Jelgavas pašvaldība ir sagatavojusi 2024. gada pilsētas budžeta projektu, kurā ieņēmumi ir sabalansēti ar izdevumiem un plānoti 120 miljonu eiro apmērā. 13. februārī budžeta projektu skatīs domes apvienotajā komiteju sēdē, bet 20. februārī par to lems domes deputāti.
“Šogad pilsētas budžeta projekta sagatavošana bija liels izaicinājums, lai pašvaldība ar tai prognozētajiem ieņēmumiem spētu nosegt visus nepieciešamos izdevumus. Grūtības radīja valdības pieņemtie lēmumi, kas pēc būtības ir atbalstāmi, taču rada pamatīgu papildu slogu pašvaldības budžetam, jo finansējums šo lēmumu izpildei netiek nodrošināts. Tā, piemēram, pedagogu algu pieaugums šogad prasa papildu divus miljonus eiro Jelgavas budžetam, minimālās algas kāpums – papildu 600 000 eiro, likuma norma piecu gadu laikā nodrošināt valsts pārvaldē un pašvaldībā strādājošajiem minimālo atalgojuma līmeni – papildu 1,2 miljonus eiro. Tāpat sociālo pabalstu izmaksas pieaug par 400 000 eiro, bet sociālās nozares darbinieku atlīdzības palielināšanai nepieciešami papildu 438 000 eiro. Savukārt izdevumi brīvpusdienu nodrošināšanai 1.–4. klašu skolēniem pieaug par 133 000 eiro,” budžeta veidošanas procesu akcentē Jelgavas pašvaldības izpilddirektore Irēna Škutāne.
Jaunais Pašvaldību likums nosaka arī virkni citu jaunu obligāto pienākumu bez papildu finansējuma pašvaldībām. Piemēram, no šī gada katrai pašvaldībai ir jāizveido un jāfinansē pašvaldības policija. “Šā brīža situācijā izveidot jaunu iestādi ar budžetu, kas mērāms vairākos miljonos eiro, būtu ārkārtīgi sarežģīti. Tikai pateicoties tam, ka iedzīvotāju drošība Jelgavai vienmēr ir bijis svarīgs uzdevums un pilsētā pašvaldības policija izveidota jau pirms vairākiem gadu desmitiem, mēs šobrīd esam labākā situācijā nekā daudzas citas pašvaldības. Taču sabiedriskās kārtības nodrošināšana šobrīd no pašvaldības policijas prasa arvien lielāku uzmanību, it sevišķi ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un Valsts policijas samazināto kapacitāti. Tāpēc arī šogad paredzam nomāt jaunu specializēto transportu pašvaldības policijai, kā arī turpināt uzlabot pilsētas videonovērošanas sistēmu,” skaidro I.Škutāne.
Papildus valdības lēmumiem pašvaldībai ir jānodrošina Valsts kases nesamērīgais aizdevumu procentu likmju kāpums, kas, salīdzinot ar 2023. gadu, palielinās vairāk nekā divas reizes, un izdevumi pieaug par 2,8 miljoniem eiro.
“Tas viss ir radījis saspringtu situāciju, jo kārtējo gadu pašvaldības pārliecinās, ka valsts nepilda pašas pieņemtos likumus, kas nosaka – ja pašvaldībai tiek uzliktas papildu funkcijas un palielināti izdevumi, tam ir jāseko arī finansējumam. Valsts budžeta sagatavošanas procesā kārtējo reizi netika uzklausīta arī pašvaldību argumentācija par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) sadalījumu starp valsti un pašvaldībām. Jau kopš 2020. gada pašvaldībām ir atņemti 5 procenti no šī nodokļa ieņēmumiem. Jelgavai šogad tie ir 2,6 miljoni eiro. Tā ir summa, ar ko, piemēram, būtu iespējams praktiski nosegt nesamērīgo aizdevumu procentu likmju kāpumu. Taču šobrīd mums šie izdevumi bija jāatrod pašvaldības budžetā,” skaidro I.Škutāne, uzsverot, ka vienīgie ieņēmumi, kas šogad pašvaldības budžetā palielinās, ir IIN prognoze un tas ir nevis valsts nopelns, bet gan jelgavnieku un pilsētas uzņēmumu sekmīgs darbs.
Salīdzinot ar pagājušo gadu, IIN ieņēmumi palielinās par 5,4 miljoniem eiro, bet dotācija no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda samazinās par 1,5 miljoniem. Tas nozīmē, ka ieņēmumi šogad pieaug par 3,9 miljoniem eiro, bet pašvaldībai papildu izdevumu segšanai budžetā bija jāatrod finansējums 7,7 miljonu eiro apmērā.
“Skrupulozi tika pārskatīts katras pašvaldības iestādes finansējums un samazināti naudas līdzekļi atsevišķu preču un pakalpojumu iegādei. Budžeta sabalansēšanas procesā galvenais uzstādījums bija – šis samazinājums nekādā veidā nedrīkst ietekmēt pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību sniegto pakalpojumu kvalitāti iedzīvotājiem. Pašvaldības primārais uzdevums ir nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus iedzīvotājiem un attīstīt infrastruktūru uzņēmējdarbības veicināšanai,” skaidro I.Škutāne.
