Pasākumi

Pasta salā sācies Starptautiskais lielformāta keramikas uguns skulptūru simpozijs, kura laikā mākslinieki veido skulptūras par vienojošo tēmu “Anima” jeb tulkojumā no latīņu valodas – dvēseli, garu un dzīvību. Darba procesu katru dienu no 9 rītā līdz 21 vakarā ir iespēja vērot arī salas apmeklētājiem. Savukārt saulgriežu svētkos, 21. jūnija pusnaktī, Pasta salā nakts gaismā skulptūras kvēlos un pilnībā atklāsies skatītājiem.

“Turpinot Aleksandra un Mārītes Djačenko aizsākto šamota skulptūru tradīciju Jelgavā, šajā īpašajā saulgriežu laikā, aicinājām aizdomāties par cilvēka iekšējo būtību. Kad pasaulē valda apdraudējuma sajūta, mākslinieki caur vissenāko materiālu simboliski vizualizē savas pārdomas par dvēseli, garu un mūžīgo dzīvību – to, kas ir katrā no mums un kas paliks arī pēc mums,” stāsta simpozija mākslinieciskā vadītāja Ilze Emse-Grīnberga. Lielformāta skulptūras simpozijā darina kopumā pieci mākslinieki no Latvijas un Lietuvas, un šoreiz katrs no viņiem pieņēmis izaicinājumu patiesi unikālu un tehniski sarežģītu darbu izveidē.

Piemēram, pirmo reizi simpozijā Jelgavā piedalās Guntis Svikulis – jelgavnieks, keramiķis, kurš gan pēdējās desmitgades aizvada Lielbritānijā. Savā darbā skatītājiem viņš atklās sarežģītu, vizuāli fascinējošu formas struktūru. “Šis pasākums man ir iespēja atkal strādāt ar mālu, kas vairs nav gluži mana ikdiena – tieši tāpēc es šo procesu izbaudu ar neviltotu prieku,” atzīst G.Svikulis, skaidrojot: māksla vienmēr tiek radīta sākotnēji priekš sevis, jo tas ir veids, kā caur savu darbu nodot vēstījumu par to, kas pašam šķiet svarīgi. Šoreiz, atbilstoši pasākuma tēmai, tēlnieka skulptūra ir simbolisks apzīmējums ceļam no sevis apzināšanās līdz dvēselei.

Jelgavas simpozija jaunā dalībniece ir arī Ieva Jurka – māksliniece, kura dzīvo un praktizē tepat netālu no Jelgavas, Bērzē. Savā skulptūrā viņa atspoguļo simbolisku skatu uz mūžīgo dzīvību, kustību un attīstību. “Darbs ar šamota mālu man ir sava veida izkāpšana no komforta zonas, jo ikdienā strādāju ar porcelānu. Tomēr, līdzīgi kā vēstījums atveidotajā skulptūrā, šis izaicinājums raksturo manu ugunīgo garu un dziņu attīstībai,” tā I.Jurka. Jāpiebilst, ka lielformāta skulptūras izveidē viņai palīdz arī Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Inženierzinātņu un informācijas tehnoloģiju fakultātes studente Maruta Greidiņa, kurai šī ir prakse programmā “Dizains un amatniecība”.

Savukārt simpozija dalībnieks Jānis Leimanis ir jelgavnieks, diplomēts keramiķis, kura aizraušanās ir dažādu keramisko materiālu pakļaušana jaunākajām tehnoloģijām – šie daudzveidīgie risinājumi caurvīs arī viņa veidoto darbu «Gars un māls». Jelgavnieku iemīļotie, jau ikgadējie simpozija dalībnieki ir Lietuvas mākslinieki Irēna un Viļus Šļiužeļi, kuri darina skulptūru “Rasas svētki”. Zīmīgi, ka tieši tā lietuvieši apzīmē saulgriežu svētkus savā valstī, un skulptūrā mākslinieki iekļauj savu izpratni par šo svētku būtību. Jāpiebilst gan, ka šoreiz skulptūra top Lietuvā un tiks dāvāta pilsētai saulgriežu svētku reizē.

Šovasar darbi būs apskatāmi Pasta salā, taču, ņemot vērā, ka parks ir pabeigts, nākotnē skulptūras tiks izvietotas pie Valdekas pils Pārlielupē.

Projekts tapis ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Zemgales plānošanas reģiona “Zemgales vēsturiskās zemes programma 2024” atbalstu.