Piektdien, 14. jūnijā, Svētbirzī notika atceres brīdis, pieminot komunistiskā genocīda upurus. Piemiņas pasākuma klātesošie atcerējās 20. gadsimta 40. gadu deportācijas un nolika ziedus uz memoriālās sienas “Ciešanu ceļš” un pie piemiņas akmens. Pasākumā piedalījās Jelgavas valstspilsētas vadības pārstāvji, Politiski represēto apvienības “Staburadze” pārstāvji un jelgavnieki.
“Atceroties mūsu tautai traģisko vēstures lappusi, noliecam galvu komunistiskā genocīda upuru priekšā. Taču mums šodien īpaši skaidri jāapzinās – agresors ir neaprēķināms un vēstures notikumi mēdz atkārtoties. To rāda notikumi Ukrainā. Tāpēc mums ir jāmācās un jāstiprina Latvijas un mūsu pašu drošība,” piemiņas pasākumā sacīja Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš.
Latvijas 20. gadsimta vēsturē jūnijs ir traģisku notikumu pilns – 1940. gada 17. jūnijā notika Latvijas okupācija, 1941. gada 14. jūnijā iedzīvotāju deportācija un karadarbības sākums Latvijas teritorijā, kad viena okupācijas vara nomainīja otru.
1941.gada 14.jūnija deportācija bija labi izplānota un ilgstoši gatavota operācija, ko Latvijas teritorijā īstenoja padomju okupācijas vara. Naktī no 14. uz 15. jūniju no Latvijas deportēja 15 443 cilvēkus. Vardarbīgā, prettiesiskā akcija skāra vairāk nekā piecus tūkstošus ģimeņu. No Jelgavas apriņķa tika deportētas 953, bet no Jelgavas pilsētas – 443 personas, bet no Jelgavas stacijas vagonos uz Sibīriju tika nosūtīti 7844 cilvēki.
6.5 °C,
4 m/s,
90.1 % 
6.5 °C,
4 m/s,
90.1 %