Jaunumi

Valsts budžets ir pieņemts, taču valdība ir demisionējusi. Ko tas nozīmē pašvaldībai?
Valdības mainās, bet pašvaldībām ir jāstrādā. Labi, ka tas notika pēc budžeta pieņemšanas Saeimā, jo šobrīd mums vismaz ir skaidrība par finansēm. Esam sākuši darbu pie pilsētas budžeta, kas nākamgad būs lielāks, tomēr papildus ieņēmumi galvenokārt būs jānovirza privāto pirmsskolas izglītības iestāžu darbības nodrošināšanai, kā arī papildus izdevumiem saistībā ar pedagogu algu reformu. Kopējos skaitļos pilsētas budžets kopā ar valsts mērķdotācijām pedagogu algām varētu būt ap 65 miljoniem eiro. Aptuveni šāda summa, tikai, jāpiebilst – latos, pilsētas kasē ienāca 2008. gadā. Līdz ar to pavisam droši varam teikt, ka pašvaldību līmenī krīzes sekas joprojām nav pārvarētas.
 
Kā tas sasaucas ar pilsētas attīstības plāniem?
Strādājam, lai iedzīvotāji šīs krīzes sekas sajustu pēc iespējas mazāk. Attīstības jautājumos lielu uzsvaru liekam uz ES finansēto projektu realizāciju, tās ir investīcijas pilsētas infrastruktūrā un iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanā. Pilsētas attīstībai būtiski ir turpināt Jelgavai nozīmīgu projektu realizāciju, kuru ieviešanas laika grafiks atkarīgs no valdības darbu dienas kārtības. Esam sakārtojuši pilsētas galvenās ielas, mums ir lieliskas atpūtas vietas – Pasta sala, Lielupes un Čakstes bulvāra promenādes. Šobrīd ir sācies jaunais ES budžeta plānošanas periods, kurā nozīmīga sadaļa paredzēta arī Jelgavas attīstībai.

Kādi ir pašvaldības attīstības plāni tuvākajiem gadiem, kuri būs nozīmīgākie projekti?
Jau nākamgad uzsāksim Valsts ģimnāzijas rekonstrukciju. Vēlamies redzēt šo skolu kā modernu izglītības centru ar visām mūsdienu piedāvātajām iespējām. Aptuveni divus gadus, kamēr notiks celtniecības darbi, skola tiks izvietota Jelgavas pilī.

Vairāki projekti būs orientēti uz uzņēmējdarbības attīstību un investīciju piesaisti. Viens no tiem ir iecere Lielupē veidot baržu piestātni, lai pa upi vestu graudus uz Rīgas ostu. Līdz šim veiktā izpēte liecina, ka baržas ar kravnesību līdz 1000 tonnām pa Lielupi var kuģot. Minētais projekts atdzīvinās arī Depo mikrorajonu – būs iespēja sakārtot apkārtējo infrastruktūru. Tomēr lielāko uzsvaru turpmākajos gados liksim uz Ziemeļu tilta projektu, kam no ES fondiem rezervēti 10 miljoni eiro. Pašmērķis nav uzcelt tiltu, bet gan savienot pilsētas apvedceļu, sakārtojot Loka maģistrāli, Satiksmes un Meiju ceļa mikrorajonu apkārtējo teritoriju. Pēc šī projekta realizācijas daudz pievilcīgāka attīstībai kļūs arī Jelgavas lidlauka teritorija, kas aizņem 350 hektārus jeb 6 procentus no pilsētas kopējās platības. Jāapzinās, ka mēs sīvi konkurējam ar citām Latvijas un Baltijas reģiona pilsētām, starp kurām notiek cīņa par investīcijām un darbavietām. Neizmantot šo iespēju būtu bezatbildīgi. Citas pašvaldības “stāv rindā”, lai pārdalītu Jelgavas Ziemeļu tiltam paredzētos līdzekļus.

Kādiem nosacījumiem jāpiepildās, lai Jelgavā tiktu uzbūvēts Ziemeļu tilts?
Vismaz gadu turpināsies darbs pie vides jautājumu novērtējuma. Ja Eiropas Komisija piekristīs iecerei par tilta būvniecību, tad varēsim virzīties uz priekšu ar projekta tehniskās dokumentācijas izstrādi. Katram projekta posmam paredzēta sabiedriskā apspriešana un visiem būs iespēja izteikt savu viedokli par šo pilsētai nozīmīgo projektu.

Ir pieņemts lēmums par Pašvaldības operatīvā informācijas centra atdalīšanu no iestādes «Pilsētsaimniecība», kādi no tā būs ieguvumi?
No nākamā gada Pašvaldības operatīvās informācijas centrs strādās kā atsevišķa iestāde. Šāda iecere bija jau sākotnēji veidojot šo struktūrvienību, kas apkopo visu aktuālo informāciju par to, kas notiek pilsētā. Arī iedzīvotāji arvien biežāk izmanto bezmaksas tālruņa numuru 8787, lai ziņotu par problēmsituācijām pilsētā. Līdz ar iestādes statusu centra funkciju loks paplašināsies, vēlamies, lai centrs veidotu ciešāku sadarbību ar pilsētas komunālajiem dienestiem. Arī civilās aizsardzības jautājumi ir šīs iestādes atbildības sfērā.

