“Videonovērošana sniedz ļoti būtisku ieguldījumu sabiedriskās kārtības nodrošināšanā. Piemēram, no Jelgavas pilsētas Pašvaldības policijā saņemtajiem aptuveni 9,5 tūkstošiem izsaukumu 2019. gadā 1,5 tūkstoši bijuši no videonovērošanas centra, un tas nozīmē, ka teju katrs sestais fiksētais sabiedriskās kārtības pārkāpums tiek konstatēts ar videonovērošanas palīdzību,” skaidro Pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks Dzintars Skuja. Gadu gaitā novērošanas kameru loma Jelgavas drošības sistēmā ir augusi, palielinoties kameru skaitam un līdz ar to arī iespējai atklāt pārkāpumus. Šobrīd pilsētas tīklā ir 125 videonovērošanas kameras.
Videonovērošanas tīkls ar 15 kamerām Jelgavā sāka darboties 2008. gadā, bet 2010. gadā darbu uzsāka Pašvaldības operatīvās informācijas centrs (POIC), nodrošinot vienotu sistēmu, kurā sadarbojas pilsētas operatīvie dienesti, tostarp Pašvaldības policija. No POIC pirmsākumiem būtiska loma tajā bijusi videonovērošanas centram, kas kopš pagājušā gada oktobra vienā telpā ļauj strādāt gan policijas, gan POIC darbiniekiem. Katru gadu videonovērošanas tīklu papildina jaunas kameras, kas nozīmē plašākas iespējas nodrošināt kārtību pilsētā, fiksēt pārkāpumus un sniegt palīdzību iedzīvotājiem krīzes situācijās.
Videocentrā POIC telpās Sarmas ielā 4 pastāvīgi strādā 2–3 darbinieki, kuri diennakts režīmā seko līdzi pilsētā notiekošajam. Konstatējot pārkāpumu, informācija tiek nodota Pašvaldības policijas Operatīvās vadības nodaļas dežurantam, kurš to noziņo tuvākajai Patruļpolicijas nodaļas dežurējošajai ekipāžai. “Visvairāk pārkāpumu videonovērošanas kamerās tiek fiksēti brīdī, kad tas jau notiek, tomēr dažkārt, kad uzmanība pievērsta personām ar aizdomīgu uzvedību, to izdevies konstatēt vēl tikai gatavošanas stadijā. Lai apzinātu pārkāpumu izdarījušo personu, mūsu darbinieki ļoti daudz strādā arī ar videoarhīvu. Piemēram, konstatējot sabojātu pilsētas objektu, arhīvā varam atrast pārkāpuma brīdi un tā izdarītāju,” darba gaitu videonovērošanas centrā iezīmē Dz.Skuja. Uzskaitot vairākkārtējos pārkāpējus, novērošanas centra darbinieki veido savu arhīvu ar aizdomīgo personu pazīmēm, kas bieži ļāvis ātrāk atklāt noziegumus.
“Pastiprinātu uzmanību pievēršam tām kamerām, kas izvietotas sabiedriskās vietās ar intensīvāko cilvēku kustību vai lielāko pārkāpumu īpatsvaru. Protams, mēs ne tikai novērojam notiekošo – ir arī uzdevumi, kas lielākoties ir sezonāli, piemēram, ja pilsētā uzstādītas dekorācijas vai novietota tehnika, pievēršam pastiprinātu uzmanību. Savukārt, ja runājam par lielajiem pasākumiem un citiem notikumiem, kur klātienē iesaistīta Pašvaldības policija, tur videonovērošanai loma ir mazāka,” uzsver Pašvaldības policijas darbinieks Ivars Feldmanis, kurš videonovērošanas centrā strādā jau desmit gadu. Viņš skaidro, ka strādāšana ar reālā laika novērojumiem un arhīva materiāla analīze ir divas vienlīdz svarīgas ikdienas darba sastāvdaļas: “Arhīva darbs, protams, katru reizi prasa vairākas stundas, bet tas vairumā gadījumu dod arī rezultātu. Gan paši esam atklājuši pārkāpumus, gan jāpiemin mūsu sadarbība ar Valsts policiju, kad ar kamerās fiksēto videomateriālu esam palīdzējuši kā sīku pārkāpumu, tā arī būtisku lietu atrisināšanā.”
