Šodien, 14. jūnijā, Svētbirzī notika atceres brīdis, pieminot komunistiskā genocīda upurus. Piemiņas pasākumā klātesošie atcerējās 20. gadsimta 40. gadu deportācijas un nolika ziedus uz memoriālās sienas “Ciešanu ceļš” un pie piemiņas akmens. Pasākumā piedalījās politiski represēto apvienības “Staburadze” pārstāvji, Jelgavas valstspilsētas vadība un jelgavnieki.
Pieminot latviešu tautai traģisko brīdi, kas notika pirms 82 gadiem, Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš sacīja: “Klausoties represēto cilvēku atmiņu stāstos, lielākoties vērojama milzīga dzīvesgudrība, sīkstums, izturība un labestība. Tāds pāri laikiem valdošs piedošanas spēks. To mums it visiem būtu jāmācās. Šobrīd šis ir īpaši svarīgi un sasaucas ar notikumiem Ukrainā. Laikā, kad vēsture atkārtojas, aicinu apskārst, cik liela vērtība ir dzīvībai, ģimenei un bezrūpīgai izaugšanai tēva mājās.”
Latvijas 20. gadsimta vēsturē jūnijs ir traģisku notikumu pilns – 1940. gada 17. jūnijā notika Latvijas okupācija, 1941. gada 14. jūnijā iedzīvotāju deportācija un karadarbības sākums Latvijas teritorijā, kad viena okupācijas vara nomainīja otru.
1941.gada 14.jūnija deportācija bija labi izplānota un ilgstoši gatavota operācija, ko Latvijas teritorijā īstenoja padomju okupācijas vara. Naktī no 14. uz 15. jūniju no Latvijas deportēja 15 443 cilvēkus. Vardarbīgā, prettiesiskā akcija skāra vairāk nekā piecus tūkstošus ģimeņu. No Jelgavas apriņķa tika deportētas 953, bet no Jelgavas pilsētas – 443 personas, bet no Jelgavas stacijas vagonos uz Sibīriju tika nosūtīti 7844 cilvēki.
5.7 °C,
4.5 m/s,
90.9 % 
5.7 °C,
4.5 m/s,
90.9 %