-0.6 °C, 3.7 m/s, 87.8 %

Izglītība

Sākumlapa JaunumiIzglītībaPašvaldības atbalsts privāto bērnudārzu audzēkņu ģimenēm
Pašvaldības atbalsts privāto bērnudārzu audzēkņu ģimenēm
07/05/2020

Ik gadu no Jelgavas pilsētas pašvaldības budžeta privātajiem bērnudārziem – pirmsskolas izglītības pakalpojuma sniedzējiem – tiek piešķirts finansiāls atbalsts kopumā vairāk nekā divi miljoni eiro. Tajā pašā laikā pašvaldības bērnudārziem, to infrastruktūras uzturēšanai un izglītības procesa nodrošināšanai pilsēta izlieto par teju pusmiljonu mazāk.

Gatavojot 2020. gada budžetu, pašvaldība plānoja līdzfinansējumu privātajiem bērnudārziem pielīdzināt valstī noteiktajam atbalsta apmēram, mēnesī piešķirot tikpat līdzekļu, cik viena bērna uzturēšanai pašvaldības iestādē, taču tas raisīja privāto bērnudārzu īpašnieku pretestību, kuri vecākus jau brīdināja par iespējamu izglītības pakalpojuma maksas celšanu. Diemžēl pašvaldības iniciatīva piešķirt lielāku finansējumu to ģimeņu atbalstam, kuru bērni apmeklē privāto bērnudārzu, nedz pašvaldībā, nedz bērnu vecākos nevieš pārliecību, ka līdzekļi tiek virzīti izglītības pakalpojuma kvalitātes celšanai.

Kā informē Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza, likums paredz, ka pašvaldības līdzfinansējums privātajām izglītības iestādēm tiek aprēķināts atbilstoši viena bērna pirmsskolas izglītības programmā nepieciešamajām vidējām izmaksām pašvaldības bērnudārzos. Šis aprēķins tiek veikts atbilstoši Ministru kabineta noteiktai vienotai metodikai.

Būtiski uzsvērt, ka valstī vidējās izmaksās par vienu bērnu pašvaldības bērnudārzā ir iekļauti šādi izdevumi:

  •  pedagogu un darbinieku atalgojums (izņemot pedagogu atalgojumu, ko piešķir kā mērķdotāciju no valsts budžeta un kas paredzēts piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācībai);
  •  darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, pabalsti un kompensācijas;
  •  mācību, darba un dienesta komandējumi, dienesta darba braucieni;
  •  pakalpojumu samaksa, tajā skaitā izdevumi par sakaru pakalpojumiem, komunālajiem pakalpojumiem, remontdarbi un iestāžu uzturēšanas pakalpojumi, informācijas tehnoloģiju pakalpojumi;
  •  īre un noma;
  •  krājumi, materiāli, energoresursi, preces, biroja preces un inventārs, ko neuzskaita pamatkapitāla veidošanā;
  •  izdevumi par dažādām precēm un inventāru;
  •  kurināmais un enerģētiskie materiāli;
  •  zāles, laboratorijas preces, medicīniskās ierīces, dzīvnieki un to uzturēšana;
  •  iestāžu uzturēšanas materiāli un preces;
  •  valsts un pašvaldību aprūpē, apgādē un dienestā (amatā) esošu personu uzturēšana;
  •  mācību līdzekļi un materiāli;
  •  izdevumi periodikas iegādei bibliotēku krājumiem.

G.Auza skaidro, ka viena bērna izmaksas pašvaldības bērnudārzos būtiski ietekmē pilsētas līdzekļu ieguldījums infrastruktūrā, kas pēdējos gados ir ievērojami audzis. Viena bērna izmaksu aprēķinā tiek iekļauts arī pašvaldības ieguldījums bērnudārzu ēku pārbūvē, siltināšanā un infrastruktūras, piemēram, peldbaseinu, uzturēšanā. Tāpat izmaksas palielina pašvaldības īstenotās izglītības atbalsta programmas, piemēram, «FasTracKids» pirmsskolēniem, tostarp trīs mācību centru izveide un uzturēšana. Atbilstoši šiem aprēķiniem Jelgavas pašvaldības bērnudārzos viens audzēknis no pusotra līdz četru gadu vecumam mēnesī pilsētai šobrīd izmaksā 218,03 eiro, savukārt piecus un sešus gadus vecs bērns – 148,31 eiro. Taču Jelgavas pašvaldības atbalsts izglītības pakalpojuma nodrošināšanai privātajās izglītības iestādēs jau kopš 2016. gada ir lielāks nekā valstī noteiktais. Šajā gadā – 220 eiro par bērnu vecumā no pusotra līdz četriem gadiem un 200 eiro par katru piecgadnieku un sešgadnieku. Vēl jāņem vērā, ka par piecus un sešus gadus veciem bērniem katra pirmsskolas izglītības iestāde papildus saņem mērķdotāciju no valsts budžeta pedagogu algām un mācību materiāliem. Tas nozīmē, ka ģimenēm, kuru bērns apmeklē privāto izglītības iestādi, pašvaldība no sava budžeta novirza lielāku finansējumu, nekā tas tiek nodrošināts pašvaldības bērnudārzu audzēkņiem. Palielinot līdzfinansējumu, pašvaldības mērķis bija nodrošināt līdzvērtīgu pedagogu atalgojumu, kā arī palīdzēt uzņēmējiem celt izglītības pakalpojuma kvalitāti, strādājot ciešā sadarbībā ar pašvaldības izglītības speciālistiem un metodiķiem.