Pasaule ir nemierīga, un drošības jautājumi kļuvuši būtiski arī Latvijā. Sabiedrību iztrauc arī bēgļu uzņemšanas jautājums, kurā gan vēl pietiekami daudz neskaidrību. Šobrīd mēs nezinām, vai šie cilvēki nokļūs līdz Jelgavai, jo atbilstoši valsts izstrādātajam plānam, katram patvēruma meklētājam, kurš būs ieguvis bēgļa vai alternatīvo statusu, tiks nozīmēts valsts apmaksāts mentors, kurš palīdzēs ar darbavietas un mājokļa meklējumiem. Ja potenciālā darbavieta tiks atrasta Jelgavā, tad tas būs veids, kā viņš nokļūst mūsu pilsētā. Pieļauju, ka lielākais smagums attiecībā uz bēgļu uzņemšanu būs jāiznes Rīgai.

Kādi risinājumi varētu būt saistībā ar maksātnespējīgās “AMO PLANT” rūpnīcas ēkām un nepabeigto “Uralvagonzavod” ražošanas kompleksu?
Uzņēmējdarbība vienmēr saistīta ar riskiem un, mainoties ģeopolitiskajai situācijai pasaulē, pret Krievijas uzņēmumiem tika piemērotas sankcijas. Tas atstāja iespaidu arī uz šiem uzņēmumiem. “AMO PLANT” ir maksātnespējas procesā un galveno tā ražošanas ēku izsolē ir iegādājusies valsts finanšu institūcija “Altum”, kura piedāvās šo objektu tirgū. Tādēļ ražošana te noteikti atgriezīsies. Arī holandiešu autobusu ražošanas kompānija “VDL” nav zaudējusi interesi par ražotnes izveidi Jelgavā.  Arī ideja par ražošanas attīstību bijušās Cukurfabrikas teritorijā nav mirusi. Ražošanas korpusu izbūvē ir veiktas lielas investīcijas, kuras no Jelgavas neviens fiziski nevar vienkārši paņemt un aizvest. Abi šie objekti varētu būt interesanti potenciāliem investoriem, īpaši tiem, kuri nevēlas savu projektu sākt no nulles. 

Kā pilsētā kopumā ir ar ražošanu?
Salīdzinot ar 2008. gadu, kad no kopējā pilsētā saražotās produkcijas apjoma uzņēmumi eksportēja tikai 35 procentus, tad šobrīd tie ir ap 60 procentiem. Labi pieauguma tempi ir kokapstrādē. Arī “Latvijas piens” aktīvi strādā, lai ieietu Ķīnas tirgū. Šogad “NP Properties” biznesa parkā darbu uzzsācis koka paneļu ražotāji “Cross Tymber Systems”, Langervaldes ielā savu ražotni uzbūvējuši “SFM Latvija”, kas strādā metālapstrādes jomā, kā arī vairāki citi uzņēmumi. Savā ziņā varam justies droši, ka pilsētas ekonomika balstās uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, mēs neesam atkarīgi no viena vai dažiem lieliem uzņēmumiem, kuru biznesa neveiksmes var sašūpot visu pilsētas ekonomiku.

Ūdensaimniecības un kanalizācijas tīklu paplašināšanā ir ieguldīti ievērojami līdzekļi, tomēr iedzīvotāji nesteidzās izmantot šo infrastruktūru, jo pēc jaunā būvniecības likuma regulējuma katrs individuālais pieslēgums ir atsevišķš būvniecības projekts un izmaksā vairāk nekā tūkstots eiro, vai šai situācijai ir kāds racionāls risinājums?
Tas ir apliecinājums tam, ka ministrijas nav izdarījušas savu mājas darbu ES fondu apgūšanā. “Jelgavas ūdens” šajā gadījumā var strādāt tikai pēc tiem nosacījumiem, kādi ir paredzēti, un individuālos pieslēgumus par projekta līdzekļiem viņi nav tiesīgi izbūvēt. Meklēsim risinājumu, kā šo pieslēgšanos izbūvētajām komunikācijām cilvēkiem padarīt lētāku.

Šogad pirmo reizi pāšvaldība piedāvāja līdzfinansējumu tiem daudzdzīvokļu ēku iedzīvotājiem, kuri vēlējās sakārtot savus pagalmus, kā vērtējat šo programmu?
Lai veicinātu daudzdzīvokļu kvartālu sakārtošanas procesu, nācām ar iniciatīvu par pašvaldības līdzfinansējumu līdz 50 procentiem no darbu izmaksām. Šogad tika atbalstīti seši dažādi projekti. Tie nebija vērienīgi darbi, tomēr solis pagalmu sakārtošanas virzienā sperts. Tā ir iespēja cilvēkiem sanākt kopā un saprast, ko viņi paši ir gatavi darīt, lai sakārtotu savu īpašumu – ēkām pieguļošo teritoriju. Šo programmu noteikti tupināsim.

Svētku gads ir aizvadīts. Ko jūs jelgavniekiem vēlat jaunajā gadā?
Visa šī gada garumā vēlējāmies, lai caur sajūtām pilsētnieki un viesi Jelgavu saredz īpašu – spilgtu, krāsainu, radošu, un, šķiet, tas ir izdevies. Lai krāsas un dzīvesprieks mūsu ikdienā saglabājas arī nākamajā gadā, lai esam aktīvi, drosmīgi, lai ar jaunu sparu paveicam uzsāktos darbus un ar azartu ķeramies pie jauniem! Ja lietā esi ieguldījis pats savu darbu, ja redzi paša paveikto, tikai tad tu vari būt patiesi lepns par pilsētu, kurā dzīvo un strādā! Novēlu ikvienam izjust gandarījumu par padarīto un pieņemt jaunus nākotnes izaicinājumus!