Jaunumi

“Tirgu perspektīvā pārcelsim pie dzelzceļa stacijas”
 
Jānis Kovaļevskis
 
Lai gan pēdējos gados pilsētas budžets sarucis vairāk nekā par 30 procentiem, pateicoties mērķtiecīgam darbam, pilsētā būtiski kāpis piesaistīto investīciju apjoms, 2010. gadā sasniedzot pat 20 miljonus latu. Arī šogad tiks realizēta virkne nozīmīgu projektu. To, kādi būs ieguvumi no veiktajiem darbiem un ar ko šogad jārēķinās pilsētniekiem, skaidro Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš.
 
Liela daļa no šogad realizējamajiem projektiem uzsākti jau pērn, tomēr papildus tiem šogad tiks veikti arī ūdenssaimniecības attīstības projekta 2. kārtas darbi. Projektā paredzēts ne tikai būtiski uzlabot dzeramā ūdens kvalitāti, bet arī nomainīt apmēram 70 kilometrus ūdensvada un saimnieciskās kanalizācijas tīklu. Ņemot vērā, ka ielu rekonstrukcija būs cieši saistīta ar ūdensvada un citu komunikāciju nomaiņu, tas prasīs rūpīgu plānošanu un savstarpēju izpratni starp iedzīvotājiem, uzņēmējiem un darbu veicējiem.
 
Kas ir tie būtiskākie projekti, kurus iecerēts īstenot vai uzsākt šogad?
Uzsāksim tāda nozīmīga projekta realizāciju kā Raiņa ielas, Čakstes bulvāra un Lielās ielas rekonstrukcija. Raiņa ielā tiks nomainītas arī ūdensvada komunikācijas. Ne mazāk svarīgs darbs būs Jāņa ielas lietus ūdens kanalizācijas kolektora izbūve, lai novadītu lieko ūdens daudzumu no apkārtējām ielām intensīvu nokrišņu laikā. Pēc rekonstrukcijas minētās ielas būtiski mainīs savu funkciju, jo gan Raiņa, gan Lielajā ielā, domājot par iedzīvotāju vajadzībām, izbūvēsim arī autostāvvietas. Lai pilsētas iedzīvotāji un viesi varētu pilnvērtīgi izmantot tās priekšrocības, kuras sniedz ūdens, sakārtosim arī Driksas krastmalu no LLU sporta nama līdz pat tirgum ar pastaigu promenādi un laivu piestātnēm. Tāpat turpināsim skolu un bērnudārzu siltināšanas darbus. Kopumā pilsētā šogad, neskaitot ūdenssaimniecības projektu, kuru realizē SIA «Jelgavas ūdens», tiks īstenoti 19 projekti par vairāk nekā 10 miljoniem latu.
 
Viena no interesantākajām sadaļām Čakstes bulvāra rekonstrukcijas projektā ir tilts uz Pasta salu, kurā plānots izveidot sporta un atpūtas zonu. Kādi darbi iecerēti Pasta salas attīstības projektā?
Tilts pār Driksu šajā projektā nav pašmērķis, bet gan iespēja attīstīt Pasta salu, kurai šobrīd nav noteiktas funkcijas. Pašlaik vērtējam metu konkursā iesniegtās skices, un daļa no arhitektu piedāvātajām idejām ir realizējamas. Skaidrs ir tas, ka jau tuvākajā laikā meklēsim iespējas piesaistīt līdzekļus šīs teritorijas attīstībai. Salu veidosim kā aktīvās atpūtas zonu visai ģimenei. Ja vienosimies ar teritorijā esošajiem privātīpašniekiem, šeit tiks izbūvēta airēšanas sporta bāze, sporta spēļu laukumi, atpūtas vietas, bērnu rotaļu laukumi un citas pagaidu konstrukcijas. Tomēr projekta realizācija būs atkarīga arī no izšķiršanās par labu Pasta salai vai vienotajam satiksmes terminālim pie dzelzceļa stacijas. Uz šo teritoriju pārcelsim arī pilsētas autoostu. Diemžēl abiem projektiem naudas no pilsētvides attīstības programmas nepietiks.
 
Kādā statusā šobrīd ir vienotā satiksmes termināla projekts?
Satiksmes termināla projektā būtiska ir investora sadaļa, kurš uzņemsies autoostas ēkas būvniecību un pārējās teritorijas attīstību. Pašvaldība piedalīsies ar ielu infrastruktūras un stāvvietu izbūvi. Šobrīd notiek sarunas ar potenciālajiem investoriem, kuri ir izpētījuši situāciju un piedāvājuši uz šo teritoriju pārcelt arī tirgu. Tā noteikti ir apsverama ideja, jo esošajā vietā tirgus sadrumstaloto zemes īpašumtiesību dēļ nevar attīstīties. Tiesa, vēl gan ir pāragri noteikt kādus konkrētus šī projekta realizācijas termiņus.
 
