Jaunumi

Kā pastāstīja muzeja direktore Gita Grase, šādā griezumā uz tēmu par sievietes vietu sabiedrībā neviens vēl nav skatījies.
1905. – 1907. gada revolūcija ir nozīmīgs notikums latviešu tautas dzīvē. Ar cara patvaldību par politiskajām un ekonomiskajām tiesībām cīnījās zemnieki, strādnieki un latviešu inteliģence. Šajā cīņā aktīvi iesaistījās arī sievietes: kā profesionālas revolucionāres, kaujinieces, sociāldemokrātiskās literatūras izplatītājas, sociālo ideju propagandistes vai kā savu vīru, brāļu un dēlu revolucionāru atbalstītājas.
Pēc 1905. gada 17. oktobra manifesta par demokrātiskajām brīvībām dibināja dažādas partijas, organizēja kongresus, sāka izdot jaunus laikrakstus, kuros atspoguļoja revolūcijas gaitu un notikumus.

Revolucionāri iedvesmojās no Eduarda Veidenbauma dzejas. Par revolūcijas norisēm un radītajām izjūtām savos iespaidos dalījās daudzi ievērojami latviešu rakstnieki, dzejnieki, gleznotāji, tēlnieki ne tikai revolūcijas laikā, bet arī turpmākajos gados.

Jau revolūcijas beigu posmā tika izdoti pirmie darbi par revolucionārajām norisēm – centieni saglabāt šo nozīmīgo notikumu vēsturei un nākamajām paaudzēm. Šim notikumam vēsturnieki ir veltījuši savus pētījumus, kas izdoti monogrāfijās, atmiņu krājumos, dokumentu apkopojumos. Vēsturiskais materiāls liecina, ka revolucionārie notikumi skāra arī Jelgavu un tās apkārtni.

Konferencē uzstāsies:
vēstures doktore Aija Kalnciema, Latvijas valsts arhīvs,
Filozofijas doktore Izabella Cielēna, Zviedrija, Ģ.Eliasa fonds,
Indulis Zvirgzdiņš, Madonas muzejs,
Aigars Urtāns, Bauskas muzejs,
Dainis Poziņš, Latvijas Kara muzejs,
Gunta Meļķe, Dobeles muzejs,
Inese Haruna, Saldus muzejs,
Inese Stikute, Jelgavas muzejs.

Informāciju sagatavoja Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja speciālisti