Jaunumi

30. jūlijā Ministru prezidentes sasauktajā Krīzes vadības padomes (KVP) ārkārtas sēdē ministrijas, atbildīgie dienesti un visvairāk skartās pašvaldības, kuru vidū ir arī Jelgavas pašvaldība, pārrunāja aktuālo situāciju, uzklausīja visu iesaistīto pušu ziņojumus par plūdu un vētras postījumiem, iestāžu rīcību, kā arī informāciju par turpmākajiem attīstības scenārijiem.

Krīzes vadības padomes sēdes laikā, uzklausot ekspertu atzinumus, kā arī atbilstoši Ūdenssaimniecības apsaimniekošanas likuma 1. pantā noteiktajam, secināts, ka spēcīgo lietavu izraisītās sekas klasificējamas kā plūdi, attiecīgi apdrošināto īpašumu saimnieki var pretendēt uz apdrošinātāju kompensācijām. Ekonomikas un Finanšu ministrijai kopā ar Latvijas Banku tuvākajā laikā ar apdrošināšanas jomas pārstāvjiem jāpārrunā kompensāciju izmaksa plūdu radīto seku kompensēšanai.

Arī Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa atgādināja, ka vispirms vēja un plūdu skarto teritoriju iedzīvotājiem ir jāvēršas pie saviem apdrošinātājiem ar zaudējumu pieteikumu. Kā papildu instruments šīs dabas stihijas pārvarēšanai ir pretendēšana uz pašvaldības sociālo atbalstu.

Pilsēta turpina apzināt vētras un plūdu nodarītos zaudējumus. To patiesais apmērs gan pašvaldībai, gan privātajiem īpašumiem vēl tikai pieaug, jo pilsētā joprojām ir applūdušas gan ēkas, gan infrastruktūra. Atbildīgie dienesti jau divas dienas cīnās ar plūdu un vētras radītajām sekām – ar pilnu jaudu darbojas lietus ūdens sūkņu stacijas, ir nodrošināti papildu sūkņi ūdens atsūknēšanai un joprojām tiek meklētas vēl citas papildus iespējas, kopā ar sadarbības partneriem un citām pašvaldībām, lai to skaitu palielinātu.

Sēdē Latvijas Pašvaldību savienība aicināta uzņemties koordinējošo lomu un sekmēt informācijas apmaiņu par cietušo pašvaldību akūtajām vajadzībām un pārējo pašvaldību un Valsts meža dienesta iespējām palīdzēt ar nepieciešamo tehniku, galvenokārt dažāda veida sūkņiem.

28. – 29. jūlijā Latvijas centrālā daļa piedzīvoja spēcīgākās lietavas (plūdus) atjaunotās Latvijas valsts vēsturē. VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” pārstāvis Andris Vīksne skaidroja, ka klimata pārmaiņu rezultātā šādi apdraudējumi kopumā Latvijā būs biežāk, bet vairāk kontekstā ar pērkona negaisa lietusgāzēm, to izraisītiem plūdiem un krasām vēja brāzmām. “Kopumā, vasarām paliekot sausākām, intensīvu nokrišņu gadījumu ietekme uz sabiedrību un tautsaimniecību būtiski paaugstināsies,” uzsvēra A.Vīksne.