Jaunumi

Lai mazinātu Covid-19 izplatību, kultūras un sporta nozarē noteikti būtiski ierobežojumi. Pasākumi nenotiek, izstādes un muzeji apmeklētājiem slēgti, sporta bāzu telpās ļauts sportot tikai profesionāļiem. Bibliotēkas ir vienīgās, kas atsākušas uzņemt apmeklētājus, tiesa, tikai lai saņemtu un nodotu grāmatas. Tikmēr pārējās iestādes gaida brīdi, kad varēs pilnvērtīgi atsākt darbu. Taču arī šobrīd tās strādā – darbinieki piespiedu klusuma periodu izmanto, lai ar apmeklētājiem tiktos attālināti, piedāvātu aktivitātes tiešsaistē, uzlabotu infrastruktūru, veiktu inventarizāciju un īstenotu projektus, kuriem steidzīgajā ikdienā laika nepietika. Šoreiz ieskatāmies, kas notiek kultūras un sporta iestādēs, kamēr apmeklētājiem tās ir slēgtas. 

Amatiermākslas kolektīvu mēģinājumi iespēju robežās notiek tiešsaistē. Katru darbdienas vakaru mēģinājumu “Zoom” platformā aizvada dažādu grupu bērnu un jauniešu deju kolektīva “Vēja zirdziņš” dejotāji, taču, atgriežoties ierastajā ritmā, viņus gaida pārsteigums – “Vēja zirdziņš”, deju kolektīvs “Diždancis” un bērnu vokālais ansamblis “Rotiņa” par savām mājām sauks deju centru “Cukurfabrika” Cukura ielā 22. No kultūras nama pārvesti kolektīvu tērpi un rekvizīti. “Mums priekšā vēl liels darbs, lai māju apdzīvotu, bet tas būs iespējams tikai tad, kad atgriezīsimies ierastajā ritmā,” saka “Vēja zirdziņa” vadītāja Alda Skrastiņa.

Laiks, kad apmeklētāju muzejā nav, tiek izmantots ekspozīciju precizēšanai, pārkārtošanai, papildināšanai, projektu rakstīšanai. Tā ekspozīcijai par kariem un karavīriem uzšūti jauni Pirmā pasaules kara vācu, krievu un Latvijas armijas 3. Jelgavas  kājnieku pulka karavīru formastērpi. “Iepriekš apskatāmie bija aizlienēti no Rīgas kinostudijas,” piebilst Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja direktores vietniece Marija Kaupere.

“Nav zaudējumu bez ieguvumiem,” atzīst Jelgavas Specializētās peldēšanas skolas direktore Zelma Ozoliņa. Šis periods ļāvis pievērsties darbiem, kam iepriekš laika īsti neatlika. Piecas interešu izglītības treneres izstrādājušas apjomīgus metodiskos materiālus peldētapmācībā, kas būs palīgs darbā arī kolēģiem citviet. “Šobrīd iesiets 33 lapaspušu biezais materiāls par peldēšanu uz muguras un uz krūtīm kraulā, ietverot teoriju, praktiskus piemērus, vizualizācijas. Iesiešanu gaida materiāls par peldēšanu brasā,” stāsta Z.Ozoliņa, atzīstot, ka līdzšinējie darbā izmantotie materiāli bija krietni novecojuši.

Lasīšanas pēcpusdienas un jauno grāmatu dienas bibliotēkās klātienē nevar notikt, taču Pārlielupes bibliotēkas darbinieki lasītājus ar grāmatām iepazīstina attālināti. Viens no projektiem – bibliotēkas vadītāja Aiga Volkova veido video, stāstot par kādu no izlasītajām grāmatām un bērniem lasot priekšā. Video tiek publicēti bibliotēkas feisbuka lapā, kur tie gūst arvien lielāku atsaucību. Sākot ar februāri, lasījums no kādas bērnu grāmatas tiek publicēts katru nedēļu.

