Jaunumi

Trešdien, 17. janvārī, Liepājā notikušajā Latvijas Lielo pilsētu asociācijas kopsapulcē tika pārrunāts jautājums par lielo pilsētu lomu Eiropas Savienības struktūrfondu izmantošanā un ar RAPLM no jauna izstrādātajiem Eiropas Savienības finansējuma sadales principiem tā saukto „urbāno teritoriju” attīstībai.

Pārskatot iepriekš izstrādātos priekšlikumus, tagad RAPLM paredz no ES struktūrfondu finansējuma deviņām lielajām pilsētām uzņēmējdarbības un infrastruktūras attīstības projektiem piešķirt 90 miljonus eiro (63,25 miljoni latu), bet novadu centru izaugsmei – 199 miljoni eiro (139,86 miljoni latu).

Līdz šim Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs sarunās ar Latvijas Lielo pilsētu asociācijas pārstāvjiem bija klāstījis citu priekšlikumu – lielāko daļu – 289 miljonus eiro (203,1 miljona latu) – no Latvijai 2007.- 2013. gadā papildus pieejamā pusmiljarda eiro Eiropas Savienības fondu līdzekļu novirzīt deviņu lielo pilsētu infrastruktūras sakārtošanas projektiem.

Jelgavas Domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš aicina RAPLM pārstāvjus rūpīgi izvērtēt izstrādātā priekšlikuma ietekmi uz Nacionālās attīstības plānā definēto valsts policentriskās attīstības modeli. PAPLM piedāvājums nosacīti sadala finansējumu „uz galviņām”, tomēr šāds risinājums ilgtermiņā nedos vēlamo rezultātu, jo reģionu attīstības balsts ir tieši lielās pilsētas, kuras nodrošina valsts attīstību kopumā un vienlaikus sniedz nepieciešamos pakalpojumus apkārtējām teritorijām – uzņēmējdarbības, izglītības, kultūras, veselības aprūpes un citās jomās.

„Lai gan Latvijas deviņas lielākās pilsētas aizņem tikai 1% no valsts teritorijas, tajās dzīvo 50,15 procentu no valsts iedzīvotājiem un tiek radīti 75 % no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Lielās pilsētas veidojas par arvien būtiskāku faktoru visas valsts ekonomikas attīstībā, veicina apkārtnes novadu, pilsētu un pagastu uzplaukumu. Par to liecina arī fakts, ka pilsēta ar darba vietām nodrošina būtiskus ienākumus rajonu iedzīvotājiem un apkārtējām pašvaldībām. Arī Jelgavā, tāpat kā citās lielajās pilsētās, skolās mācās daudz skolēnu no rajona, Latvijas Lauksaimniecības universitātē studē liels skaits studentu no rajona un visas Latvijas. Tas skaidri norāda, ka reģionu attīstība nav iedomājama bez dinamiskas lielo pilsētu attīstības, kuras nodrošina ekonomisko izaugsmi reģiona līmenī,” savu viedokli pauž Andris Rāviņš.

LLPA kopsapulcē tika atzīmēts, ka lielo pilsētu prioritāšu attīstības programmai paredzēto līdzekļu sadales Eiropas Komisijas rekomendācijas ir balstītas uz nepieciešamību koncentrēt tos valsts attīstības centros, lai panāktu redzamus rezultātus. Eiropas Komisijas politikas ģenerāldirektors Jose Palmas Andres paudis oficiālu viedokli, ka nav ieteicams darbību mērķēt uz mazajām pašvaldībām ar ierobežotu administratīvo kapacitāti un ka šīs pašvaldības varētu tikt atbalstītas caur citām operacionālo programmu prioritātēm.

Īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietās Normunds Broks, kas trešdien piedalījās LLPA kopsapulcē, atzīst, ka Nacionālās reģionālās attīstības padomē izskatītais Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas piedāvājums par papildu 263 miljonu eiro piešķīrumu ir konceptuāli precizējams. Ministrs uzskata, ka papildu ES fondu finansējums būtu novirzāms republikas pilsētām, bet „novadu attīstības centru izaugsmi nākamajā septiņgadē būtu efektīvāk veicināt no valsts budžeta līdzekļiem.”

Ņemot vērā EK politikas direktora viedokli, ka „urbāno teritoriju” attīstībai paredzētajiem līdzekļiem jānosaka konkrēts mērķis, kas būtu vērsts uz ierobežotu pilsētu skaitu, kam ir potenciāls veidoties par valsts nozīmes attīstības centriem, LLPA kopsapulcē tika nolemts savu nostāju par ES struktūrfondu līdzekļu racionālu izmantošanu lielo pilsētu kā reģionālo centru attīstībai paust Briselē.

Informāciju sagatavoja
Egita Veinberga
Preses sekretāre
3005558

www.jelgava.lv