Jaunumi

2011. gads Jelgavā raksturīgs ar vienu no lielākajiem būvniecības darbu apjomiem – pabeigta Dobeles šosejas un Garozas ielas rekonstrukcija, turpinās darbi Raiņa ielā, Čakstes bulvārī, daudzās izglītības iestāžu ēkās veikti energoefektivitātes pasākumi. Tie ir tikai lielākie no šogad realizācijā esošajiem projektiem. Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilis Ļevčenoks norāda, ka šogad, īstenojot ES līdzfinansētos projektus, apgūti vairāk nekā 11 miljoni latu. Lielākoties līdzekļi novirzīti tieši pilsētas infrastruktūras sakārtošanai un uzlabošanai.

„Ar lielākajām problēmām, realizējot projektus, saskārāmies tieši celtniecības darbos. Jūtams, ka šobrīd darba tirgū esošo speciālistu kvalifikācija vairs nav tādā līmenī kā pirms trim četriem gadiem. Tas uzliek papildu pienākumus, nākas daudz rūpīgāk kontrolēt darbu kvalitāti. Savukārt ceļu un inženierkomunikāciju izbūves ziņā ir labāka situācija. Acīmredzot šajā nozarē arī krīzes periodā uzņēmumiem izdevies saglabāt labākos darbiniekus,” spriež V.Ļevčenoks.
 
Vai šogad izdosies realizēt visu iecerēto, ņemot vērā, ka aktīvā būvniecības sezona tikpat kā beigusies?
 
Darbi visos objektos norit atbilstoši plānotajam. Aizkavēšanās bija ar celtniecības darbiem Amatu vidusskolā, bet līdz novembrim visam vajadzētu būt kārtībā. Līdz gada beigām tiks pabeigti siltināšanas darbi arī sociālajā mājā Pulkveža O.Kalpaka ielā 9. Plānojam, ka Raiņa ielā līdz tehnoloģiskajam pārtraukumam turpināsim strādāt vēl mēnesi. Līdz tam jāpagūst sakārtot brauktuve, ieklājot asfalta apakškārtu, un iespēju robežās arī ietves tajos posmos, kur šobrīd norit darbi. Iedzīvotāji var rēķināties, ka ziemas periodā Raiņa iela būs atvērta satiksmei. Savukārt Čakstes bulvārī atkarībā no laika apstākļiem darbi varētu turpināties arī ziemā, tādēļ iela, visdrīzāk, satiksmei būs slēgta, nodrošinot vien piekļuvi tur esošajiem objektiem. Čakstes bulvārī šogad jāpaveic lielākais zemes darbu apjoms, nostiprinot krastus un iebetonējot tilta balstus. Daļēji šos darbus varēs turpināt arī ziemā.
 
Vai Raiņa ielā un Čakstes bulvārī plānots izbūvēt arī papildu autostāvvietas? Tas kļūst arvien aktuālāk, jo līdz šim lielākajā autostāvvietā pilsētas centra daļā – pie „Vivo centra” – plānots ieviest laika ierobežojumu.
 
Neatkarīgi no šī lēmuma, plānojot ielu rekonstrukciju, projektētājiem vienmēr uzdodam iespēju robežās paredzēt arī vietu papildu automašīnu stāvvietām. Raiņa ielā papildu stāvvietas tiks izbūvētas pie bērnu poliklīnikas, sakārtosim Raiņa ielai piegulošo stāvvietu pie Spīdolas ģimnāzijas, jaunas stāvvietas tiks izbūvētas arī gar Meža fakultātes teritoriju iepretim Raiņa ielas 3. namam. Savukārt pie LLU sporta nama paredzēts izbūvēt aptuveni 30 autostāvvietas. Arī Čakstes bulvāra platums pieļauj gar malām atvēlēt vietu papildu autostāvvietām. Ar līdzīgu pieeju izstrādāts arī Lielās ielas rekonstrukcijas projekts, paredzot autostāvvietas vietās, kur tās līdz šim nav bijušas. Rekonstrukcijas darbi Lielajā ielā tiks uzsākti nākamā gada pavasarī.
 
