Klātesot māksliniekiem, mākslas nozares speciālistiem, Jelgavas un Jelgavas novada pašvaldību pārstāvjiem un citiem interesentiem, piektdien Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā pasniegta trešā Ģederta Eliasa balva par lauku tēmas atspoguļojumu Latvijas glezniecībā. Balva tiek pasniegta reizi trijos gados, un šogad par darbu “Veļas diena” to saņēmusi māksliniece Ilze Smildziņa.
“Šo darbu gleznoju speciāli konkursam un ticiet vai ne, bet mana lielākā iedvesma tam bija pirms trim gadiem šī paša konkursa izskaņā dāvanā saņemtā grāmata par Ģedertu Eliasu. Lasīju, skatīju Eliasa darbus, tostarp “Veļas dienu Zīlēnos”, un tas deva motīvu. Manā garā vienmēr ir bijis “apspēlēt” klasiķus – iedvesmoties no pagātnes un to savā veidā modernizēt – tā tas bija arī šoreiz. Sāku gleznu ar ainavu un tad apaudzēju to ar daudz mazām niansēm, simboliem. Piemēram, kundzītēm, kas karina veļu un ir raksturīgas Eliasa gleznām. Tāpat, sākotnēji gleznoju ozolu, bet tad ļāvos spēlei un dinamikai, un šo ozolu iekļāvu piecu latu naudas zīmē. Patiesībā, gleznā ir daudz simbolu un šajā gadījumā izvēlējos neatklāt katra stāstu, bet ļaut to “nolasīt” katram savā veidā,” stāsta I.Smildziņa, papildinot, ka ar Jelgavu viņu vienmēr saistījuši vecvecāki, savukārt lauku tēma ir visai tuva, jo tur pavadītas teju visas bērnības vasaras.
Pasākuma gaitā, pasniedzot galveno balvu, konkursa žūrijas priekšsēdētāja vietniece mākslas zinātniece Ingrīda Burāne žūrijas vārdā uzteica I.Smildziņas darba tehnisko izpildījumu, kā arī mūsdienu gara saturu un noskaņu, kas radīta klasiskā gleznojumā, bet vienlaikus atzina – viņas pieredzē šī bijusi pirmā reize, kad žūrija vienprātīgi vienojas par balvas ieguvēju. Kā balvas ieguvējai darba autorei pasniegta tēlnieces Nellijas Skujenieces radīta medaļa un naudas balva 3000 eiro apmērā.
Vienlaikus konkursa žūrija norādīja, ka konkurence bijusi patiesi augsta – savu dalību konkursā bija pieteikuši dažāda vecuma mākslinieki no visiem Latvijas novadiem, bet iesniegtie darbi bija radīti daudzveidīgās glezniecības tehnikās – eļļas un akrila gleznas, pasteļi, akvareļi, kā arī darbi autortehnikā. Kopumā konkursam iesniegti 79 autoru 113 darbi, savukārt pēc žūrijas atlases izstādē eksponēti 44 mākslinieku 47 darbi.
Konkursa žūrijas komisijas vadītājs bija Jelgavas valstspilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš, un tās sastāvā darbus vērtēja arī Jelgavas Mākslinieku biedrības vadītājs Māris Brancis, mākslas zinātniece I.Burāne, mākslas zinātniece Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce, gleznotājs Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Aleksejs Naumovs, Jelgavas novada Kultūras pārvaldes vadītāja Anita Liekna un Ģ.Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja direktores vietniece Marija Kaupere.
Vienlaikus pasākuma gaitā tradicionāli pasniegtas arī speciālbalvas. Ģ.Eliasa fonda simpātiju balvu par gleznu “Aiz šķūņa” saņēma Sandra Vingre, žūrijas komisijas priekšsēdētāja simpātiju balva par darbu “Pavasaris.Dubļu Eņģeļi” pasniegta Ingrīdai Ivanei, Jelgavas novada pašvaldības simpātijas balvu ieguvēji ir Jānis Kalniņš ar gleznu “Bērze” un Kristīne Gušpone ar gleznu “Bērnība”, savukārt Ģ.Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja simpātiju balva ceļoja pie Aivas Žūriņas, kura konkursā piedalījās ar gleznu “Pavasaris”.
Savukārt skatītāju simpātiju balvas ieguvējus ar savu balsojumu noteica konkursa darbu izstādes apmeklētāji. Konkursa organizatori ir gandarīti, ka šogad liela atsaucība bijusi gan no pieaugušajiem izstādes apmeklētājiem, gan arī skolēniem. Tā skatītāju simpātiju balvu šogad ieguvusi un tādējādi kopumā divreiz godalgota Jāņa Kalniņa glezna “Bērze”. Savukārt skolēnu balsojumā, kas konkursā pirmo reizi apzināts atsevišķi, izvēle ar balsu vairākumu bija par Līgas Ķempes gleznoto “Katram sava Odiseja”.
Vērtējot eksponētos konkursa dalībnieku vārdus, 2020. gada Ģ.Eliasa balvas ieguvēja par darbu “”Dimdiņu” saimnieki. Alfrēds un Elfrīda” Inga Jurova atzīst: šogad iesniegtie kolēģu darbi bijuši patiesi daudzveidīgi – gan izpildījumā, gan arī ar savu vēstījumu. “Īpašs prieks arī par galvenās balvas ieguvēju. Viņas darbā ir jūtama profesionāla meistarība, turklāt pārsteidz arī izmantotā simbolika, kur teju katrai detaļai ir savs stāsts un nozīme,” vērtē I.Jurāne. Būtiski uzsvērt, ka muzejā vēl līdz 22. oktobrim ir apskatāma I.Jurovas darbu izstāde “Dzimtas stāsti”.
Jāatgādina, ka Ģ.Eliasa balva dibināta 2017. gadā par godu mākslinieka 130. jubilejai, un pirmo balvu konkursā par darbu “Dārzs vakarā” saņēmis Edvīns Kalnenieks. Ģ.Eliass tiek uzskatīts par vienu no Latvijas visu laiku izcilākajiem lauku žanra gleznotājiem, tāpēc reizi trijos gados Jelgavā balvas konkurss tiek rīkots, lai veicinātu lauku tēmas tradīcijas attīstību Latvijas glezniecībā. Nākamais balvas konkurss notiks 2026. gadā, kad profesionāli mākslinieki, mākslas augstskolu studenti un mākslas vidusskolu absolventi no jauna tiks aicināti iesniegt gleznas, kurās dažādos glezniecības žanros parādīta lauku tēma.
Jāpiebilst, ka apskatīt konkursam “Ģederta Eliasa balva par lauku tēmas atspoguļojumu Latvijas glezniecībā” izraudzīto darbu izstādi Ģ.Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā var aplūkot vēl līdz 15. oktobrim.
4.8 °C,
2.7 m/s,
98.6 % 
4.8 °C,
2.7 m/s,
98.6 %