Kā atzīst pašvaldības policisti, sadarbība ar Valsts policiju ir nozīmīga ikdienas darba sastāvdaļa un videonovērošanas centrā pieprasījumi no kolēģiem ceļu policijā vai kriminālpolicijā tiek saņemti vidēji divas reizes nedēļā.
Uzskaitot videonovērošanas centrā laika gaitā fiksētos pārkāpumus, I.Feldmanis nosauc biežākos, un to vidū dominē velozādzības. “Varu apgalvot, ka lielāko daļu velozādzību, kas nonāk kameru redzeslokā, izdodas atrisināt – atgūt velosipēdu un aizturēt zagli. Noteikti palīdz tas, ka laika gaitā izdevies iegaumēt tās personas, kas veic šādus noziegumus atkārtoti,” stāsta I.Feldmanis, piebilstot, ka līdzīgi videonovērošana palīdz arī cīņā pret nelegālajiem grafiti zīmētājiem. Tajā būtiska loma bijusi tieši kameru skaita pieaugumam, kas ļāvis ilgākā laikā izsekot un notvert konkrētu vandali, kurš pilsētvidē uz sienām kopumā atstājis 80 zīmējumu. “Kā spilgts piemērs atmiņā palicis arī ļaunprātīgais dedzinātājs, ko aizturējām 2014. gadā. Šī persona bieži tika manīta vietās, kur izcēlušies ugunsgrēki, un varējām viņu aizturēt, pateicoties tam, ka kameras bija fiksējušas viņa klātbūtni notikuma vietā un jau iepriekš bijām noteikuši cilvēka vizuālās pazīmes.”
Uz tūlītēji fiksētu pārkāpumu policistu reakcijas laiks atkarīgs no tā, cik tuvu notikuma vietai atrodas Patruļpolicijas ekipāža, kā arī vai tajā brīdī ekipāžas nav iesaistītas citos izsaukumos. Reakcijas laiku paātrina arī tas, ka informācija no videocentra Operatīvās vadības nodaļas dežurantam tiek nodota pa rāciju un to dzird arī pilsētā esošajos operatīvajos transportlīdzekļos. Tādējādi tuvāk notikuma vietai esošās ekipāžas var operatīvi reaģēt un rīkoties, lai novērstu pārkāpumu vai aizturētu vainīgās personas.
Videonovērošana arī ārkārtējās situācijas laikā palīdzējusi atklāt pulcēšanās ierobežojumu pārkāpumus jau to sākuma stadijā, kad uz notikuma vietu nosūtīta Patruļpolicijas ekipāža, lai veiktu preventīvas pārrunas. Atsevišķos gadījumos, izvērtējot pārkāpēja attieksmi vai pārkāpuma atkārtotību, piemērots arī administratīvais sods.
Tāpat ar videonovērošanas kameru ierakstu palīdzību atrisināti gadījumi, kad stāvvietās tiek noskrāpētas mašīnas, bijušas neviennozīmīgas avārijas situācijas uz ceļa vai novērots kāds traucējums satiksmē. I.Feldmanis kā būtisku izceļ vēl kādu iespēju, ko sniedz kameras pilsētā, proti, cilvēka dzīvības glābšana brīžos, kad apkārt nav līdzcilvēku: “Redzam kamerās, ka iet cilvēks un pēkšņi uz ielas saļimst… Mēs nezinām, vai viņš ir alkohola reibumā, vai noticis kas cits, bet varam nodot informāciju mediķiem, un būtiska daļa gadījumu patiešām bijuši, ka cilvēkam kļūst slikti ar veselību un, tieši pateicoties videonovērošanai, ir izglābta viņa dzīvība. Līdzīgi arī bija, kad krustojumā pie zaļās gaismas mašīna neuzsāka kustību – cilvēks mašīnā bija viens, un viņam kļuva slikti. Mēs to pamanījām un operatīvi izsaucām mediķus.”
Pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks gan piebilst: “Nav gluži tā – jo vairāk kameru, jo vairāk izsaukumu. Kameru daudzums drīzāk palīdz atrast nodarījumus un izsekot kustībai, bet statistika rāda, ka cilvēki saprot – pārkāpums var tikt fiksēts arī bez policista klātbūtnes. Pēdējo trīs gadu laikā ar videokamerām konstatēto pārkāpumu skaits ir samazinājies aptuveni par 20 procentiem.” Ieskatoties statistikā kopš POIC atklāšanas 2010. gada beigās, redzams, ka, pieaugot kameru skaitam, pirmajos septiņos gados audzis arī saistīto izsaukumu skaits, tomēr pēdējie divi gadi norāda uz samazinājumu – ja 2016. gadā Pašvaldības policijā saņemti 1843 izsaukumi no videonovērošanas inspektoriem, bet 2017. gadā – 1708, tad gan 2018., gan 2019. gadā izsaukumu skaits bijis 1,5 tūkstoši.
Kā skaidro Dz.Skuja, kameru skaits pilsētā pakāpeniski palielinās, tomēr to ierīkošana prasa gan finanses, gan tehnisko nodrošinājumu. Vietās, kur notiek remontdarbi un tiek uzstādītas komunikācijas, vienlaikus tiek paplašināts arī pilsētas optiskais tīkls, kas ļauj pieslēgt videokameras un nodrošina datu pārraidi. Turklāt ir jānodrošina arī elektrības pieslēgums un attiecīgas jaudas serveru tīkls, lai nodrošinātu vismaz trīs mēnešu ilgu videoarhīva saglabāšanu. Kameru izvietojums tiek plānots, pamatojoties uz praktisko darba pieredzi, nosakot, kuras vietas ir vairāk apmeklētas un ar lielāku pārkāpumu iespējamību. Policijā atklāj, ka, plānojot kameru izvietojumu, tiek vērtēta vietas prioritāte. Izdalāmi trīs plānošanas līmeņi: vietas ar augstu, vidēju un zemu videonovērošanas nepieciešamības prioritāti. Augstāka prioritāte ierasti ir vietām, kur uzturas daudz cilvēku, kur fiksēti pārkāpumi, vai vietām, kas līdz šim nav bijušas kameru redzeslokā.
Pirms jaunu kameru uzstādīšanas ar Pašvaldības policiju sadarbojas iestāde “Pilsētsaimniecība”, kas saskaņā ar izstrādātu perspektīvo kameru izvietošanas plānu veic arī kameru uzstādīšanu un uzturēšanu. “Pēc Loka maģistrāles, Garozas ielas un depo mikrorajona apkārtnes ielu rekonstrukcijas arī tur tiks uzstādītas jaunas kameras,” stāsta Dz.Skuja. Visā Loka maģistrāles garumā būs 33 jaunas kameras, Rīgas ielā – 10, bet Garozas, Neretas un Prohorova ielā – kopumā 18 kameras. To izvietojuma saskaņošana notiek ne tikai “uz papīra”, bet arī apmeklējot objektus, vienojoties par konkrētu kameras atrašanās vietu, lai iegūtu maksimāli labu pārredzamību uz apkārtējiem objektiem un lai tās skata leņķi netraucētu dažādi šķēršļi, piemēram, koki un to lapotnes, mājas, ceļa zīmes, plakāti.
I.Feldmanis stāsta, ka gaidāmais kameru skaita pieaugums tiešā veidā saistīts ar kvalitatīvu tehnoloģiju pieejamību un jaunās iespējas darbu ļauj veikt vēl ātrāk un kvalitatīvāk: “Novērošanas centra pirmsākumos bija padsmit kameru, kas toreiz šķita daudz, taču šobrīd attēla kvalitāte jau ir pilnīgi cita. Piemēram, lielākajai daļai kameru ir nakts redzamība, līdz ar to cilvēks tumsā nepazūd. Kvalitāte ļoti daudz ko dod, un, protams, darbu atvieglo plašās tehnoloģiskās iespējas, piemēram, video izvietojums ekrānā. Mēs paši savos ekrānos izveidojam videorežģi, teiksim, pa ielām rindā. Ja brauc mašīna, atliek tikai pārslēgt uz nākamo kameru, lai izsekotu kustībai. Programmu katrs veido savai ērtībai. Ērti strādāt varam arī ar lielo ekrānu, vērojot vietas, kurās ierasti pārkāpumu ir vairāk vai kur biežāk pulcējas cilvēki. Ir arī arhīva monitors un ekrāns, kur ik pēc piecām sekundēm mainās kamera, lai redzam visu pilsētu.”
Gan nelikumību atklāšanu, gan pilsētā notiekošo procesu pārraudzību būtiski uzlabojusi Pašvaldības policijas videonovērošanas centra apvienošana vienā telpā ar POIC kontaktcentru, ļaujot operatīvāk reaģēt problēmsituācijās. Apvienotajā telpā uzstādīti astoņi ekrāni ar iespēju pievienot vēl. I.Feldmanis skaidro: “Ja runājam par darbu sadalījumu, tad krustojumi un satiksmes kustība pārsvarā ir POIC kompetence, taču ir reizes, kad pamanām kaut ko pirmie. Mēs esam vienā telpā, varam ātri nodot informāciju, piemēram, par satiksmes negadījumiem. Īpašu uzmanību pilsētai varam pievērst arī, teiksim, vētru laikā, kad paredzami lielāki bojājumi, kas jānovērš.”
Policijas darbinieki skaidro, ka centra loma kārtības nodrošināšanā un darbinieku kompetence pierādījusies arī dažādos pieredzes apmaiņas braucienos, kuros dodas POIC pārstāvji, taču tieši Pašvaldības policijas pieredze nereti ļāvusi tajos ilustrēt gan veiksmīgos dienestu sadarbības virzienus, gan videonovērošanas centra nozīmi Jelgavas ikdienā.
Centrs turpina attīstību, ne vien pieaugot kameru skaitam, bet arī uzlabojot novērošanas programmatūru, aizvadot regulāras apmācības un izzinot jaunus tehniskos risinājumus. I.Feldmanis, atskatoties uz desmit gadiem darba, vērtē, ka šajā laikā pieredzēta strauja izaugsme un līdz ar to kāpusi arī darbinieku kompetence, taču galvenais – augusi Jelgavas iedzīvotāju izpratne par videonovērošanas lomu sabiedriskās kārtības nodrošināšanā. “Tie cilvēki, kas nepārkāpj noteikumus, no kamerām nebaidās – viņi izprot, ka tās ir viņu pašu un citu drošībai. Pilnveidojot kameru tīklu, mēs pilsētu ieraugām arvien plašāk, kas nozīmē, ka notiekošajam varam izsekot vēl labāk. Tas atspoguļojas gan izsaukumu skaitā, gan atklātajos noziegumos un dažādās situācijās pilsētā, ko varam veiksmīgi risināt, atbildīgajiem dienestiem savstarpēji sadarbojoties,” skaidro I.Feldmanis.
Foto: Jelgavas pilsēta, Pašvaldības operatīvās informācijas centrs
Informācija sagatavota
Jelgavas pilsētas pašvaldības
Sabiedrisko attiecību pārvaldē
3.6 °C,
4.2 m/s,
95.3 % 
3.6 °C,
4.2 m/s,
95.3 %