Jaunumi

No 13. līdz 16. maijam Šveicē norisinājās Eiropas čempionāts orientēšanās sportā sprinta distancēs. Latvijas izlases sastāvā čempionātā piedalījās jelgavnieks Endijs Titomers, kurš gan pats ar savu sniegumu nav apmierināts.

Endijs startēja divās distancēs: knock-out sprintā un klasiskajā sprintā. Kā informē Latvijas Orientēšanās federācija, knock-out sprints Eiropas čempionāta programmā bija pirmo reizi. Sacensības sastāv no četrām kārtām. Kvalifikācijā startē visi pieteiktie dalībnieki, sadalīti trīs starta grupās gan sieviešu, gan vīriešu konkurencē. 12 labākie no katras kvalificējas ceturtdaļfinālam (kopā 36 sportisti). Ceturtdaļfināls norisinās sešās grupās, katrā pa sešiem sportistiem. Trīs no katras grupas (kopā 18 sportisti) kvalificējas pusfinālam. Pusfinālā sportisti sadalīti trīs grupās, un no katras tikai divi labākie sacenšas finālā. Ceturtdaļfinālā un pusfinālā sportisti startē ar kopējo startu un sacensībām tālāk kvalificējas tie, kuri pirmie sasniedz finiša līniju. Finālā iekļuvušie seši sportisti distancē dodas ar kopējo startu.

Endijam knock-out sprintā neizdevās kvalificēties ceturtdaļfinālam, un viņš kopvērtējumā ieņēma 36. vietu no 39 sportistiem. Distances garums bija 3100 metri. Klasiskajā sprintā Endijs ieņēma 108. vietu no 119 dalībniekiem. Distances garums bija 4400 metri.

“Savu sniegumu vērtēju kā krietni zem vidējā. Abās distancēs pieļāvu ļoti lielas un rupjas kļūdas, kādas nebiju pieļāvis ļoti sen. Tāpat arī abās distancēs bija problēmas ar atzīmēšanās ierīci – knock-out sprinta kvalifikācijā tā vispār beidza strādāt, bet klasiskajā sprintā tai nebija skaņas signāla. Pieņemu, ka katrā distancē uz šo tehnisko ķibeli vismaz 20 sekundes zaudēju. Bet, protams, galvenais iemesls rūgtumam ir paša kļūdas – tas laikam parāda to, ka distances bija gana sarežģītas un netipiskas Latvijai, bet ļoti interesantas,” Jelgavas pilsētas pašvaldības iestādei “Sporta servisa centrs” pastāstīja Endijs Titomers.

Sportists arī norāda, ka Eiropas čempionātā bija ļoti sīva konkurence. “Konkurence bija neiedomājami augsta, pat lielāka kā pasaules čempionātā, jo šeit, piemēram, Šveicei un citām orientēšanās lielvalstīm startēja astoņi sportisti, bet pasaules čempionātā no katras valsts var startēt tikai trīs. Arī ātrums ir ļoti liels – ātrāko orientieristu personīgie laiki stadionā gludajā skrējienā ir ļoti tuvi Latvijas rekordiem. Orientēšanās sporta sprinta līmenis pēdējos gados ir neiedomājami audzis un prasa daudz nopietnāku gatavošanos,” vērtē sportists.

Foto: Latvijas Orientēšanās federācija