Godinot ebreju tautas genocīda upurus, kas cietuši Otrā pasaules kara laikā, šodien, 4. jūlijā, Jelgavas pilsētas vadība un Ebreju biedrības biedri nolika ziedus pie piemiņas akmens Zālītes ielā.
Atceres brīdī pie ebreju upuru piemiņas akmens, kuru vadīja Jelgavas Ebreju biedrības priekšsēdētājs Edgars Umbraško, piedalījās Jelgavas domes vadība, deputāti, Sabiedrības integrācijas pārvaldes darbinieki un Jelgavas Ebreju biedrības dalībnieki. Muzikālo priekšnesumu sniedza akardeoniste Jeļena Jasjuļaņeca.
4. jūlijs ir Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena, atceroties 1941. gada notikumus, kad tieši šajā datumā nacistu atbalstītāji nodedzināja Lielo horālo sinagogu Rīgā, Gogoļa ielā, kopā ar lūgšanu namā esošajiem cilvēkiem. Laikā no 1941. līdz 1945. gadam nacistu okupētajā Latvijā tika nogalināti vairāk nekā 70 000 Latvijas ebreju.
Godinot ebreju piemiņu, Jelgavā, Zālītes ielā – vietā, kur 1941. gada vasarā tika nogalināti Jelgavas ebreji un kur ir viņu apbedījumu vieta –, uzstādīts ebreju upuru piemiņas akmens. Tā idejas iniciatore ir pirmā Jelgavas Ebreju biedrības priekšsēdētāja Fanija Raģe.
“Katra tauta dzīvo tik ilgi, cik ilgi dzīvo atmiņas par to, ko tā ir piedzīvojusi. Mēs šodien pieminām nevainīgus cilvēkus, kuri cietuši no varas kāriem cilvēkiem. Lai mūžīga piemiņa tiem cilvēkiem, kuri traģiski gāja bojā,” tā Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš.
Foto: Jelgavas pilsēta
Informācija sagatavota
Jelgavas pilsētas pašvaldības
Sabiedrisko attiecību pārvaldē
7.7 °C,
1.7 m/s,
85.8 % 
7.7 °C,
1.7 m/s,
85.8 %