Jaunumi

“Uzsākām Tehnoloģiju vidusskolas pilnīgu rekonstrukciju, atklājām rotaļu pilsētiņu Uzvaras parkā, rekonstruējām Graudu ielu, izbūvējām Rubeņu ceļa turpinājumu, nosiltinājām Pašvaldības policijas ēku, sākām ēkas Vecpilsētas ielā 2 restaurāciju, būvējam jauno bērnudārzu Brīvības bulvārī un jauno dzimtsarakstu ēku Raiņa parkā… Svinējām Jelgavas 756. dzimšanas dienu, Latvijas Zemessardzes 30. gadskārtu, ar patiesām emocijām un lepnumu jutām līdzi un mājās sagaidījām mūsu pilsētas olimpiešus. Tik dažāds, darbīgs un notikumiem piesātināts ir bijis šis gads, līdzi nesot arī ne vienu vien izaicinājumu. Liels paldies ikvienam pilsētas iedzīvotājam, kurš ar dziļu sapratni un atbildību šajā nebūt ne vieglajā gadā ir turpinājis neatlaidīgi strādāt savas pilsētas nākotnei,” uzsver Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš.

Pēc dažām dienām mēs katrs ģimenes un tuvāko lokā, sagaidot 2022. gadu, izvirzīsim sev jaunus nākotnes mērķus. Taču pašvaldībām šis jaunais cēliens jau ir sācies – pēc vēlēšanām, jūlijā, darbu sāka jaunā Jelgavas valstspilsētas dome, un vienlaikus šis ir arī jauna ES plānošanas perioda sākuma gads. “Tam esam rūpīgi gatavojušies, apzinot pilsētas vajadzības un izstrādājot projektus, kuriem prioritāri piesaistīt ES fondu līdzekļus, lai mērķtiecīgi turpinātu attīstīt mūsu pilsētu Jelgavu,” skaidro A.Rāviņš.

Viena no prioritātēm šajā plānošanas periodā ir informācijas tehnoloģiju attīstība pašvaldībās. Kādu projektu realizācija paredzēta Jelgavā?

Pēdējie divi gadi arvien skaudrāk mums liek apzināties, cik nozīmīga loma mūsu ikdienas darbā ir attīstītām informācijas tehnoloģijām. Šis laiks ir licis arī pārvērtēt līdz šim paveikto un spert būtisku soli uz priekšu, lai turpinātu uzlabot informācijas tehnoloģijas pilsētā. Šobrīd praktiski nevienas jomas darbs pilsētā bez tām nav iedomājams, tieši tāpēc dome pieņēma lēmumu izveidot izpilddirektora vietnieka amatu informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā. Izpilddirektora vietnieka galvenais uzdevums ir izveidot Jelgavas valstspilsētas informācijas tehnoloģiju arhitektūru, kas praktiski nozīmē ne tikai attīstīt katras jomas jau līdz šim izstrādātās sistēmas, bet veidot to ciešu sasaisti, tā uzlabojot jelgavniekiem sniegto pakalpojumu kvalitāti. Jau šobrīd esam sākuši veidot vienotu Jelgavas e-medicīnas sistēmu, kas ļautu apvienot mūsu slimnīcas un poliklīniku darbu e-vidē – medikamentu uzskaiti, izmeklējumu veikšanu, recepšu apriti un citas funkcijas. Mēs apzināmies, ka valstī e-veselība neattīstās tā, kā plānots, tāpēc ejam soli priekšā valstij, veidojot savu sistēmu. Vienlaikus nedarām to atrauti no citām valsts medicīnas iestādēm – jau šobrīd vienojamies ar lielākajām Latvijas slimnīcām par datu apmaiņu un pieejamību.

Tieši tāpat būtiski uzlabojumi šajā jomā nepieciešami izglītības iestādēs. Attālinātais un daļēji attālinātais mācību process prasa jaunu pieeju, modernus mācību līdzekļus un metodes. Ja līdz šim esam nodrošinājuši izglītības iestādes ar nepieciešamo aprīkojumu attālināto mācību nodrošināšanai, tad tagad daudz mērķ­tiecīgāk jādomā, kā tehnoloģijas var palīdzēt izglītības sistēmai pilsētā, veidojot vienotas digitālās mācību programmas, mācību līdzekļus, kas atvieglotu jau tā sarežģīto laiku gan pedagogiem, gan skolēniem, gan ģimenēm.

Trešā prioritārā joma ir digitāla pilsētas pārraudzība – Pašvaldības operatīvās informācijas centram (POIC) ir ļoti daudz uzdevumu, lai ikdienā sekotu līdzi un operatīvi reaģētu uz pilsētā notiekošo – organizētu satiksmes plūsmu, reaģētu uz avārijām un citiem notikumiem pilsētvidē. Šobrīd kopā ar Iekšlietu ministriju strādājam, lai veidotu vienotu sistēmu, kas ļautu vēl operatīvāk uz notikumiem pilsētvidē reaģēt ne tikai mūsu Pašvaldības policijai, bet arī Valsts policijai un citām drošības struktūrām. 

