Jaunumi

Arvien vairāk par sevi liek manīt pavasaris, un šī gadalaika nestās izmaiņas jūtamas arī Lielupes palienes pļavās, kur mīt savvaļas zirgi. Šis ir laiks, kad pasaulē nāk jaunie kumeliņi un arvien aktīvāki kļūst jaunie ērzeļi, cenšoties sevi pierādīt savstarpējos cīniņos. Tāpat dzīvnieki met ziemas kažoku, lai to nomainītu pret gludu un spīdīgu vasaras apmatojumu.

Pils salas zirgu īpašnieks un uzraugs Einārs Nordmanis teritorijas galveno iemītnieku dzīvei seko jau kopš 2007. gada, kad Lielupes krastos ganībās palaisti pirmie 16 zirgi, kas atceļoja no Nīderlandes. Tagad tur ganās jau ap 70 savvaļas rikšotāju, kas sadalījušies mazākās grupās, sauktās par harēmiem. Šobrīd ir pieci harēmi, kā arī izveidojusies viena jaunzirgu grupa, un savvaļas zirgu skaits aug, jo dzimst jaunie kumeliņi. Pirmie divi šopavasar atskrēja 30. martā un 2. aprīlī, un gaidībās ir vēl vairākas ķēves. Jaunie kumeļi ir spēcīgi, jau pāris stundu vecumā droši ejot līdzās ķēvei un nebaidoties iepazīt pasauli sev apkārt. Dzimtajā barā jaunie zirgi pavada pirmos divus dzīves gadus, līdz tos izraida, un nākas gādāt par sevi pašiem.

Savukārt jaunajiem ērzeļiem šis ir laiks, kad jācenšas sevi pierādīt savstarpējās cīņās, cerot demonstrēt pārākumu un spēju turpināt dzimtu. Zirgu tēviņu savvaļas teritorijā ir daudz, līdz ar to izveidojusies unikāla situācija, kad vienā harēmā ir pat trīs ērzeļi – viens vadošais un divi zemākas kārtas. “Jaunie ērzeļi cīnās, jo vēlas izveidot savu grupu. Vissīvākie cīniņi ir maija sākumā, taču laimīgā kārtā viņiem nav tādu līdzekļu, lai šo cīņu iznākums būtu letāls, tomēr rētas ir jādziedē, lai neveidotos iekaisums, kas neārstēts var apdraudēt dzīvnieku,” skaidro E.Nordmanis, kurš apgaitā pie savvaļas dzīvniekiem dodas reizi dienā, gādājot tiem sienu un rūpējoties par vājākiem vai slimiem zirgiem.

Šobrīd lielākā daļa savvaļas zirgu atrodas Pils salas ziemeļu galā, kuru tie iemīļojuši miera, plašuma un pietiekamās zāles dēļ, tomēr drīz tos nāksies pārvietot tuvāk pilsētai, lai netraucētu teritorijas galā ligzdojošajiem pļavu putniem. Lielākoties Pils salas dzīvnieki savā starpā satiek labi, piemēram, ar zirgiem labi sadzīvo arī turpat mītošais stirnu bariņš.

Sekojot savvaļas zirgu ikdienai, E.Nordmanis iepazinis to raksturu un spēj atpazīt lielu daļu bara locekļu. Savvaļas zirgu pazīšanas zīme esot spalvas virpulis pieres vidū, kas katram ir unikāls līdzīgi kā cilvēka pirkstu nospiedums. Daļai zirgu dots vārds, piemēram, vadošajiem ērzeļiem Oskaram un Pūpolam. Lai arī pavasaris ir savvaļas zirgu aktīvākais laiks, dzīvnieki ikdienā lielākoties ir mierīgi un sabiedriski. Tie no cilvēkiem nebaidās, tomēr Pils salas zirgu uzraugs aicina dzīvniekus lieki netraucēt, vērot tos no vismaz 50 metru attāluma, to tuvumā netrokšņot un uzvesties mierīgi. Tāpat zirgus kategoriski aizliegts barot, jo tie labi iztiek gan ar savvaļā atrodamo barību, gan tiem sagādāto sienu. Nepiemērota pārtika zirgiem var kaitēt, turklāt tie ļoti ātri pierod pie kārumiem, kļūst uzmācīgi un pat agresīvi.

Jāuzsver, ka izsludinātās ārkārtējās situācijas dēļ šobrīd ir slēgts Pils salas skatu tornis un dabas taka. Līdz ar šo objektu pagaidu slēgšanu savvaļas zirgi ganās arī teritorijas vārtu tuvumā. Tāpat laikā no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam teritorijai aiz otrā žoga un skatu torņa ir stingrā lieguma statuss, tātad jebkāda ar tiešo apsaimniekošanas darbu nesaistīta cilvēku atrašanās tur ir kategoriski aizliegta un tiek administratīvi sodīta. Aizliegums attiecas arī uz makšķerniekiem.

Foto: Jelgavas pilsēta

Informācija sagatavota

Jelgavas pilsētas pašvaldības

Sabiedrisko attiecību pārvaldē