Jaunumi

Jaunā grāmata, piesaistot sponsoru līdzekļus, izdota aptuveni pirms desmit gadiem aizsāktajā izdevumu sērijā „JLA – LLA – LLU rektori” ar mērķi, godinot bijušo rektoru piemiņu, ļaut nākamajām paaudzēm labāk izprast universitātes vēsturi un tās attīstību. Bez tam grāmatu sērijas izdošana liecina par universitātes korekto attieksmi pret cilvēkiem, tostarp vadītājiem, kuri piedalījušies tās veidošanā. Katrs no viņiem ir bijusi savdabīga personība ar sava rakstura pozitīvajām un negatīvajām iezīmēm. Turklāt viņu paveiktais lielā mērā atspoguļo arī tā laika sociāli politisko un ekonomisko situāciju Latvijā, lai gan, ar šodienas acīm raugoties, bieži vien ir kritiski vērtējams.

Līdz šim ar LLU Ārlietu daļas vadītājas, profesores Ināras Melgalves gādību minētajā sērijā iznākušas sešas grāmatas, kas atgādina par bijušo rektoru Jāņa Vanaga, Pāvila Zariņa, Oļģerta Ozola, Kazimira Špoģa, Pētera Bušmaņa un Viktora Timofejeva veikumu administratīvajā, pedagoģiskajā un zinātniskajā darbā. Lielākoties šajos izdevumos ir apkopoti bijušo rektoru audzēkņu, darba kolēģu un tuvinieku atmiņu stāstījumi, dažādu dokumentu kopijas, fotogrāfijas un bibliogrāfiski dati.
Jaunā, septītā grāmata par Jāni Ostrovu, salīdzinot ar tās priekštecēm, ir neliela apjoma un satura ziņā mazāk izsmeļoša, jo bijušais rektors amata krēslā savulaik pavadīja tikai pāris mēnešus.

Universitātes pašreizējais rektors, profesors Juris Skujāns grāmatas priekšvārdā uzsver, ka, lai arī Jānis Ostrovs 1941. gadā bija toreizējās Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas rektors, pēc nāves viņam veltītajā Latvijas Komunistiskās partijas vadītāju nekrologā minētais fakts nav pieminēts. Tomēr arī šie pāris mēneši rektora amatā atstājuši neizdzēšamas pēdas augstskolas vēsturē. Tas bija laiks, kad akadēmijā veica virkni priekšdarbu, lai 1941. gada rudenī varētu sākt nodarbības jaunajā Lauksaimniecības mehanizācijas un elektrifikācijas fakultātē, lai no Rīgas uz Jelgavu varētu pārcelties arī Veterinārā fakultāte. Diemžēl Otrais pasaules karš augstskolas attīstībā ieviesa būtiskas korekcijas un, karam beidzoties, Jāni Ostrovu nozīmēja atbildīgā partijas darbā galvaspilsētā, taču, neraugoties uz to, ievērības vērts paliek fakts, ka viņa darbības laikā 1941. gada 14. jūnija deportācijās no Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas mācībspēkiem gan neviens necieta.

Informāciju sagatavoja
Juris Kālis,
LLU preses sekretārs
Tālrunis 63028085