Papildus tam informācijas tehnoloģiju jomā pārskatām visus pašvaldības sniegtos e-pakalpojumus, lai mazinātu birokrātiju un vienkāršotu e-pakalpojumu pieejamību jelgavniekiem.

Šogad Jelgavā pasažieru pārvadājumus sāka četri elektroautobusi, gada sākumā izmēģināts ar ūdeņradi darbināms autobuss – arī zaļais kurss ir tuvāko gadu prioritāte.

Jelgava, parakstot Pilsētu mēru paktu, jau 2009. gadā ir apņēmusies veicināt ilgtspēju un klimata pārmaiņu mazināšanu, CO2 izmešu apjomu līdz 2030. gadam samazinot par 40 procentiem. Jau līdz šim esam paveikuši ļoti apjomīgu darbu, samazinot CO2 izmešu apjomu pilsētā par 28 procentiem. Galvenie paveiktie darbi ir mērķtiecīga namu energoefektivitātes paaugstināšana, turpinot siltināt un atjaunot gan pašvaldības, gan privātā sektora ēkas. Tāpat ievērojams ietaupījums iegūts, katru gadu rekonstruējot ielu apgaismojumu un ieviešot energoefektīvus risinājumus.

Vēl viens no ļoti pārdomātiem un mērķtiecīgi īstenotiem soļiem ir atjaunojamā resursa – šķeldas – izmantošana pilsētas siltumapgādē, kas ne tikai sniedz ieguldījumu klimata pārmaiņu samazināšanā, bet šajā ziemā ir kā īpaša dāvana pilsētniekiem, jo Jelgava ir viena no retajām pilsētām Latvijā, kur šoziem līdz ar pamatīgo dabasgāzes cenu kāpumu iedzīvotājiem nav jāmaksā nesamērīgi rēķini par siltumu savā dzīvoklī vai uzņēmumā. Publiskā informācija apliecina, ka atsevišķās pašvaldībās apkures tarifs pieaudzis pat līdz četrām reizēm. Šis piemērs ļoti uzskatāmi parāda, ka izmešu samazinājums ir ilgtermiņa ieguvums ne tikai videi, bet arī cilvēkiem, tāpēc pilsētā turpināsim iesākto. Nākamais nozīmīgais darbs ir arvien plašāka zaļā autotransporta ieviešana pilsētā, kā arī atkritumu apsaimniekošanas sistēmas pilnveidošana, jau tuvākajā laikā pilsētā uzbūvējot bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes rūpnīcu.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa apjoms Jelgavā šobrīd nav samazinājies – tas pat ir nedaudz palielinājies. Vai tas nozīmē, ka pilsētas uzņēmumi sekmīgi spējuši pielāgoties jaunajiem apstākļiem?

Neskatoties uz ieilgušo pandēmijas ietekmi, apstrādes rūpniecība turpina attīstīties. Dati liecina, ka Covid-19 izraisītā krīze Jelgavai svarīgos noieta tirgos apstrādes rūpniecības rādītājus ietekmēja diezgan minimāli. Jelgavā saražotās apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide 2020. gadā bija 216,46 miljoni eiro, kas salīdzinājumā ar 2019. gadu ir tikai par 1,6 procentiem mazāk, arī produkcijas apgrozījums samazinājās minimāli – par 0,5 procentiem. Savukārt galvenais ieguvums bija mūsu uzņēmēju spēja pārorientēties uz eksporta tirgiem – 2020. gadā eksporta īpatsvars palielinājies līdz 63,4 procentiem.

Būtisks rādītājs ir arī tas, ka šajā laikā vairāki pilsētas uzņēmumi ir paplašinājuši darbību, investējot vērienīgus līdzekļus un atklājot jaunas ražotnes. “AKG Thermotechnik Lettland”, tikai vienā ražošanas iekārtā investējot 12 miljonus eiro, šogad atklāja divas jaunas ražotnes, arī mikroautobusu pārbūves uzņēmums “Universal Ltd” paplašinājies un izveidojis jaunu ražošanas angāru, tāpat jauna ražotne uzbūvēta “Jelgavas tipogrāfijai”. Un tie ir tikai daži piemēri.

Uzņēmējdarbība ir viens no priekšnoteikumiem stabilai pilsētas attīstībai, un uzņēmēju devums ir neatsverams, tādēļ ir ļoti būtiski novērtēt viņu ieguldījumu Jelgavā. Šogad turpinājām pērn uzsākto atbalsta programmu uzņēmējiem, 13 uzņēmumiem piešķīrām pašvaldības grantu līdz 10 000 eiro savu inovatīvo biznesa ideju vai produktu realizēšanai. Konkursā “Jelgavas valstspilsētas Gada balva uzņēmējdarbībā 2021” godinājām deviņus pilsētas uzņēmumus.

Taču nemainīgi pilsētas galvenais uzdevums uzņēmējdarbības attīstībā ir sakārtotas infrastruktūras nodrošināšana.