Kā investīciju piesaistes ziņā mēs izskatāmies uz citu lielo pilsētu fona?
Katra pašvaldība aizstāv savas intereses, tādēļ bija būtiski vienoties par pilsētvides attīstībai paredzēto līdzekļu sadali. Jelgavai šajā programmā tika iedalīti 18 miljoni latu. Tā ir nauda, par kuru varam realizēt lielākos infrastruktūras attīstības projektus. Esam gandarīti arī par saviem panākumiem atklātajos konkursos, jo pagājušajā gadā tika apstiprināti 90 procenti no pilsētas iesniegtajiem projektiem, kas ir ļoti labs rādītājs.
 
Vai šobrīd, kad jūsu pārstāvētā Zaļo un Zemnieku savienība koalīcijā ieņem arvien būtiskāku lomu, strādāt kļuvis vieglāk?
Vieglāk noteikti nav kļuvis. Svarīgākais gan ir tas, lai valdības un Saeimas pieņemtie lēmumi būtu saprotami un izpildāmi. Piemēram, gadījumā ar elektrības cenas pieaugumu – ir skaidrs, ka pat tad, ja tarifi bija jāceļ, to nedrīkstēja darīt gada vidū, kad visām iestādēm jau ir apstiprināti budžeta projekti. Tad būtu jāparedz kādi kompensējoši pasākumi.
 
Kā pašvaldības realizētie investīciju projekti saskan ar pilsētas attīstības prioritātēm?
Uzskatu, ka darbs pie ilgtermiņa mērķu sasniegšanas norit veiksmīgi. Kaut gan plānošanas dokumenti, ņemot vērā būtiskās izmaiņas ekonomiskajā situācijā, ne vienmēr atspoguļo dzīves realitāti. Viena no galvenajām pilsētas attīstības stratēģijas vadlīnijām ir uzlabot iedzīvotāju dzīves kvalitāti. To cenšamies īstenot, ieguldot resursus izglītības un īpaši arodizglītības sistēmas sakārtošanā, kā arī pilsētas ielu un citu būtisku infrastruktūras objektu rekonstrukcijā vai izbūvē. Kopš Jelgava ir pievienojusies Eiropas pilsētas mēru paktam, apņemoties par 20 procentiem samazināt kaitīgo izmešu daudzumu pilsētā, arvien lielāku uzmanību pievēršam energoefektivitātes pasākumiem. Enerģija nākotnē noteikti lētāka nekļūs, tādēļ prieks, ka arvien vairāk pilsētas iedzīvotāju iesaistās savu mājokļu siltināšanā. Helmaņa ielas 3 piemērs apliecina, ka, veiksmīgi realizējot ēkas renovācijas projektu, iespējams ietaupīt līdz pat 70 procentiem enerģijas. Arī mūsu siltumražotājs «Fortum» ir uzsācis darbu pie jaunas biomasas koģenerācijas katlumājas celtniecības Rūpniecības ielā. Līdz ar to būtiski samazināsies mūsu atkarība no gāzes cenām.
 
Daudzus uztrauc, ka investīciju projektu realizācijai tiek piesaistīti arvien jauni aizņēmumi. Vai varam būt droši par pilsētas finanšu stāvokli?
Spēkā esošā likumdošana paredz, ka kredītus varam izmantot tikai un vienīgi ES projektu realizācijai. Turklāt projektu ieviešanas nosacījumi ir uzlabojušies un virknē gadījumu to realizācijai līdzekļus saņemam jau pirms darbu veikšanas. Kredīti tiek ņemti līdzfinansējuma nodrošināšanai. Pašvaldības finanšu plūsma un saistību apjoms ir precīzi saplānots un vienmērīgi sadalīts pa gadiem.
 
Šogad ieplānoti vērienīgi darbi gan saistībā ar ūdenssaimniecības attīstības projektu, gan ielu rekonstrukciju. Taču, ņemot vērā līdzšinējo pieredzi un uzņēmēju praksi pārsūdzēt iepirkumu komisijas lēmumus, jājautā, vai visu izdosies realizēt, kā iecerēts?
Lielākā daļa pilsētā realizējamo projektu ir sarežģīti, jo secīgi jāveic pazemes komunikāciju izbūve, lietus ūdens kanalizācijas sistēmu izbūve, ceļa seguma atjaunošana un labiekārtošanas darbi. Īpaši tas attiecas uz Garozas un Raiņa ielas rekonstrukciju. Diemžēl valstī pastāvošā iepirkumu veikšanas kārtība mēdz ieviest korekcijas pat vislabākajiem plāniem, jo no pārsūdzībām tikpat kā nav iespējams izvairīties. Turklāt uzņēmēji bieži vien sūdzības iesniedz pēdējā dienā, kad vairs nav iespējams mainīt konkursa nolikumu, nepagarinot termiņu. Interesanti, ka pēdējā gadījumā, kad tika apstrīdēts Raiņa ielas projekta būvdarbu konkursa nolikums, mums tika pārmests, ka prasām no darbu izpildītāja konkrētu pieredzi. Diemžēl uzņēmumi ne vienmēr ir ieinteresēti labākā rezultāta sasniegšanā un mēs esam pa vidu šajā konkurences cīņā.
 
