Jaunumi

Jau tagad latviešu un angļu valodā klajā laists kādreizējā Kurzemes un Zemgales hercoga rezidences, vēlāk guberņas administratīvā centra un Viestura piemiņas pils jubilejai veltīts krāšņi ilustrēts buklets. To atverot, uzzinām, ka Jelgavas pils ir lielākais šāda veida arhitektūras piemineklis Baltijas valstīs. Gandrīz 700 telpas pilī aizņem vairāk nekā divu hektāru lielu platību. Pilī ir 674 logi un 615 durvis, bet uz jumta atrodas 25 skursteņi. Bukletā sniegta kodolīga informācija par pils muzeja ekspozīciju, parku, Kurzemes un Zemgales hercogu kapenēm, kā arī atrodami zīmīgākie gadu skaitļi pils vēsturē.

Nupat beigusies pils jubilejai veltītā fotokonkursa darbu iesūtīšana. Fotogrāfu atsaucība bijusi liela, jo pavisam saņemts vairāk nekā 170 krāsainu un melnbaltu fotogrāfiju. Pēc vērtēšanas, aptuveni pusi no darbiem izmantos jubilejas fotoizstādes iekārtošanā, bet labāko bilžu autorus apbalvos. Tāpat nobeigumam tuvojas pilij – jubilārei veltīto eseju konkurss skolēniem.

Savukārt visi tie Jelgavas pils patrioti, kuri klātienē piedalās ziedojumu vākšanas akcijā pieminekļa atjaunošanai, pretī saņem īpaši šim mērķim iespiestu atklātni ar universitātes rektora Jura Skujāna pateicību. Atklātnes izgatavošanā izmantots fotogrāfa Valda Āboliņa pils fotouzņēmums, kas atzīts par labāko starp šāda veida piedāvājumiem. Zīmīgi, ka Valda tēvs, profesors Jānis Āboliņš pēckara gados ņēmis aktīvu dalību lauksaimniecības augstskolas pārcelšanā no Rīgas uz atjaunoto Jelgavas pili, kur nostrādājis garus darba gadus, līdz pat dzīves pēdējam mirklim, bet pats Valdis ikdienā strādā par pils ekspluatācijas grupas vadītāju.
Līdz aprīļa trešajai dekādei akcijā pavisam piedalījušies vairāk nekā 230 ziedotāju un Jelgavas Pils fondā ieskaitīts vairāk nekā 19 540 latu. Šie un vēl citi ziedotāji, jo akcija turpinās, arī saņems minēto atklātni ar pateicību un savu vārdu varēs atrast īpašā ziedojumu reģistrā.

Tāpat nobeigumam tuvojas sagatavošanās darbi Jelgavas pils izgaismojuma ierīkošanai, kas iespējama pateicoties Jelgavas pašvaldības un akciju sabiedrības „Latvenergo” finansiālam atbalstam. Konkursā uzvarējušās SIA „Ekscelsiors” speciālisti, meklējot labāko risinājumu, jau vairākkārtīgi veikuši izmēģinājumus pils dienvidu fasādes izgaismošanā. Plānots, ka maija beigās, Pilsētas svētku laikā svinīgi varēs iedegt pirmos 34 zemē iebūvētos gaismekļus un 12 lieljaudas prožektorus, kas tumsas stundās ļaus izcelt pieminekļa arhitektoniskās vērtības un radīs jubilejai cienīgu noskaņojumu.
Tikmēr Jelgavas pils parkā iebiruši dzeltenu pavasara ziedu akcenti, bet rūpīgi koptais zāliens līdz maija pirmajām dienām būs sagatavots gadskārtējās Latvijas Stādu parādes dalībnieku un apmeklētāju uzņemšanai. Jelgavas pils un tās parka ainava aplūkojama pilsētas mākslinieka Gunāra Ezernieka jaunākajā lielformāta eļļas gleznā, kas ir centrālais darbs vietējo mākslinieku darbu pavasara izstādē Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā. Jubilejas dienās šo un vēl daudzus citus jelgavnieku mākslas darbus pils Sudraba zālē varēs skatīt tematiskajā izstādē, kas būs neliela daļa no plašās svētku programmas.
Bez ekskursijām, izstādēm, koncertiem un citiem pasākumiem kā pieaugušajiem tā bērniem, svētku dienās iecerēta pils vēsturei veltīta konference, vērienīgs ziedu vītņu festivāls, zirgu figurālās jāšanas demonstrējumi un NBS orķestra uzstāšanās, pils jubilejas monētas kalšana, burātāju sacensības Lielupē un vēl citas aktivitātes. Svētku programma ir jau gatava, tālab ikviens interesents universitātes mājas lapā un plašsaziņas līdzekļos var iepazīties ar tās saturu, izbrīvēt laiku un posties ceļā uz Jelgavu, lai lieliski atpūstos un piedalītos majestātiskās jubilāres godināšanā.

Informāciju sagatavoja
Juris Kālis,
LLU Preses daļas vadītājs.
Tālrunis 3028085, 29144960.