Jaunumi

Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja krājumu papildina 20. gadsimta 30. gados tapis kādreizējās Jelgavas buru lidotāju skolas karogs. Vēsturiskais priekšmets, kas muzejam nodots kā dāvinājums, vēsta par laiku, kad uzplaukumu piedzīvoja Latvijas aviācija un īpašu popularitāti izpelnījās planieri, kuru piloti tika dēvēti par buru lidotājiem.

Kā informē muzeja galvenais krājuma glabātājs Aldis Barševskis, karogu dāvinājumā nodevusi siguldiete Līga Roze-Kļaviņa, un tas ir viņas dzimtas mantojums. Karogs tapis 1935. gadā un ir labi saglabājies, līdz ar to ļauj novērtēt košo Latvijas aerokluba Jelgavas buru lidotāju skolas ģerboni un planiera zīmējumu, ko papildina sauklis “Modrīgi lidojot, kalposim dzimtenei”. Drīz karogs no jaunieguvumu izstādes tiks pārcelts uz muzeja pastāvīgo ekspozīciju.

“20. gadsimta 30. gados Jelgavu dēvēja par Latvijas buru lidotāju meku. 1. Jelgavas buru lidotāju skolu dibinājis slavenais lidotājs Jānis Butevics, un tā atklāta 1934. gadā, bet jau pēc gada tika svinēts pirmais skolas izlaidums. Audzēkņi planierus būvēja darbnīcās, bet lidošanas praktiskās iemaņas apguva gan Pilssalas, gan Lapskalna pļavās, un nereti mācību lidojumi noslēdzās ar aukstu peldi Lielupes ūdeņos. Buru lidotāju skolas bija kadru kalve nākamajiem Latvijas aviatoriem civilajā un militārajā aviācijā. Interesanti, ka, piemēram, Jelgavā dzimušais Sigismunds Vidbergs savulaik beidzis kādu no buru lidotāju skolām, izturējis augstākās pilotāžas pārbaudījumus Latvijas aerokluba aviācijas skolā un kļuvis par diplomētu sporta lidotāju. Savukārt Edvīns Brūvelis, kurš arī savulaik mācījies buru lidotāju skolā, vēlāk kļuvis par kara lidotāju. 2012. gadā tika izdota viņa grāmata par Latvijas aviācijas vēsturi,” piebilst A.Barševskis.

Strādājot pie karoga vēstures izpētes, A.Barševskis tuvāk iepazinies ar lidotāja J.Butevica dzīves gājumu. Buru lidotāju skolu likvidēja 1940. gadā, un Baigā gada laikā viņš slēpies pie sievas Veltas radiem Sēlpils pusē. Lai netiktu iesaukts leģionā viņš sagādāja dokumentus, kuros ir ierakstīts cits dzimšanas gads. Tas vēlāk radījis problēmas no Latvijas Universitātes arhīva iegūt apliecinājumu par iegūto inženiera diplomu. Dzīves ceļš vedis uz Gulbeni, Salaspili, Koknesi. Vēlāk – ar meliorācijas institūtu Jelgavā un meliorācijas darbu Ozolniekos. J.Butevics miris 1968. gada 10. martā un apglabāts Jelgavā, Bērzu kapos, kur atdusas daudzi viņa dzimtas pārstāvji.

Foto: Jelgavas pilsēta; Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja arhīvs

Informācija sagatavota

Jelgavas pilsētas pašvaldības

Sabiedrisko attiecību pārvaldē