Godinot ebreju tautas genocīda upurus, kas cietuši Otrā pasaules kara laikā, 4. jūlijā Jelgavas pilsētas vadība, Jelgavas ebreju biedrības pārstāvji un pilsētnieki nolika ziedus pie Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas akmens Zālītes ielā.
“Šodien īpaši pieminam tos Jelgavā bojā gājušos, kuru dzīvības tika traģiski pārtrauktas. Šis brutālais notikums atstāja dziļas rētas pilsētas vēsturē un mūsu tautas kolektīvajā atmiņā. Mēs nevaram atgriezt laiku atpakaļ, bet varam atcerēties šos cilvēkus, saglabājot mūsu sirdīs un prātos, lai nepieļautu šādu noziegumu atkārtošanos,” tā Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš.
Ebreju upuru piemiņas akmens Zālītes ielā atrodas vietā, kur 1941. gada vasarā tika nogalināti Jelgavas ebreji, un šeit atrodas viņu apbedījumu vieta. Piemiņas akmens izveides idejas iniciatore ir pirmā Jelgavas Ebreju biedrības priekšsēdētāja Fanija Raģe.
4. jūlijs ir Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena, atceroties 1941. gada notikumus, kad tieši šajā datumā nacistu atbalstītāji nodedzināja Lielo horālo sinagogu Rīgā, Gogoļa ielā, kopā ar lūgšanu namā esošajiem cilvēkiem. Laikā no 1941. līdz 1945. gadam nacistu okupētajā Latvijā tika nogalināti vairāk nekā 70 000 Latvijas ebreju.
6.2 °C,
2.4 m/s,
96.1 % 
6.2 °C,
2.4 m/s,
96.1 %