Diemžēl pašvaldībai, tāpat kā vecākiem, kuru bērns apmeklē privāto bērnudārzu, ir ierobežotas iespējas izsekot, kā un kādiem mērķiem tiek izlietots pašvaldības un vecāku finansējums. Tāpat nav skaidrs, cik katrs privātais uzņēmējs iegulda pedagogu tālāk­izglītībā, infrastruktūrā, – tas ir katra bērnudārza īpašnieka godaprāta un atbildības jautājums.

Jelgavas privāto bērnudārzu iesniegtie dati gan liecina, ka viena bērna izmaksas pārsniedz – atsevišķos gadījumos pat būtiski – pašvaldības bērnudārzu izmaksas. Vēl jāņem vērā, ka privāto bērnudārzu ieņēmumus veido arī uz līguma pamata no vecākiem saņemtā maksa par izglītības pakalpojuma sniegšanu, kas katrā iestādē ir atšķirīga – no 50 līdz 191 eiro mēnesī par katru bērnu.

2019. gadā no pašvaldības budžeta privātajām pirmsskolas izglītības iestādēm tika samaksāts vairāk nekā divi miljoni eiro. Papildus tam uzņēmēji saņēma arī valsts mērķdotāciju, kas pērn kopumā bija 174,5 tūkstoši eiro, par obligātās pirmsskolas izglītības programmas nodrošināšanu piecus un sešus gadus veciem bērniem.

Jāuzsver gan, ka atbalsts katrai privātajai izglītības iestādei ir atkarīgs no bērnu skaita tajā.

Gada sākumā pēc diskusijām ar privāto bērnudārzu īpašniekiem un ņemot vērā to, ka pašvaldības līdzmaksājuma samazināšana varētu atsaukties uz ģimeņu budžetu, dome lēma saglabāt iepriekšējo atbalstu privātajiem bērnudārziem līdz 31. maijam, paredzot izstrādāt kritērijus un nodrošinot pirmsskolas izglītības iestāžu darbības vērtēšanu. Bija plānots, ka papildu finansējums no jūnija tiktu piešķirts tām privātajām iestādēm, kas darbu organizē atbilstoši izvirzītajām kvalitātes prasībām. Taču īdz ar ārkārtējo situāciju valstī Jelgavas dome pagājušās nedēļas sēdē nolēma atlikt šo procesu līdz nākamajam gadam, paredzot atbalstu privātajiem bērnudārziem līdzšinējā apmērā un kārtībā nodrošināt līdz 31. decembrim.

Vienlaikus jāuzsver, ka jau martā, iestājoties ārkārtējai situācijai, bērnudārziem tika atļauts nodrošināt tikai dežūrgrupas, jo bērnu apmeklējums strauji kritās. Taču tajā pašā laikā pašvaldība, atbalstot ģimenes un uzņēmējus, saglabāja privāto izglītības iestāžu līdzfinansējumu pilnā apjomā un neatkarīgi no bērnu apmeklējuma. Tas tika darīts arī ar mērķi, lai maksimāli atslogotu ģimenes no privāto bērnudārzu noteiktā līdzmaksājuma. Lai gan straujajam bērnudārza apmeklējuma kritumam martā un aprīlī būtu jāveido ietaupījums, dati liecina, ka vecāku maksa par pakalpojumu būtiski saruka vien atsevišķos bērnudārzos.

 

Foto: Jelgavas pilsētas arhīvs

 

Informācija sagatavota

Jelgavas pilsētas pašvaldības

Sabiedrisko attiecību pārvaldē