Pagājušajā gadā sakārtojām infrastruktūru uzņēmējdarbības attīstīšanai depo mikrorajonā – Prohorova, Neretas un Garozas ielā, kur Lielupes industriālajā parkā ienāk arvien jauni uzņēmumi. Tāpat rekonstruēts Smiltnieku ielas un Graudu ielas posms, izbūvēts jauns Rubeņu ceļa posms. Tagad turpinām industriālās zonas infrastruktūras pilnveidošanu Bauskas ielas apkārtnē, kur par saviem attīstības plāniem jau paziņojis uzņēmums “Jelgavas dzirnavas”, “Latraps” un citi. Nākamais solis ir Meiju ceļa rekonstrukcija un inženierkomunikāciju izbūve, lai turpinātu darbu pie industriālās zonas izveides Jelgavas lidlauka teritorijā.

Kādu nozīmīgu projektu realizācija pilsētā turpinās?

Pavasarī noslēgsies bērnudārza būvniecība Brīvības bulvārī, un rudenī atklāsim jaunu pašvaldības bērnudārzu, paralēli tam turpinām attīstīt ieceri par jauna bērnudārza būvniecību Nameja ielā. Turpinās vērienīgā Tehnoloģiju vidusskolas rekonstrukcija, un pilnīgi jaunā veidolā to ieraudzīsim 2023. gadā. Nākamgad tiks pabeigta jaunās dzimtsarakstu ēkas rekonstrukcija Raiņa parkā. Tiks nojaukta piebūve pie Jelgavas slimnīcas, lai sāktu projektēt infektoloģijas nodaļas ēku. Nosiltināta POIC ēka. Tāpat sadarbībā ar vācu partneriem nākamgad tiks uzsākta jaunu īres dzīvokļu māju projektēšana, Lielupes krastā paredzot uzbūvēt mājas ar 150 īres dzīvokļiem. 

Taču ne visu projektu realizācija notiek bez kavēšanās.

Jā, arī mēs Jelgavā līdzīgi kā visā valstī izjūtam tās pašas problēmas būvniecības jomā – valstī katastrofāli trūks kvalitatīvu projektētāju, būvuzraugu; pandēmijas ietekmē būtiski tiek kavēti būvmateriālu piegādes termiņi; līdz ar prasību būt vakcinētiem trūkst arī celtnieku. Tas viss likumsakarīgi noved pie tā, ka ārkārtīgi zemas projektētāju darba kvalitātes dēļ projekti ir jāpārstrādā, arī iesāktos būvniecības objektos jāņem pauze, jo nav piegādāti celtniecības materiāli, būtiski augušas būvniecības izmaksas. Diemžēl šādos apstākļos reti kuru objektu ir iespējams pabeigt iepriekš noteiktajā termiņā. Tāpēc arī Jelgavā šobrīd atsevišķi projekti un būvdarbi ir aizkavējušies – Spīdolas Valsts ģimnāzijas jaunās piebūves projekts,  Stacijas ielas 13 rekonstrukcija, tirgus būvniecība. Taču pašvaldība katru no projektiem skrupulozi uzrauga, nepieļaujot kvalitātes atkāpes.

Šogad jūlijā darbu sāka jaunais Jelgavas domes sastāvs. Kā vērtējat pirmos kopīgos darba mēnešus?

Pilsētai jebkuros laikos pats svarīgākais ir saglabāt vienmērīgu un stabilu attīstību. Iesāktos darbus un projektus nevar pieskaņot vēlēšanām, tāpēc pats nozīmīgākais ir nodrošināt secīgu domes darbu. Tas šogad ir izdevies, tāpēc saku paldies par konstruktīvu darbu tiem domes deputātiem, kuri ir atbalstījuši pilsētai svarīgu lēmumu pieņemšanu. Ikvienam domes deputātam bija iespēja pievienoties pozīcijas darbam un konstruktīvi strādāt, nevis dez­organizēt darbu, kas vienmēr ir vieglākais ceļš. Opozīcijas deputātus es aicinu apzināties, ka šis pandēmijas laiks, kas no sabiedrības vai ik dienu pieprasa jaunus izaicinājumus, nav īstais brīdis, kad bezatbildīgi, tikai klaju savu politisko mērķu vārdā šķelt jelgavniekus. Tieši to Jelgavā šobrīd dara opozīcijas deputāti. Nākamais ir Saeimas vēlēšanu gads, un šīs atsevišķās opozīcijas deputātu darbības skaidri parāda, ka populistiska priekšvēlēšanu cīņa jau ir sākusies. Izskan vēlētājiem tīkami, taču nepiepildāmi solījumi, kuru mērķis ir tikai viens – iegūt lētu popularitāti. Jelgava nav politiskā skatuve kādam, kurš tēmē uz Saeimu. Jelgava ir mūsu mājas – pilsēta, kuras labklājībai un attīstībai katram no mums ir jābūt pirmajā vietā. Tāpēc es aicinu visus strādāt kopā Jelgavas labklājībai.

Foto: Jelgava.lv

Informācija sagatavota

Sabiedrisko attiecību pārvaldē