Jaunumi

Jelgavas pašvaldība ir sagatavojusi pilsētas šā gada budžeta projektu, kur ieņēmumi plānoti 104 949 146 eiro apmērā un nemainīgi budžeta izdevumu prioritātes ir izglītība, sociālā aizsardzība un pilsētas attīstība. Budžeta projektā iekļautas arī jaunas pašvaldības brīvprātīgās iniciatīvas – līdz 100 eiro palielināts pabalsts bērna piedzimšanas gadījumā, sociālie darbinieki un pašvaldības izglītības iestāžu pedagoģiskie darbinieki varēs saņemt veselības apdrošināšanu. Pēc budžeta apstiprināšanas domē, tiks izsludināts iepirkums par veselības apdrošināšanas polišu iegādi. Savukārt projektu realizācijai šogad plānoti 29,2 miljoni eiro. Jau šonedēļ budžeta projektu domes deputāti skata komiteju sēdēs, bet 3. februārī – domes sēdē.

“Jāatzīst, ka budžeta veidošanas process izvērtās ļoti saspringts, jo visā valstī līdz ar epidemioloģisko situāciju ir grūti prognozēt notikumu attīstību un tādējādi arī ieņēmumus un izdevumus. Visvairāk tas saistīts tieši ar plānoto pasākumu norisi, iestāžu apmeklējumu, ko būtiski var ietekmēt epidemioloģiskā situācija. Tāpat šajā situācijā ārkārtīgi nepatīkams bija valsts lēmums pašvaldībām par pieciem procentiem samazināt ieņēmumus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN), kas ir galvenais nodokļa ieņēmums. Absurdi, bet rezultātā valsts atņem Jelgavas pašvaldībai nopelnītos trīs miljonus eiro IIN, bet piešķir dotāciju no pašvaldību izlīdzināšanas fonda,” uzsver Jelgavas pašvaldības izpilddirektore Irēna Škutāne. Arī azartspēļu nodokļa ieņēmumus pašvaldība šogad prognozē piesardzīgi, jo praktiski visu pagājušo gadu nozare bija slēgta un plānoto gandrīz 92 tūkstošu eiro vietā šī nodokļa ieņēmumi bija tikai 17,8 tūkstoši eiro. Tāpat valsts pašvaldībām ir samazinājusi dabas resursu nodokļa ieņēmumus. Ja pagājušajā gadā papildu slogu pašvaldības budžetam uzlika būvniecības un būvmateriālu izmaksu straujš kāpums, tad šogad – enerģētiskā krīze, kad neprognozēti strauji aug elektroenerģijas un gāzes cenas. Jelgavā situāciju stabilāku rada siltumapgādes uzņēmums “Gren”, kas apkuri nodrošina pārsvarā ar atjaunojamo resursu – šķeldu, tā ļaujot vismaz šajā jomā pilsētai izvairīties no strauja tarifa kāpuma. “Tāpēc šādā situācijā īpaši būtiski ir tas, ka tautsaimniecība Jelgavā, neraugoties uz valstī un pasaulē notiekošo, turpina stabili attīstīties. To apliecina IIN pieaugums – salīdzinot ar 2021. gada precizēto plānu, IIN ieņēmumi pat pēc valsts noteiktā piecu procentu samazinājuma kopumā šogad ir palielinājušies par 2,25miljoniem eiro. Tāpēc sagatavotais pašvaldības budžeta projekts ir sabalansēts un vērsts uz attīstību ar pieaugošu tendenci dažādu projektu realizācijai, kas uzlabos pilsētvides infrastruktūru uzņēmējdarbības attīstībai, kā arī efektivizēs pašvaldības iestāžu darbu, lai iedzīvotājiem nodrošinātu arvien kvalitatīvākus pakalpojumus,” skaidro I.Škutāne.

Lielo projektu realizācijai – 29,2 miljoni eiro; rudenī darbu sāks jaunais bērnudārzs