Nemainīga Jelgavas prioritāte ir izglītība, kam šogad budžetā paredzēts 51,5 miljons eiro. Karsts jautājums valstī ir skolu tīkla reorganizācija, kas ieiet finiša taisnē un galvenokārt skar lauku skolas. “Tādēļ Jelgavai ir svarīgi kaimiņu pašvaldību pieņemtie lēmumi, lai mēs savlaicīgi spētu prognozēt skolēnu pieplūdumu pilsētas skolām un sabalansēt to darbu, jo ir skaidrs, ka tuvākajos gados pilsētas skolās audzēkņu skaits varētu pieaugt. Tas, protams, uzliek arī citus papildu pienākumus pašvaldībai – attīstīt infrastruktūru un pilsētas sabiedriskā transporta tīklu,” uzsver I.Škutāne.
Šobrīd turpinās moderna stadiona būvniecība pie Centra pamatskolas, Pārlielupes pamatskolas ēkas daļai tiks mainīts jumta segums, noslēgsies ūdenstūrisma un sporta bāzes būvniecība Pilssalas ielā, kas pavērs jaunas iespējas ne tikai sporta skolas audzēkņiem. Bērnudārzam “Sprīdītis” Skolas ielā 2, pārbūvējot palīgtelpas, tiks atklāta jauna grupa. Noslēgsies arī būvprojekta izstrāde Spīdolas Valsts ģimnāzijas bibliotēkas ēkai un stadiona pārbūvei.
Vēl šogad līdztekus būtiskam pieaugumam pedagogu algām tiek palielināts pašvaldības finansējums privātajām pirmsskolas izglītības iestādēm. Taču vienlaikus pašvaldība paredz izmantot iespēju trīs gadus piesaistīt ES fondu finansējumu privāto bērnudārzu finansēšanai 3 miljonu eiro apmērā. Šajā projektā privātajiem bērnudārziem būs iespēja startēt iepirkumā un saņemt finansējumu par 4–6 gadus veciem bērniem, pilnībā atbrīvojot vecākus no līdzmaksājuma. Finansējums vienam bērnam tiks noteikts, ņemot vērā šā brīža vidējās izmaksas pašvaldības bērnudārzos un vecāku līdzmaksājuma apjomu.
Šomēnes tiks atklāts daudzfunkcionālais sociālo pakalpojumu centrs Zirgu ielā 47a, kas nozīmē, ka sociālo pakalpojumu klāsts pilsētā paplašinās. Kopumā šogad sociālo pabalstu izmaksas pieaug par 400 000 eiro.
“Pašvaldība ar saviem lēmumiem jau ilgstoši ir paplašinājusi dažāda veida atbalstu jelgavniekiem un apņēmusies veikt brīvprātīgās iniciatīvas sociālajā jomā, ko neparedz neviens likums. Šis plašais atbalsts daudzbērnu ģimenēm, senioriem, audžuģimenēm, cilvēkiem ar invaliditāti un citām iedzīvotāju grupām gadā budžetā veido gandrīz 1,5 miljonus eiro. Laikā, kad daudzas pašvaldības šā brīža ekonomiskajā situācijā ir spiestas pārskatīt un pat līdz minimumam samazināt savas brīvprātīgās iniciatīvas, Jelgavā ir saglabāts viss līdzšinējais atbalsts iedzīvotājiem,” tā I.Škutāne.
Patlaban noslēdzas šā uzsaukuma ES fondu projektu realizācija, tāpēc šogad pilsētā tiek pabeigti vairāki uzsāktie darbi. Tas arī izskaidro, kāpēc lielo projektu realizācijai šogad finansējums ir krietni mazāks nekā gadu iepriekš – 15,6 miljoni eiro. Nozīmīgākie darbi, kas pilsētā vēl turpinās, ir 2., 3. līnijas un Nameja ielas posma pārbūve, Aizsargu ielas rotācijas apļa un pēc tam arī Bauskas ielas posma rekonstrukcija. Pavasarī noslēgsies jaunās dzimtsarakstu nodaļas ēkas būvniecība Pasta ielā, bet rudenī – Pilssalas ielas pārbūve.
Paralēli tam pašvaldība jau gatavojas jaunu projektu realizācijai, uzsvaru liekot uz infrastruktūras attīstību uzņēmējdarbības vides attīstībai. Nozīmīgākais no tiem ir nupat parakstītais līgums par ES finansējumu 20 miljonu eiro apmērā Zemgales industriālā parka (ZIP) infrastruktūras attīstībai. Jau šogad sāksies Meiju ceļa un Slokas ielas rekonstrukcija, kā arī Atmodas ielas turpinājuma izbūve un ZIP piegulošās teritorijas sakārtošana, lai tajā ienāktu jauni uzņēmumi, kas radīs jaunas darba vietas ne tikai pilsētā, bet reģionā kopumā.
Pavasarī būs gatava jaunā dzimtsarakstu nodaļas ēka
Šoruden noslēgsies Pilssalas ielas pārbūve
Pabeigs ūdenstūrisma un sporta bāzes būvniecību
Pārlielupē būvēs skeitparku
Top mūsdienīgs stadions pie Centra pamatskolas
2., 3. līnijas un Nameja ielas posma pārbūve
Aizsargu iela pabeigta; turpinās rotācijas apļa rekonstrukcija
Izstrādā būvprojektu bibliotēkas ēkai un stadiona pārbūvei
Turpina pilsētas apgaismojuma modernizāciju
Pārlielupes pamatskolas ēkas daļai mainīs jumta segumu
6.2 °C,
4.6 m/s,
87.8 % 
6.2 °C,
4.6 m/s,
87.8 %