Jelgavas reģionālā Tūrisma centra darbinieki veido jaunas ekspozīcijas Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas tornī un topošajā Zemgales Restaurācijas centrā Vecpilsētas ielā 14. Ekspozīcija Vecpilsētas ielā 14 iecerēta kā šīs mājas stāsts par piedzīvoto. “Par koka apbūvi pilsētā, par to, kā pilsēta izskatījās pirms kara, par laiku, kad šim namam garām plūda Jēkaba kanāls, par to, kā šī ēka no grausta tapusi par pērli,” stāsta centra vadītāja Anda Iljina. Ekspozīciju plānots atklāt šogad. Bet vēlā rudenī uz laiku tiks slēgtas torņa pastāvīgās ekspozīcijas 3., 4. un 5. stāvā. “Ekspozīcijām jau ir 10 gadu – nepieciešamas pārmaiņas,” saka viņa. Ekspozīcija par pilsētu tiek papildināta, 4. stāvā būs pilnīgi jauna vēstures ekspozīcija ar modes akcentu, bet uz 5. stāvu tiks pārcelta ekspozīcija par zvanu torni, akcentējot to, ka šeit atradusies baznīca.

“Ja dienā ir trīs četras ekskursijas, citiem darbiem laika atliek maz, bet šobrīd varam pievērsties zinātniski pētnieciskajam darbam. Piemēram, muzeja speciāliste Elīna Skutele veido Jelgavas Ādolfa Alunāna teātra hroniku, apkopojot izrādes, izrāžu programmiņas, informāciju par aktieriem. Pats esmu pievērsies pirmskara Jelgavas teātra vēsturei, pētot Jelgavas operešu iestudējumus un veidotājus. Tāpat abi esam pārrakstījuši vairākas Ādolfa Alunāna lugas, kas ir vecajā drukā. Šo rakstību mūsdienās prot retais, tāpēc mēs kā Alunāna mantojuma glabātāji lugas pārrakstām,” stāsta Ādolfa Alunāna memoriālā muzeja vadītājs Miks Vilnis. Līdz šim pārrakstītas astoņas lugas, piemēram, “Pašu audzināts”, “Pārticībā un nabadzībā”.

Miezītes bibliotēkā norit apjomīgs darbs ar krājumu – uz grāmatām tiek atjaunotas uzlīmes, kurās  iekļauta autorzīme. “Pēc tās zinām, kurā plauktā grāmatai jāatrodas. Ar laiku uzlīmes nolietojas un vajag atjaunot. Līdz šim tās pārlīmētas apmēram 300 grāmatām, bet pavisam bibliotēkas krājumā ir vairāk nekā 13 000 iespieddarbu. Mēs zinām – ja grāmata nav īstajā vietā, tad tās nav vispār!” saka bibliotēkas vadītāja Liene Vespere.

“Muzejā tiks izbūvēts lifts, un uz laiku, kamēr notiks būvniecība, Ģederta Eliasa ekspozīcija izvietota vienā zālē, to pārkārtojot,” stāsta Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja direktores vietniece Marija Kaupere. Muzejs arī ieguvis papildu telpas blakus ēkā, un tur jāizveido moderna krātuve Ģ.Eliasa gleznām un ar viņu saistītiem artefaktiem. Kultūrkapitāla fondā nesen iesniegts projekts, cerot, ka tiks saņemts finansējums īpaša krājuma aprīkojuma iegādei.

Pārmaiņas piedzīvo sporta nams Raiņa ielā 6. Sporta klubs “Apolons” no ēkas 1. stāva pārcēlies uz izremontētām telpām 2. stāvā, agrāko cīņas zāli. “Aptuveni 100 kvadrātmetru plašās telpas 1. stāvā nodevām muzejam krājuma paplašināšanai, bet “Apolonam” iekārtojām jaunas. Tās gaida atgriežamies sportistus,” saka Jelgavas Sporta servisa centra saimniecības vadītājs Edgars Ludzītis.

Foto: Jelgavas pilsēta

Informācija sagatavota

Jelgavas pilsētas pašvaldības

Sabiedrisko attiecību pārvaldē