Lai attīstītu tūrisma nozari, pagājušā gada nogalē tika izveidots Jelgavas reģionālais Tūrisma centrs. Vai ir redzami pirmie darba rezultāti?
Neesam mainījuši nostāju, ka Jelgavai jābūt ražošanas pilsētai. Pēdējos gados ieguldītais darbs pilsētas infrastruktūras attīstībā ir padarījis pilsētu vizuāli pievilcīgāku. Esam izbūvējuši promenādi gar Lielupi, sakārtojuši vecpilsētas ielas, abus pilsētas pārziņā esošos muzejus un rekonstruējuši Svētās Trīsvienības baznīcas torni. Līdz ar to interese par Jelgavu ir pieaugusi. Piemēram, Ledus skulptūru festivālu vien apmeklēja vairāk nekā 40 tūkstoši interesentu. Lai popularizētu pilsētu, piedalījāmies arī starptautiskajā tūrisma izstādē «Balttour», Tallinas tūrisma gadatirgū, bet šīs nedēļas nogalē pilsēta tiks pārstāvēta Viļņas tūrisma izstādē. Gaidāmajai tūrisma sezonai esam sagatavojuši informatīvus materiālus piecās valodās.
 
Vienīgā pilsētas budžeta sadaļa, kas pēdējos gados nav samazināta, ir sociālais budžets. Vai pilsētā šajā ziņā viss ir sabalansēts?
Tā ir nepieciešamība, jo cilvēkiem jāpalīdz nostāties uz savām kājām. Es ceru, ka tādi sociālā atbalsta pasākumi kā 100 latu stipendijas nekļūs par sistēmu, jo tajā pašā laikā daudzi uzņēmēji atzīst, ka trūkst darba roku. Šajā ziņā daudz kas būs atkarīgs no pašiem cilvēkiem, cik aktīvi viņi būs gatavi rīkoties, lai uzlabotu savu materiālo situāciju, jo gaidīt, ka visu nodrošinās valsts vai pašvaldība, nav tālredzīgi.
 
Cik aktīvi ir pilsētas uzņēmēji, piesaistot uzņēmējdarbībai atvēlēto ES līdzfinansējumu? Vai pašvaldībai ir kādas iespējas stimulēt šo aktivitāti?
Uzņēmēju aktivitātei noteikti ir jāaug, jo pagājušajā gadā ES finansējumu ir spējuši piesaistīt tikai 16 uzņēmumi, kas Jelgavai nav pārāk daudz. Aptaujājot vecāko klašu skolēnus un pirmo kursu studentus, redzam, ka tikai aptuveni katrs desmitais domā par uzņēmējdarbības uzsākšanu. Tas ir nepietiekami, jo uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem lielā mērā balstās visa pilsētas ekonomika. Tādēļ ar Pieaugušo izglītības centra starpniecību piedāvājam arvien jaunas programmas topošajiem un esošajiem uzņēmējiem. Ir, protams, arī pozitīvi piemēri. Te jāatzīmē plastmasas cauruļu ražotājs «Evopipes», kas šobrīd strauji attīstās, arī Jelgavas tipogrāfija spējusi piesaistīt ES līdzekļus un ir būtiski kāpinājusi eksporta apjomus. Viens no mērķiem pagājušā gada vizītei Ķīnā bija kontaktu nodibināšana uzņēmējdarbības attīstībai. Ķīnas uzņēmēji ir ieinteresēti atrast sadarbības partnerus, lai investētu līdzekļus ražotņu atvēršanā ES teritorijā. Arī Ķīnā aug darba algas, tādēļ viņi meklē iespējas pārcelt ražošanu tuvāk savas produkcijas gala patērētājiem Eiropā.
 
Lai gan pilsētā joprojām ir viens no zemākajiem bezdarba rādītājiem Latvijā, cilvēki atzīst, ka darbu atrast tomēr ir grūti. Daudzi izvēlas doties darbā uz ārvalstīm. Vai šobrīd realizētās bezdarbnieku apmācības programmas atbilst mūsu vajadzībām un kuras profesijas jūs ieteiktu kā perspektīvākās pārkvalifikācijai vai apgūšanai no jauna?
Pilsētā kopumā tiek piedāvātas 155 pārkvalifikācijas un apmācību programmas. Ir izveidota pilna cikla profesionālās izglītības, apmācības un pārkvalifikācijas programma. Īpašu uzsvaru esam likuši uz metālapstrādi un jau pavasarī atklāsim modernu metālapstrādes mācību parku, kurā audzēkņiem būs pieejamas jaunākās tehnoloģiskās iekārtas. Mērķtiecīgi ejam uz to, lai veicinātu skolēnu profesionālo orientāciju jau pamatskolā, piedāvājot iepazīties ar pilsētā strādājošo uzņēmumu darbu. Mūsu ekonomika nevar attīstīties, ja būsim orientēti tikai uz pakalpojumu sniegšanu cits citam – kādam ir arī jāražo. Tādēļ arī jauniešus vienmēr esmu aicinājis apgūt profesiju vai studēt inženierzinātnes.