Jaunumi

“Krītošās zvaigznes” ieteicams vērot ārpus pilsētas, vietās, kurās nav mākslīgā apgaismojuma, ilgstoši pārlūkojot pēc iespējas plašāku debess apgabalu. To aktivitāte gan iepriekš nav precīzi prognozējama, turklāt visus meteorus nav iespējams ieraudzīt arī bez speciālas sagatavošanās.

Perseīdu meteoru plūsma nakts debesīs vērojama no jūlija otrās puses līdz pat augusta vidum. Tā ir visplašāk zināmā meteoru plūsma, kas novērota jau pirms vairākiem gadsimtiem. “Krītošas zvaigznes” visbiežāk var novērot dažas naktis pirms un pēc plūsmas maksimuma.

Meteori veidojas, atdaloties no komētām. Perseīdu plūsma saistāma ar Svifta-Tatla komētu, kuras apriņķošanas periods ap Sauli ir 120 gadu. Zeme katru gadu augustā šķērso šīs komētas orbītu, pa kuru izkliedēta mākoņa formā riņķo arī no komētas atdalījusies viela. Meteori rodas, kad mākoni veidojošie sīkie akmentiņi, smilšu graudiņi vai putekļi lielā ātrumā ietriecas Zemes atmosfēras augšējos slāņos un sadeg.

Plūsma savu nosaukumu ieguvusi no tā, ka pie debesīm visi meteori šķietami nāk no Perseja zvaigznāja. Latvijā naktī no 12.augusta uz 13.augustu Perseja zvaigznājs atradīsies ziemeļaustrumu, austrumu pusē.

Meteoru novērojumi ļauj izzināt vielas sadalījumu komētu orbītās, pētīt Saules sistēmas vēsturi, meteoru plūsmu attīstības tendences un prognozēt to ietekmi uz kosmisko aparātu drošību.

Latvijā organizēta “zvaigžņu lietus” vērošana notiks ikgadējā Latvijas Astronomijas biedrības vasaras astronomisko novērojumu pasākumā “Ērgļa omikrons”, kas no 11.augusta līdz 14.augustam notiks Korģenē Limbažu rajonā. 

Informācija sagatavota pēc LETA un Latvijas Astronomu biedrības materiāliem