Jaunumi

Jelgavas pilsētas svētku laikā – 25. un 26. maijā – pulksten 12, 13 un 14 Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs aicina uz priekšlasījumiem. Priekšlasījumiem lūgums iepriekš pieteikties.

Pulksten 12 abas dienas paredzēts priekšlasījums “Jelgava – pilsēta izaugsmei 2004–2024” (uzstāsies Gints Putiķis). Šogad aprit 20 gadi, kopš Latvija 2004. gadā iestājās Eiropas valstu ekonomiskajā un politiskajā apvienībā – Eiropas Savienībā (ES). Tagad jelgavnieki pilsētvides ainavā var vērot veiksmīgu pilsētas pašvaldības un ES finansējuma piesaisti, kas radījusi jaunas arhitektoniskās dominantes pilsētas ainavā, veicinājusi kultūras objektu pārbūvi, sociālo pakalpojumu dažādošanu, satiksmes infrastruktūras modernizāciju un labiekārtošanu, nodrošinot pilsētas ilgtspējīgu attīstību un jaunu inovatīvu risinājumu pielietojumu Jelgavas attīstībā.

Jāpiebilst, ka šobrīd, līdz 30. jūnijam pie Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja apskatāma brīvdabas izstāde “Jelgava – pilsēta izaugsmei: 20 gadi Eiropas Savienībā”. Fotogrāfijās ir iespēja redzēt, kā mainījušies pilsētas vaibsti pēdējo 20 gadu laikā, realizējot dažādus projektus, kuru īstenošanai piesaistīts Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums.

Pulksten 13 muzejā paredzēts priekšlasījums “Jelgavas pieminekļi laikmetu griežos” (uzstājas Edgars Umbraško). Tikai vairākus gadsimtus pēc Jelgavas dibināšanas, pilsētā uzstādīja pirmās publiskās piemiņas zīmes konkrētiem cilvēkiem. Tās atradās baznīcās. Piemēram, Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcā savulaik bijušas vairākas kapa plāksnes un epitāfijas par godu baznīcas velvē apglabātajiem turīgākajiem jelgavniekiem. Jaunākā no piemiņas zīmēm Jelgavā uzstādīta 2018. gadā – “Laika rats 100”.

Savukārt pulksten 14 paredzēts priekšlasījums “Ģederta Eliasa mantojuma stāsts. Latvija–Zviedrija–Latvija” (uzstājas Marija Kaupere). Mākslinieks Ģederts Eliass visu mūžu bija kluss darba darītājs, ap viņu nevirmoja kaislības, par viņu sabiedrībā neklīda leģendas. Kad 1975. gada 29. janvārī gleznotājs 87 gadu vecumā aizgāja mūžībā, bija jādomā par to, ko un kā darīt ar mākslinieka atstāto mantojumu.  Sākās ažiotāža ap gleznām, kas kaudzēm glabājās dzīvoklī, austrumu porcelāna kolekciju un visu pārējo, kas māksliniekam piederēja. Šis priekšlasījums ir stāsts par to, kā muzejā nonāca Ģederta Eliasa mantojums, kā gadu gaitā tas ir papildināts ar daudziem vērtīgiem artefaktiem.

Lai piedalītos priekšlasījumos, lūgums iepriekš pieteikties līdz 23. maijam pa e-pastu muzejs@muzejs.jelgava.lv vai tālruni 64373566. Priekšlasījumi notiks, ja pieteiksies vismaz pieci klausītāji.