Jaunumi

Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs no mākslinieka Jurģa Skulmes atraitnes Astrīdas Skulmes saņēmis īpaši vērtīgu dāvinājumu – Ģ.Eliasa vēstules, kuras mākslinieks rakstījis saviem radiem, draugiem un mīļotajām sievietēm, fotogrāfijas un divas gleznas. Lai arī precīzs priekšmetu skaits pagaidām vēl tiek apzināts – tie muzejam nodoti piecās kastēs –, jau sākts pētniecības darbs, kas atklāj līdz šim maz izzinātus mākslinieka dzīves posmus un personības šķautnes.

“To, ka šādas vēstules pastāv, muzejs zināja, jo atsevišķas sarakstes pirmoreiz pētniecībai tika izmantotas 2012. gadā izdotajā grāmatā par Eliasu, un tās sarunā minējusi arī viņa māsīca Elza Ružģiete, ar ko man ir bijis tas gods satikties,” stāsta muzeja direktores vietniece darbā ar sabiedrību Marija Kaupere, turpinot: “Elza arī bija tā, kura savu dzīvi nodzīvoja ar beznosacījuma mīlestību pret Ģedertu, sekoja līdzi viņa daiļradei un saglabāja katru pēdējo papīra kripatu, kurai bija kāds sakars ar viņu. Šīs vēstules ir viņas saglabātas, un pēc Elzas nāves tās mantoja mākslinieks Jurģis Skulme. Nu viņa atraitne tās ir atdāvinājusi muzejam. “

Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja speciālistu uzdevumos ietilpst ne vien Jelgavas vēstures izpēte un saglabāšana, bet arī ar Jelgavu saistītu personību un viņu dzimtu – jo īpaši Eliasu dzimtas – izpēte. Vēstules un fotoliecības atklāj daudz līdz šim neizzināta par izcilo mākslinieku un pastarpināti, caur atmiņām, arī par Jelgavu, vēstulēs atminoties pirmos soļus glezniecībā, tostarp divus gadus, kas pavadīti, mācoties pie Johana Valtera viņa Jelgavas studijā. Vēstules atklāj daudz arī par Ģ.Eliasa dzīves uzskatiem, attiecībām ar ģimeni, draugiem, sievietēm, un tās palīdz datēt arī mākslas darbus.

Vēstules mākslinieks ir rakstījis visa mūža garumā, tāpēc to saturs palīdz “aizpildīt caurumus” viņa biogrāfijā, piemēram, precizēt laiku, kad mākslinieks atgriezies mājās no Parīzes, kad aizbraucis uz Maskavu vai kad viņa pirmā dzīvesbiedre Karolīna Kriņģele jeb Karija devās prom uz Ameriku. Sarakste ar Kariju atklāj arī informāciju par viņas dēlu, norādot, ka bērna tēvs nepārprotami ir Ģ.Eliass. Līdz šo vēstuļu nākšanai dienasgaismā tika uzskatīts, ka māksliniekam nav pēcnācēju.

“Kā man stāstījuši cilvēki, kuri personīgi pazinuši Eliasu, viņš nekad nav bijis ārišķīgs savās emocijās, taču vēstules atklāj ļoti dziļu jūtu pasauli. Piemēram, sarunā ar vienu no mākslinieka mīļotajām sievietēm Vilmu atklājas viņu krāšņās un jutekliskās tikšanās. Sarakstē ar vecākiem jaunais mākslinieks ļoti daudz runā par to, ko un kā viņš glezno, kas viņam mākslā ir svarīgs. “Gleznoju to, ko redzu, kāds isms iznāks, par to nedomāju,” viņš ir rakstījis vecākiem, un te arī atklājas, piemēram, tas, kāpēc viņa daiļrade sākuma periodā ir meklējumu un izmēģinājumu pilna un tik dažāda,” uzsver M.Kaupere, piebilstot, ka ne vien sarakste ar vecākiem, bet teju katra pazīšanās ļāvusi ielūkoties arī mākslas procesā un iemeslos, kāpēc gleznās attēloti konkrēti cilvēki mākslinieka dzīvē. Tāpat vēstules atklāj ne vien mākslinieka iekšējo pasauli, bet arī skatījumu uz dažādiem laicīgajiem notikumiem, parādot reāla cilvēka, noteiktas sabiedrības grupas un sociālā slāņa pārstāvja, skatījumu uz dzīvi 20. gadsimtā.

Līdztekus vēstulēm un fotogrāfijām muzejs savā īpašumā ieguvis arī divas Ģ.Eliasa brālēna mākslinieka Igora Tereņina gleznas. Tajās attēlotas Eliasu dzimtas mājas “Zīlēni” un E.Ružģiete. Mākslinieks ir skolojies un dzīvojis Latvijā, taču lielākoties viņa daiļrade ir pazīstama tikai mākslas zinātnieku aprindās un liecības par viņa darbu esību muzeju vai privātās kolekcijās Latvijā ir visai retas, līdz ar to mākslas darbi uzskatāmi par vēl vienu svarīgu muzeja ieguvumu.

Vērtīgo dāvinājumu muzejs saņēma gada pašā sākumā, un darbs pie priekšmetu un to sniegtās informācijas apstrādes sākts nekavējoties. “Pozitīvais, kā izmantojam Covid-19 radīto situāciju, ir tas, ka vairāk cilvēkresursu varam piesaistīt šim tiešām apjomīgajam uzdevumam. Viss sākas ar priekšmetu uzskaitīšanu un sistematizēšanu, vēstules sašķirojot pēc adresāta. Tam sekos padziļināta pašu vēstuļu atšifrēšana, atsevišķos gadījumos arī tulkošana un satura izpēte. Apstrādātais materiāls tiek reģistrēts Nacionālā muzeju krājuma kopkatalogā, un rezultātā varēs tapt vērienīgs pētījums par Ģedertu Eliasu. Turklāt, kad visa informācija tiks apstrādāta, tā būs pieejama ikvienam pētniekam, līdz ar to šis dāvinājums sniedz būtisku ieguldījumu Latvijas mākslas, vēstures un personību izpētē, ļaujot izzināt ne vien Eliasu, bet arī citus māksliniekus, ar kuriem viņam bijusi saskarsme,” skaidro M.Kaupere. Turpmākais darbs būs ilgs, taču, ņemot vērā jau uzzināto, tas solās būt atklājumiem bagāts.

Foto: Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja krājums; fotokolāža

Informācija sagatavota

Jelgavas pilsētas pašvaldības

Sabiedrisko attiecību pārvaldē