Jaunumi

2021. gada nacionālā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļautas sešas jaunas vērtības, un divas no tām ir no Jelgavas – “Puzuri un to darināšana Jelgavā” un “Zemgales rakstaino brunču aušana stellēs ar velkamo ierīci”.

Vērtību “Puzuri un to darināšana Jelgavā” pieteica pašvaldības iestāde “Kultūra” ciešā sadarbībā ar jelgavnieci audēju Ausmu Spalviņu, kura ir arī viena no zināmākajām puzuru darināšanas meistarēm Latvijā. A.Spalviņa jau vairākus gadus popularizē puzuru veidošanas prasmes meistarklasēs un semināros. “Līdz manīm tas ir atnācis, un man tas ir jādod tālāk,” uzsver A.Spalviņa.

Meistare stāsta, ka puzuru darināšana nav sveša daudzām tautām, piemēram, japāņu gatavotie puzuri esot ļoti līdzīgi baltu tautu veidotajiem. Lietuvieši ar puzuriem rotājuši katoļu baznīcas, dāvinājuši kāzās un kristībās. “Arī mums kādreiz dažādiem godiem bija sava veida puzuri. Tagad par to liecina kaut vai Kurzemē saglabājies nosaukums “Kāzu lukturis”. Mūsdienās katrai vajadzībai ir piemērojams savs puzuris, un to nosaka tēma un telpas lielums. Tas nedrīkst traucēt,” saka A.Spalviņa. 

Puzuru darināšanu viņa uzskata par lielisku laika pavadīšanas veidu: “Tam praktiski nav nepieciešami nekādi materiālie ieguldījumi – vajadzīgs tikai laiks un nelielas iemaņas. Tas ir kā iemācīties burtus, un tad tikai no paša ir atkarīgs, ko rakstīsi – dzeju, stāstu vai ko citu”.  

Savukārt vērtību “Zemgales rakstaino brunču aušana stellēs ar velkamo ierīci” pieteica amatnieku darbnīca un tautastērpu darinātava “Austras raksti”, kuru vada amatu meistare Aija Mālkalna.

“Doma, ka šis aušanas veids jāpiesaka nemateriālajam kultūras mantojumam, radās tad, kad paši sākām aust Zemgales rakstainos brunčus. Sapratām, ka tas ir tik interesanti un īpatnēji. Iepriekš tādas stelles pat nebiju redzējusi. Aptaujājot citas audējas, sapratām, ka šobrīd to prot kādas desmit meistares. Dažās studijās šī velkamā ierīce ir, bet diemžēl vecās audējas jau devušās mūžībā un nav cilvēka, kas pamāca. Tāpēc prieks, ka šobrīd esam saņēmuši aicinājumu no Tīnūžu studijas izgatavot, uzstādīt un apmācīt studijas audējas,” saka A.Mālkalna.

Audēja atzīst, ka, gatavojot pieteikumu, tika ieguldīts pamatīgs darbs – nebija viegli sameklēt informāciju, īpaši vēstures sadaļai, jo pierakstu ir maz un tie ir sadrumstaloti. “Protams, Zemgales rakstainos brunčus var izaust arī datorstellēs, bet uzskatījām, ka mūsu misija un pienākums ir gādāt, lai šis Zemgalei tradicionālais aušanas veids neaiziet nebūtībā. Ceru, ka izdosies,” A.Mālkalna ir ļoti priecīga par paveikto.

Iekļaušanai nacionālā kultūras mantojuma sarakstā 2021. gadā apstiprinātas arī danču tradīcijas Rīgā, latviešu etnogrāfisko cimdu adīšanas tradīcijas, Latvijas kāršu spēle “Zolīte” un tradicionālie psalmu un bēru dziedājumi Stirnienē.

Foto: Ritas Vectirānes personīgais arhīvs

Informācija sagatavota

Sabiedrisko attiecību pārvaldē