Šobrīd pilsētā turpinās vairāku nozīmīgu projektu realizācija, un lielākā daļa no tiem tiks pabeigti šogad. Tā pavasarī noslēgsies būvdarbi Stacijas ielā 13, nodrošinot kvalitatīvākus un arī jaunus sociālos pakalpojumus jelgavniekiem. Raiņa parkā tiek būvēta jaunā Dzimtsarakstu nodaļas ēka, Pārlielupē top jauniešu centrs, pie 4. sākumskolas uzlabos satiksmes drošību un paplašinās auto stāvlaukumu, vecpilsētā turpinās 14. nama aprīkošana un Amatu mājas restaurācija, bibliotēkā šogad izbūvēs liftu. Pār Platones upi ceļ jaunu tiltu. Sāksies rekonstrukcijas darbi Pilssalā. Savukārt rudenī pašvaldība atvērs jauno bērnudārzu Brīvības bulvārī 31A, bet nākamgad savā pilnībā rekonstruētajā skolā varēs atgriezties Tehnoloģiju vidusskolas audzēkņi. Kopumā šogad pašvaldība realizēs lielos projektus par 29,2 miljoniem eiro. “Taču paralēli tam pašvaldība turpina darbu arī pie citu nozīmīgu projektu ieviešanas. Tas nozīmē, ka šogad, lai arī finansējums vēl nav iekļauts budžeta projektā, darbi varētu sākties arī citos objektos. Piemēram, Meiju ceļa rekonstrukcija, Aizsargu ielas un Miera ielas rotācijas apļa izbūve, Bauskas un Dzirnavu ielas rekonstrukcija,” stāsta I.Škutāne. Tāpat, valstij mainot līdzekļu aizņemšanās nosacījumus pašvaldībām, kas tagad dod iespēju aizņemties līdz 25 000 eiro uz vienu bērna vietu bērnudārzā, labākas perspektīvas paveras Nameja ielas bērnudārza būvniecībai. Vienlaikus arī valsts paredz palielināt aizņēmuma limitu ielu rekonstrukcijai līdz 1,5 miljoniem eiro uz kilometru, kas ir būtiski, lai sakārtotu topošā Nameja ielas bērnudārza apkārtējo ielu infrastruktūru. Projektu pašvaldība paredz iesniegt jau šovasar. Savukārt Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) paziņojusi, ka atbalsts varētu tikt sniegts skolu stadionu rekonstrukcijai. “Arī šajā programmā pašvaldība būs gatava startēt ar vairāku pilsētas skolu stadionu pārbūves projektiem, piemēram, Centra pamatskolas, Spīdolas Valsts ģimnāzijas, Pārlielupes pamatskolas,” skaidro I.Škutāne.

Pedagogi saņems veselības apdrošināšanu

Nemainīga prioritāte budžetā ir izglītība, kur kopējie izdevumi sasniedz 42miljonus eiro. Papildus lielo projektu realizācijai un visu izglītības iestāžu uzturēšanai pašvaldība šogad budžetā paredz arī vairākus citus ieguldījumus. Tā no 1. septembra pirmsskolas izglītībā pedagogu algu likme tiek palielināta no 900 eiro līdz 950 eiro. Pieaugot viena bērna izmaksām pašvaldības bērnudārzos, palielināts arī līdzfinansējums privātajām pirmsskolas izglītības iestādēm līdz 237 eiro par katru bērnu vecumā no pusotra līdz četriem gadiem mēnesī. Tāpat palielināts līdzfinansējums auklēm par vienu bērnu līdz 162 eiro mēnesī.

Pašvaldība līdzfinansēs visu pašvaldības izglītības iestāžu pedagoģisko darbinieku veselības apdrošināšanu – kopumā vairāk nekā 1000 pedagoģisko darbinieku veselības apdrošināšanas līdzfinansēšanai paredzēti 238 000 eiro.

IZM īsteno projektu “Dators ikvienam bērnam”, un šogad pašvaldība varētu saņemt pirmos datorus, kas būs paredzēti daļai 7.–9. klašu skolēnu. Taču ministrija projektā nodrošina tikai datorus. Datorprogrammas un pārējais aprīkojums, lai skolēni to varētu pilnvērtīgi izmantot mācību procesā, būs jānodrošina pašvaldībai, un šogad budžetā šim mērķim paredzēti 89 000 eiro.

Mājokļa pabalstam līdzekļu uz pusi vairāk; bērna piedzimšanas pabalsts – 100 eiro

Budžeta projektā paredzēts saglabāt visus līdzšinējos sociālā atbalsta veidus, un kopumā sociālais budžets šogad ir palielināts par 4,5 miljoniem eiro. “Lielākais pieaugums ir mājokļa pabalsta nodrošināšanai, jo ne vien pieprasījums pēc šī pabalsta pieaug, bet būtiski ir mainījusies arī tā aprēķināšanas metodika. Līdz ar to šobrīd ir grūti prognozēt, cik liels atbalsts jelgavniekiem šogad būs nepieciešams,” skaidro I.Škutāne, uzsverot, ka valdība ir apņēmusies tuvākajos mēnešos kompensēt pašvaldībām 50 procentus no šim pabalstam nepieciešamajiem izdevumiem. Pašvaldība šogad budžeta projektā ir paredzējusi arī palielināt pabalstu bērna piedzimšanas gadījumā līdz 100 eiro, un kopumā tam ieplānoti 64 000 eiro. Savukārt sociālajiem darbiniekiem pašvaldība šogad līdzfinansēs veselības apdrošināšanu. Tāpat kā pedagogiem, apdrošināšanas prēmija pilnas slodzes darbiniekiem tiks līdzfinansēta 80 procentu apmērā, bet nepilnas slodzes darbiniekiem – 50 procentu apmērā. Ap 100 sociālo darbinieku veselības apdrošināšanai paredzēti 26 880 eiro.

Foto un infografikas: Jelgava.lv

Informācija sagatavota

Sabiedrisko attiecību pārvaldē