Salīdzinoši bieži nācies saskarties ar situāciju, kad dažādu iemeslu dēļ, veicot būvdarbus, tiek bojāts gan ūdensvads, gan gāzes caurules, kas rada dažādas neērtības un pat bīstamas situācijas iedzīvotājiem. Vai tiek domāts par to, kā turpmāk izvairīties no šādām situācijām?
 
Būvniecība ir viena no tām jomām, kura likumdošanā tiek pietiekami stingri reglamentēta. Ja tiktu ievēroti visi nosacījumi, diezin vai mums nāktos saskarties ar šādām situācijām. Diemžēl vienā gadījumā šīs paviršības dēļ ir gājis bojā cilvēks. Uzņēmumiem, kuri veic būvdarbus, jāuzņemas pilna atbildība par darba drošības pasākumu ievērošanu. Apskatot vienu vai otru gadījumu, varam konstatēt, ka ir bijušas atkāpes no spēkā esošajiem būvdarbu veikšanas noteikumiem. Attiecībā uz apakšzemes komunikācijām – jāatzīst, ka bieži vien tās ir vēl padomju gados izbūvētas neatbilstoši tehniskajiem projektiem, līdz ar to ne vienmēr var paļauties uz tiem dokumentiem, kuri ir mūsu rīcībā. Faktiski projektētājiem sadarbībā ar mērniekiem būtu dabā jāpārliecinās par to, kur atrodas komunikāciju tīkli. Arī celtniekiem pirms smagās tehnikas iesaistīšanas jāpārliecinās, vai projektā norādītā informācija atbilst faktiskajam stāvoklim. Tomēr arī tad, ja visi šie noteikumi tiks ievēroti, mēs nevaram būt pilnībā pasargāti no komunikāciju tīklu pārrāvumiem, jo daļa no tiem nav iezīmēti nevienā plānā. Turpmāk acīmredzot aicināsim projektētājus, būvniekus un komunikāciju turētājus ņemt talkā dažādas skenēšanas iekārtas un pārliecināties par to, kur kas atrodas, īpaši jau gadījumos, ja runa ir par rakšanas darbiem gāzesvada tuvumā.
 
Lai gan pēdējos gados pilsētas ielu stāvoklis krietni uzlabojies, vai ir kāds plāns vai programma, kurā iedzīvotāji varētu sekot līdzi tam, kad tiks rekonstruēta vai kā citādi uzlabota viņu iela?
 
Pilsētas attīstības programmā līdz 2013. gadam ir iezīmēts ielu rekonstrukcijas plāns. Te gan jārēķinās, ka, ņemot vērā ekonomisko situāciju, varam realizēt tikai tos projektus, kuriem iespējams piesaistīt ES finansējumu. Pašvaldības resursi un aizņēmuma līdzekļi, kuri tiek novirzīti attīstībai, jāiegulda šo projektu līdzfinansējumā. Ja vien tas ir iespējams, cenšamies iekļaut blakus esošās ielas projektos kā apbraucamos ceļus. Šogad vien ar šādu pamatojumu izdevies noasfaltēt 1., 4., 5. un 6. līniju, Sarmas, Pētera ielu. Pie jauna asfalta seguma tiks arī Ūdens iela, kura savieno Čakstes bulvāri un Akadēmijas ielu. Runājot par ielu rekonstrukciju, jau minēju, ka nākamgad tiks uzsākti darbi Lielajā ielā, kur paralēli brauktuves rekonstrukcijai un labiekārtošanas darbiem tiks nomainītas arī apakšzemes komunikācijas. Startēsim konkursā par iespēju piesaistīt līdzekļus Lietuvas šosejas rekonstrukcijai no pilsētas robežas līdz gaisa tiltam. Apstiprināts arī projekts par meliorācijas sistēmu izbūvi Kalnciema ceļā, kas būtiski ierobežos applūstošās teritorijas šajā vietā. Ja vēl pieskaitām plānotos darbus Pasta salā, tad arī nākamais gads no būvniecības viedokļa būs ļoti aktīvs. Ja viss noritēs, kā plānots, lielāko daļu projektu būsim realizējuši līdz 2013. gadam, tādēļ jau tagad esam uzsākuši darbu pie pilsētas attīstības plānošanas dokumentu izstrādes periodam līdz 2020. gadam. Viena no šī perioda prioritātēm ir Ziemeļu tilta izbūve, kas noslēgtu pilsētas apvedceļa loku virzienā no Dobeles uz Rīgu, kā arī ļautu sekmīgi attīstīt pilsētas lidlauka teritoriju.
 
