Jaunumi

Latvijas lielās pilsētas veido gandrīz 75% no Latvijas iekšzemes kopprodukta, tajās dzīvo puse no Latvijas iedzīvotājiem. Tātad jaunās valdības apņēmība izstrādāt pilsētu politiku būs izšķirošs solis, kas noteiks ne tikai pilsētu ekonomisko un sociālo attīstību, bet arī visas valsts attīstību.

Pilsētu politikā jāparādās nacionālās attīstības centru, kā arī reģionālās attīstības centru lomai, vietai un nozīmei Latvijas ekonomiskos, sociālos un kultūras attīstības procesos.
Jaunajai Latvijas valdībai veidojoties ekonomiskajā un politiskajā krīzes situācijā, svarīgi jau valdības deklarācijā atbildēt uz sabiedrībai svarīgiem jautājumiem. Tādēļ 2007.g. 7.decembrī Latvijas Lielo pilsētu asociācijas kopsapulcē Daugavpilī tika pieņemts aicinājums jaunajai valdībai.

Uz pilsētu politikas trūkumu Latvijā norādīja Eiropas Parlamenta Reģionālās attīstības komisijas priekšsēdētāja vietnieks J.Olbrihts (J.Olbrich) 2006.g. 8. decembrī piedaloties Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) rīkotajā starptautiskajā konferencē „Pilsētu loma un vieta mūsdienu Eiropā”. Šī problēma tika uzsvērta arī Eiropas Parlamenta rezolūcijā (2004/2258(INI)): pēc Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās tika paustas bažas par atšķirībām urbānajās politikās 25 dalībvalstu starpā.
Urbānās politikas neesamībai Latvijā uzmanību pievērsa Eiropas Komisijas Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta direktors H.Palma Andress (J.Palma Andres), 2007.g. 7. jūnijā tiekoties ar LLPA delegāciju.
Pilsētu politikas izstrāde ir svarīga arī administratīvi teritoriālās reformas (ATR) pabeigšanai. LLPA uzsver, ka pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda jaunais modelis ir ATR stūrakmens. Ne jau izdaudzinātā novadu karte ar jaunajām robežām, bet katras pašvaldības budžeta attīstība un pašu ieņēmumi nodrošinās ATR likumā nosprausto mērķu sasniegšanu: “izveidot ekonomiski attīsties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem”.

Pilsētu politika noteiks gan Latvijas pilsētu attīstību, gan ļaus risināt dažādas sarežģītas problēmas nacionālā un pat ES līmenī.
Latvijas lielo pilsētu domju priekšsēdētāji, tiekoties ar ES enerģētikas komisāru A.Piebalgu 2006.g. 27. aprīlī Briselē, meklēja iespēju mājokļu energoefektivitātes paaugstināšanai Latvijā piesaistīt ES līdzekļus. Ir nepieciešamas investīcijas vairāk nekā 1,1 miljards latu, lai vidējo siltumenerģijas patēriņu daudzdzīvokļu mājās samazinātu no 220-250 kWh/m² gadā līdz 150 kWh/m² gadā atbilstoši ES prasībām. Latvijas valdība tam šajā plānošanas periodā ir atvēlējusi tikai 1,13 % no ES struktūrfondu finansējuma. A.Piebalgs uzsvēra, ka atvēlētā summa ir par mazu, lai veicinātu energoefektivitātes politiku Latvijā.

Energoefektivitātes problēma ir kļuvusi arvien aktuālāka energoresursiem sadārdzinoties. Mūsdienās tās ir arī rūpes par klimata pārmaiņām. Latvijas lielo pilsētu domju priekšsēdētāji, meklējot risinājumu šai problēmai, ir tikušies ar Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāju, atbildīgo Saeimas komisiju priekšsēdētājiem, Ministru prezidentu, kā arī ar ministriem, kuriem šī problēma un tās risināšana ir piekrītoša. Tā kā mājokļu energoefektivitātes paaugstināšanas jautājums nav guvis tālāko virzību, LLPA uzskata, ka bez pilsētas politikas izstrādes nav iespējams atrisināt problēmas, kurām ir vajadzīga Latvijas lielo pilsētu, nacionālās valdības un Eiropas Komisijas kopēja rīcība.

Latvijas Lielo pilsētu asociācija