Jaunumi

Novembrī, patriotu mēnesī, Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā apskatāms vērtīgs jaunieguvums – militāro un sporta apbalvojumu, citu piemiņas zīmju un pulksteņu kolekcija. To veido 117 priekšmeti, no kuriem muzeja speciālisti kā īpaši vērtīgus izceļ Triju Zvaigžņu ordeni, Atzinības krustu un Lāčplēša Kara ordeni, kas ir jau otrais 20. gadsimta sākuma neatkarīgās Latvijas augstākais militārais apbalvojums muzeja īpašumā. Kolekcija līdztekus citiem līdz šim neeksponētiem priekšmetiem visu novembri apskatāma muzeja jaunieguvumu izstādē.

“Vērtīgo kolekciju iegādājāmies no privāta kolekcionāra, kurš to bija veidojis vairāku desmitu gadu garumā. Latvijā šādu apbalvojumu un piemiņas zīmju kolekcionēšana aktīvi sākās, tuvojoties neatkarības atjaunošanai, jo, piemēram, Otrā pasaules kara laikā liela daļa Lāčplēša Kara ordeņu kopā ar citiem valsts augstākajiem apbalvojumiem, visticamāk, tika izvesti kā trofejas. Iespējams, padomju okupācijas režīma ierēdņi un specdienesti tos izveda uz KPFSR muzeju vai arhīvu krātuvēm. Savukārt pēckara gados viss, kas saistījās ar pirmo brīvvalsti vai aizliegtu simboliku, tika konfiscēts. Līdz ar to šāda apjoma kolekcija ir ārkārtīgi liels ieguvums, jo atsevišķi meklēt dažādus retus un kolekcionāru vidū iekārojamus apbalvojumus ir laikietilpīgi un dārgi,” skaidro muzeja galvenais krājuma glabātājs Aldis Barševskis. Kolekcija iegādāta novembra sākumā ar pašvaldības līdzfinansējumu.

Kā centrālie kolekcijas priekšmeti vitrīnās eksponēti dažādi augstas pakāpes apbalvojumi, tostarp jau otrais Lāčplēša Kara ordenis muzeja krājumā. To par nopelniem Brīvības cīņās saņēmis 8. Daugavpils kājnieku pulka dižkareivis Mārtiņš Graudiņš, kurš piedalījies kaujās netālu no Jelgavas – Upes muižā pie Līvbērzes. Līdzās aplūkojams arī piektās šķiras Triju Zvaigžņu ordenis un Atzinības krusts. Jāpiebilst, ka Atzinības krusts tika nodibināts 1938. gada 12. augustā par piemiņu Kurzemes un Zemgales hercogistei un to piešķir “par izcilu Tēvijas mīlestību un par sevišķiem nopelniem valsts, sabiedriskajā, kultūras, zinātnes, sporta un izglītības darbā”. Sākotnēji apbalvojums pastāvējis vien divus gadus, taču 2004. gadā tas atjaunots.

Starp unikālajām piemiņas zīmēm atrodami arī sporta apbalvojumi un sporta svētku piemiņas zīmes no 20. gadsimta 30. gadiem, militāro vienību nozīmes, skautu kustības un Latvijas Mazpulku biedrības nozīmes. “Lielisks ieguvums ir arī piemiņas nozīmīte ar riteņbraukšanas simboliku no 1936. gada vasaras olimpiskajām spēlēm Berlīnē. To, iespējams, varam saistīt ar mūsu pašu riteņbraucējiem, kuri šajās spēlēs piedalījās. Viņu vidū arī jelgavnieks Jānis Alfrēds Vītols,” piebilst A.Barševskis.

Liela daļa no lietiskajiem materiāliem muzejam palīdzēs arī turpmākā vēstures izpētes procesā. “Esam ieguvuši arī, piemēram, Igaunijas brīvības cīņu piemiņas medaļu un igauņu ugunsdzēsēju biedrības bronzas medaļu. Ja atskatāmies vēsturē, slavenais skolotājs Aleksandrs Strekāvins, kurš darbojās arī Jelgavā, tāpat bija godpilns ugunsdzēsējs, un viņu ar labu vārdu atceras gan Igaunijā, gan Latvijā. Īpašs ir fakts, ka tieši viņš ir dzēsis bermontiešu aizdedzināto “Academia Petrina” ēku 1919. gada novembrī. Piemiņas zīmes pētniecībai būs ļoti vērtīgas,” uzsver A.Barševskis.

Novembrī apbalvojumu kolekcija apskatāma muzeja jaunieguvumu izstādē, bet ar laiku priekšmeti papildinās pastāvīgās ekspozīcijas.

Foto: Jelgavas pilsēta

Informācija sagatavota

Jelgavas pilsētas pašvaldības

Sabiedrisko attiecību pārvaldē