Pilsēta

Izstāde skatāma zīmīgā periodā – vasaras Saulgriežu laikā, kad vainagi – gan ziedu, gan tautiskie – ieņem īpašu vietu un nozīmi. Vainags ir bezgalības un saules simbols, skaisti veidots, tas valkātājai ļauj izskatīties cēli un svinīgi. Latviešu meitas vainagus nēsā jau vairāk nekā tūkstoš gadu – gan ziedu, gan stiepļu, gan zīļu. Latviešu tautastērpu vainagi ir īpaši, jo atšķiras ar savu augstumu, tehniku un izšuvumiem.

Izstādē apskatāmie vainagi katrs ir ar savu raksturu un īpašu noskaņu. Danija ar saviem darbiem vēlas popularizēt latviešu tautastērpu, tā darināšanas tradīcijas un parādīt, ka tautastērpu un to detaļu darināšana nav tikai vecāka gada gājuma cilvēku nodarbe.

D.Lazdiņa ir iedvesmojoša un neatlaidīga jauna sieviete, kura pati darina ne tikai krāšņus vainagus, bet arī latviešu tautastērpus. Interese par  kultūras mantojumu Danijai radās jau vidusskolā, vēlāk viņa apguva tautastērpa darināšanas prasmes pie meistariem un sāka tērpus un to elementus darināt pati – vainagus, kreklus, jostas, zeķes, brunčus, ņieburus, jakas. Danija ar “Austras raksti” audējām uzsākusi ceļu etnogrāfisko apģērba gabalu darināšanā. Kopš 2022. gada viņa ir tautas lietišķās mākslas studijas “Avots” biedre. Etnogrāfiskos vainagus darina kopš 2016. gada, 2018. gadā uzsākot Latvijas Nacionālā vēstures mizeja (LNVM) krājumā esošo, citur nepublicēto priekšmetu (etnogrāfisko vainagu un matauklu) aprakstīšanu atdarināšanai.

Vainagu izstāde skatāma līdz 30. jūlijam no otrdienas līdz sestdienai no pulksten 10 līdz 18, svētdienās no pulksten 10 līdz 15. Ieejas maksa Dzīvesziņas un arodu sētā pieaugušajiem 5 eiro, skolēniem studentiem un pensionāriem 2 eiro, ģimenes biļete 10 eiro. Ar iepriekšēju pieteikšanos Dzīvesziņas un arodu sētā ir iesēja doties apskates ekskursijā speciālista pavadībā un izzināt ēkas vēsturi, iekārtojumu, atklāt audēju darba nianses, redzēt, kā top tautastērps un pašiem izmēģināt aušanas prasmes.