Jaunumi

Ģeopolitiskās situācijas ietekme uz sociālekonomiskajiem rādītājiem, energoresursu pieejamība un digitālā transformācija ir starp galvenajiem  izaicinājumiem, ar ko tuvākajā laika periodā saskarsies publiskais sektors, savukārt pašvaldībās īpaša uzmanība būs jāpievērš demogrāfiskajai situācijai, dzīvojamam fondam un energoneatkarības risinājumiem – šādi ir galvenie secinājumi pēc Latvijas Lielo pilsētas asociācijas rīkotās konferences “Attīstības izaicinājumi 2023+”, kas pirmdien, 30. janvārī, norisinājās Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē Jelgavas pilī.

Konference “Attīstības izaicinājumi 2023+” tika organizēta ar mērķi identificēt galvenos virzienus, kuros valstspilsētām koncentrēt savus spēkus vispārējas izaugsmes vārdā. Konferences laikā gūtās atziņas tiks izmantotas arī, izstrādājot Latvijas valstspilsētu darbības stratēģiju līdz 2027. gadam, kas būs pirmais dokuments, kas identificēs visu valstspilsētu kopīgos un atšķirīgos attīstības izaicinājumus un ekonomiskās priekšrocības un sadarbības veidus.

“Mūsu valsts kopējos attīstības tempus lielā mērā nosaka tas, kā ekonomiski jūtas un attīstās lielās pilsētas. Savukārt pašvaldības ir iedzīvotājam vistuvākais valsts pārvaldes līmenis, tādēļ arī pašvaldību sniegtie sociālie un ekonomiskie pakalpojumi veido to, ko mēdzam dēvēt par dzīves kvalitāti. Arī ekonomikā lielo pilsētu loma turpinās pieaugt. Tieši pilsētas ir tautsaimniecības produktivitātes dzinējspēks. Tajās koncentrējas tādi produktivitātes izaugsmi noteicošie faktori, kā zināšanas, infrastruktūra, piegāžu ķēdes. Pilsētās koncentrējas arī nepieciešamais darbaspēks. Pašlaik Latvijas Lielo Pilsētu Asociācija strādā pie Latvijas valstspilsētu darbības stratēģijas. Svarīgi, lai šī stratēģija rod kopēju lielo pilsētu sadarbības vīziju Latvijas attīstības mērķu sasniegšanā, kā arī iekļaujas kopējās Eiropas pilsētu attīstības tendencēs,” konferencē uzsvēra Valdis Dombrovskis, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku, kas strādā cilvēku labā.

Konferencē piedalījās arī Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš, uzsverot, ka šobrīd ir svarīgi runāt par drošību – gan ārējo, jo agresors joprojām turpina savas izpausmes, gan iekšējo – jāstiprina mūsu dienestus, kas spēj palīdzēt iedzīvotājiem. “Jārunā par izglītību, stiprinot skolas un augstskolas, lai jaunieši paliek Latvijā un dod savu pienesumu valsts izaugsmei. Jāstiprina arī skolotāja profesijas prestižs. Svarīga ir mājokļu politika, kas būtu vēl viens iemesls jaunajiem nebraukt prom. Veselības jautājumi, energoefektivitāte – šie visi ir svarīgi jautājumi. Lai šodiena ir sākums nopietnai diskusijai, kas ļautu rast ceļus vienotai un kopīgai Latvijas izaugsmei,” atklājot konferenci, norādīja A.Rāviņš.  

Konferencē Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste dalījās ar aktuālajām ekonomikas tendencēm un izaicinājumiem Latvijas tautsaimniecības attīstībā, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks skaidroja Latvijas pilsētu lomu un attīstības iespējas aktuālajā ģeopolitiskajā situācijā, īpaši uzsverot nepieciešamību pēc centralizētas digitālās transformācijas un efektīvas resursu izmantošanas.

Ekspertu diskusijā, piedaloties vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Mārim Sprindžukam, ekonomikas ministrei Ilzei Indriksonei, izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai, kā arī Latvijas darba devēju konfederācijas prezidentam Andrim Bitem, valstspilsētu mēriem un citiem ekspertiem, tika diskutēts par aktuālajām pilsētvides attīstības un ekonomikas tendencēm, tostarp reģiona energoresursu atkarību/neatkarību, kā arī pilsētu spēju pielāgoties mainīgajiem apstākļiem, rodot labākos risinājumus, kā tikt galā ar krīzēm un veicināt to attīstību.

Tāpat konferences ietvaros tika aktualizēti jautājumi par 2020. gadā Latvijā īstenotās Administratīvi teritoriālās reformas ieviešanu un nacionālajām tendencēm teritoriālās attīstības veicināšanā, kā arī valstspilsētu sadarbību ar blakus esošajām novadu teritorijām un to turpmāko rīcību urbānās rīcībpolitikas īstenošanā, vienlaikus veicinot uzņēmējdarbības konkurētspēju, kvalitatīvas izglītības nodrošināšanu pilsētu un to blakus esošo lauku teritorijās.

Konferenci “Attīstības izaicinājumi 2023+”  organizēja Latvijas Lielo pilsētu asociācija Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2014. – 2021. gada perioda programmas “Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība” projekta “Latvijas pašvaldību sadarbības veicināšana un labas pārvaldības stiprināšana” aktivitāšu ietvaros, īstenojot programmas mērķi strādāt kopā iekļaujošai un konkurētspējīgai Eiropai.

Latvijas Lielo pilsētu asociācija dibināta 2001. gada 23. augustā, lai veidotu ciešāku sadarbību ekonomisko, saimniecisko kontaktu un kultūras jomā starp Latvijas Republikas lielo pilsētu pašvaldībām. LLPA biedri ir 10 lielākās Latvijas pilsētas – Daugavpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Ventspils, Valmiera, Jēkabpils un Ogres novads.

Foto: Jelgava.lv, publicitātes

Informācija: Latvijas Lielo pilsētu asociācija