1.1 °C, 6.6 m/s, 96.2 %

Jaunumi

Sākumlapa JaunumiMuzejā izstāde “4.maijs – diena, kas mainīja Latvijas vēsturi”
Muzejā izstāde “4.maijs – diena, kas mainīja Latvijas vēsturi”
30/04/2015

Šodien, 30.aprīlī pulksten 15 Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā atklās izstādi "4.maijs – diena, kas mainīja Latvijas vēsturi". Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pieņemšanas diena mainīja Latvijas vēsturi, tā bija uzdrīkstēšanās, vēsturiskā taisnīguma un Latvijas tautas nākotnes goda jautājums. Izstāde ir muzeja speciālistu veltījums Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 25.gadadienas atcerei.

Foto: Jelgavas pilsētas pašvaldības arhīvs

Šodien, 30.aprīlī pulksten 15 Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā atklās izstādi “4.maijs – diena, kas mainīja Latvijas vēsturi”. Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pieņemšanas diena mainīja Latvijas vēsturi, tā bija uzdrīkstēšanās, vēsturiskā taisnīguma un Latvijas tautas nākotnes goda jautājums. Izstāde ir muzeja speciālistu veltījums Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 25.gadadienas atcerei.
 
Hronoloģiski izstāde atspoguļo laikposmu no 1987. gada līdz 1991. gada 21. augustam un konceptuāli to veido piecas daļas:
  • Soli pa solim pretim neatkarībai (1987. g. – 1990. g. 4. maijam);
  • 4. maijs – diena, kas mainīja Latvijas vēsturi (1990. g. 4. maijs);
  • Mērķis sasniegts (pēc 1990. g. 4. maija – 1991. g. 21. augusts);
  • Notikumi Jelgavā atmodas laikā (1987. g. – 1990. g.);
  • Jelgavas pilsēta, Jelgavas novads un Ozolnieku novads ar viņiem lepojas (Latvijas PSR AP deputāti, Jelgavas novadnieki, kuri balsoja par Latvijas Neatkarības deklarāciju).
20. gadsimta 80. gadu 2. pusē Latvijā sākās tautas atmodas kustība, kas bija vērsta pret PSRS totalitāro mantojumu Latvijā. Tobrīd vēl piesardzīgi, bet tika apspriesta ideja par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Jau 1989. gadā trīs Baltijas republiku – Latvijas, Igaunijas un Lietuvas vadošas tautas nacionālās atmodas kustības – Tautas frontes bija uzņēmušas ideoloģisko kursu uz pilnīgu valstiskās neatkarības atjaunošanu.
 
1990. gada aprīlī PSRS prezidents Mihails Gorbačovs piedāvāja Latvijas Augstākās padomes deputātiem veidot Latvijas attiecības ar PSRS uz konfederācijas pamata. Latvijas Tautas frontei tāds risinājums nebija pieņemams, jo Latvijas 20. gadsimta vēstures negatīvā kolektīvā atmiņa par atrašanos PSRS izslēdza iespēju samierināties ar iespēju palikt kaut nominālā atkarībā no PSRS. Vienīgā iespēja bija pilnīga valsts neatkarība.
 
1990. gada 3. maijā jaunievēlētā Augstākā padome sanāca uz savu pirmo sesiju. Jau nākamajā dienā notika balsojums par Neatkarības deklarāciju. Par to nobalsoja 138 deputāti, tādējādi nosakot turpmāko Latvijas politisko kursu uz pilnīgu valsts neatkarību un simboliski novelkot robežu starp pagātnes smago vēsturisko mantojumu un Latvijas tautas 50 gadu cerību piepildījumu atkal dzīvot neatkarīgā valstī.
 
1990. gada 4. maijā Latvijas PSR Augstākajā padomē pieņemtā Latvijas Republikas Neatkarības deklarācija bija pirmais nopietnais solis pretim valsts pilnīgai neatkarībai un starptautiskai atzīšanai, lai gan iekšpolitiskā situācija bija nestabila un PSRS centrālās varas negatīvā nostāja pret Latvijas tautas neatkarības centieniem neprognozējama.
 
Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pieņemšanas diena patiešām mainīja Latvijas vēsturi, tā bija uzdrīkstēšanās, vēsturiskā taisnīguma un Latvijas tautas nākotnes goda jautājums. Vēl Latvija piedzīvoja barikāžu laiku un citas negācijas no PSRS centrālās varas, bet tai vairs nebija spēka un atbalsta, kā rezultātā iekšēju pretrunu plosīta valsts apvērsuma rezultātā beidza pastāvēt pati PSRS. 1991. gada 21. augustā, pieņemot Latvijas Republikas konstitucionālo likumu par Latvijas Republikas valstisko statusu, tika institucionalizētas Neatkarības deklarācijas idejas par Latvijas Republiku kā neatkarīgu un suverēnu valsti.
 
Izstādes autori – D. Kļaviņa, Mg. oec, I. Šķiņķe, Mg. hist. G. Putiķis, Dr. hist. Dizainers – U. Zuters, māksliniece – M. Leimane.  

 
Informācija sagatavota
Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā