Jaunumi

Otrdienas vakarā jelgavnieki pulcējās skvērā pie Skolotāju ielas 8, lai piedalītos Meteņdienas aktivitātēs. Ikviens atnākušais iesaistījās jautrās aktivitātēs, zīlēja jaunā gada darāmos darbus ar zeķēs paslēptiem priekšmetiem, atminēja mīklas un pareģoja laikapstākļus, kā arī seno spēļu un rotaļu laikā sacentās par gudrību un izveicību, saņemot balvās saldumus, riekstus un “zelta ābolus”.

Meteņdienas aktivitātes vadīja nemateriālā kultūrmantojuma glabātāja un zāļu sieva Līga Reitere ar interesantu stāstījumu par tautas tradīcijām un  ticējumiem Meteņos. Folkloras kopa “Dimzēns” (vadītāja Velta Leja) aicināja pievienoties dziesmās, deju soļos ap ugunskuru un dažādās jautrās rotaļās. Folkloras kopas dalībnieki izrādīja budēļu maskas, kas ir neatņemama Meteņu tradīcija. Savukārt ar Meteņu ēdieniem iepazīstināja Brantu muižas īpašniece un latvju saimniece Ilze Briede, kas atnākušos cienāja ar karsto ābolu, aroniju dzērienu un bukstiņputru ar dažādiem aizdariem jeb krējuma mērcēm. I.Briede labprāt ar sanākušajiem dalījās ar receptēm, kā arī pievienojās L.Reiteres tradīciju stāstījumiem.

Meteņi, saukti arī par Meteņdienu, ir vieni no latviešu gadskārtu svētkiem, kas tradicionāli tiek svinēti 6. februārī. Meteņi ir viduspunkts starp Ziemassvētkiem un Lieldienām, kas iezīmē ziemas beigas un pavasara tuvošanos. Meteņu svinēšanā ir saglabājušās senas vecā gada aizvadīšanas tradīcijas, tāpēc Meteņus var dēvēt arī par senlatviešu Vecgada vakaru.