“Pirms mēneša virs pils galvenajiem, Ziemeļu vārtiem, atlūza dekoratīvie elementi no balkona apakšas, kas atrodas virs trešā stāva un no 12 metru augstuma nokrita gandrīz pustonnu smagas atlūzas. Turklāt iepriekš plaisas tur nebija novērotas. Labi, ka šī avārija notika ap plkst.5 no rīta, kad pie Ziemeļu vārtiem, ko dienā izmanto tūkstošiem cilvēku, neviena nebija,” stāstīja Āboliņš.
Pils ekspluatācijas grupas vadītājs piebilda, ka ar katru gadu pils fasādes apmetuma stāvoklis pasliktinās un rada nopietnus draudus cilvēku drošībai. Patlaban vienīgais, ko LLU varot darīt, ir norobežot bīstamās vietas, vai algot pacēlāju un strādniekus, kas bīstamos apmetuma fragmentus nodauzītu. “Tomēr, tieši kur atkal nākamo reizi birs apmetums, iepriekš paredzēt ir grūti,” sacīja Āboliņš.
No 1996.gada Jelgavas pils saņem valsts investīciju līdzekļus, kuri tiek izmantoti ēkas remontam, taču pārsvarā prioritāte tiek piešķirta LLU mācību procesa nodrošināšanai, remontējot auditorijas, laboratorijas un citas telpas.
No 1996.gada līdz 2001.gadam izdevies kapitāli atjaunot pils jumtu ar visām ūdens notekām. 2000.gadā, pielietojot eksperimentālas tehnoloģijas, sākts arī pils fasādes remonts 600 kvadrātmetru platībā ziemeļu korpusa pagalma pusē.
Pašlaik pils fasādes remonts paveikts aptuveni 12% apjomā. Visas atlikušās fasādes atjaunošanai, pēc Āboliņa aprēķiniem, būtu vajadzīgi pusotra līdz divi miljoni latu, bet augstskolai šādu summu ieguldīt nav pa spēkam. Laika posmā no 2002. līdz 2004.gadam LLU investīcijās no valsts katru gadu saņēmusi aptuveni 45 000 latu. Patlaban tiekot gatavoti projekta dokumenti arī Eiropas Savienības fondu atbalsta saņemšanai.
“Šovasar valsts investīcijas Jelgavas pilij vēl nav piešķirtas, lai gan lūgts atbalsts fasādes, Matemātikas katedras telpu remontam un citiem darbiem. Citus gadus ap šo laiku mēs jau bijām izpildījuši aptuveni 50% no plānotajiem remontdarbiem. Vienīgais veikums šogad ir saremontētās pils austrumu korpusa kāpnes, kas iziet uz Lielupi, kuru atjaunošana sākta pagājušā gada decembrī,” norādīja Āboliņš.
Copyright © LETA