Bet kā ar mazākas nozīmes projektiem?
 
Jau minēju, ka šobrīd norit darbs pie pilsētas attīstības plānošanas dokumentu sagatavošanas. Aicinu sekot līdzi informācijai pašvaldības portālā www.jelgava.lv un „Jelgavas Vēstnesī” par semināriem un sabiedriskās apspriešanas pasākumiem, kuros katram būs iespēja izteikt savus priekšlikumus par pilsētas attīstību. Svarīgi to darīt šobrīd, jo gadījumā, ja šīs idejas nebūs iekļautas plānošanas dokumentos, mēs nevarēsim pretendēt uz ES līdzfinansējumu. Viens no jautājumiem, uz kuru kopīgi jāmeklē atbildes, ir par to, kas turpmāk varētu atrasties bijušā Pārlielupes cietuma teritorijā.
 
Lai gan pilsētā ir vairākas mājas, kuras pēc veiktajiem siltināšanas darbiem uzrāda siltumenerģijas ekonomiju līdz par 70 procentiem, nevar apgalvot, ka šiem pozitīvajiem piemēriem ir bijis lavīnveida efekts – cilvēki joprojām jāpārliecina par ieguvumiem, organizējot ne vienu vien sapulci. Kādēļ tā?
 
Ledus ir sakustējies, jo šogad vien apstiprināts līdzfinansējums desmit Jelgavas daudzdzīvokļu mājām. Sliktā ziņa ir tā, ka Ekonomikas ministrija joprojām nav atradusi veidu, kā paātrināt ēku siltināšanas projektu ieviešanu. Procedūras ir ārkārtīgi ierēdnieciskas un laikietilpīgas. Iesniegtie projekti un nepieciešamās korekcijas tajos tiek izskatītas mēnešiem ilgi. Līdz ar to, nonākot līdz reālajiem darbiem, bieži vien plānotās izmaksas jau ir pieaugušas vai arī būvnieki neatbilst nosacījumam par atalgojumu 70 procentu apmērā no vidējā nozarē, kāds tiek piemērots iepirkumos. Arī šobrīd Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde sadarbībā ar Zemgales enerģētikas aģentūras speciālistiem turpina darbu ar iedzīvotājiem un gatavo vairākus projektus iesniegšanai programmā.
 
Līdzekļi Ekonomikas ministrijas administrētajai daudzdzīvokļu māju siltināšanas programmai, visticamāk, tiks izsmelti jau līdz janvārim vai februārim. Vai ir ieceres, kā turpināt uzsāktās aktivitātes privātajā sektorā arī turpmāk?
 
Maksimāli jāizmanto esošās programmas piedāvātās iespējas, bet tiem, kas nepagūs pieteikties dalībai šajā programmā, meklēsim citas iespējas. Jau tuvākajā laikā tiksimies ar Vācijas Vides ministrijas un Attīstības bankas pārstāvjiem, lai pārrunātu iespējamos finansēšanas modeļus. Pagaidām gan vēl nevaram runāt par nosacījumiem, tomēr 4. līnijas 1 un Helmaņa ielas 3. nama kompleksās renovācijas projekti, kuri tika realizēti sadarbībā ar Vācijas partneriem, ir spilgts apliecinājums tam, ka šī sadarbība jāturpina.

Jānis Kovaļevskis