11.7 °C, 0.9 m/s, 93.4 %

Jaunumi

Sākumlapa JaunumiPilsētaJelgavas mākslinieki izstādē rāda vasaras plenēra veikumu
Jelgavas mākslinieki izstādē rāda vasaras plenēra veikumu
25/08/2020

Turpinot tradīciju, arī šovasar Jelgavas Mākslinieku biedrības dalībnieki tikās vasaras plenērā, lai nedēļu netraucēti nodotos zīmēšanai, skicēšanai un gleznošanai. Otrdien Ādolfa Alunāna memoriālajā muzejā un Jelgavas Mākslas skolā atklāta pilsētas mākslinieku vasaras plenēra darbu izstāde Laba dzīve Aizkalnē!. Pašmāju mākslinieku veikumu ikviens var novērtēt līdz pat 5. oktobrim.

Jelgavas mākslinieku vasaras plenēram katru gadu tiek piemeklēta kāda īpaša norises vieta – šoreiz mākslinieku ceļš aizveda uz Raiņa muzeju “Jasmuiža” Preiļu novada Aizkalnē, biedrības desmito plenēru veltot dzejnieka 155 gadu jubilejai. Mākslinieki no 6. līdz 11. jūlijam dzīvoja un strādāja Aizkalnē. Plenērā piedalījās 16 dažāda vecuma un dažādu specialitāšu mākslinieki – gleznotāji, grafiķi, dizaineri, keramiķi un tekstilmākslinieki. Viņu sastrādātais Aizkalnē no 26. augusta ir apskatāms Ā.Alunāna memoriālajā muzejā, kā arī Jelgavas Mākslas skolā.

 

Jelgavas Mākslinieku biedrības vadītājs Māris Brancis norāda, ka Aizkalnes apkārtne ir skaista. Par to ikviens var pārliecināties plenēra darbu izstādē. “Katrs mākslinieks svešā apvidū atrod ko savu, īpašu. Dažs meklē dabasskatus, kas viņu piesaista un atbilst viņa noskaņojumam, cits iemūžina puķes vai intīmus stūrīšus tuvākā un tālākā apkaimē. Ir mums mākslinieki, kuri pievērsās klusajai dabai, izcentrējot neparastākus priekšmetus, vēl citi sarunāja vietējos modeļus un gleznoja viņus,” stāsta M.Brancis, norādot, ka darbi tapuši eļļā, akrilā, akvarelī un pastelī, kā arī zīmējot ar grafītu vai ogli.

 

Vietējos iedzīvotājus Beāti un Staņislavu savos darbos iemūžinājuši mākslinieki Anda Buškevica, Kaspars Iļjins un Arnis Ozols. Anda un Arnis stāsta, ka modeļus palīdzēja atrast plenēra norises vietas virtuves darbinieces. “Es jau vairākus gadus plenēros meklēju personāžus, kuri būtu gatavi kļūt par modeļiem. Arī šoreiz pajautāju saimniecēm, un viena no viņām ieteica mazmeitu Beāti. Jāatzīst, ka cilvēkam, kurš iepriekš nav pozējis, nemaz nav tik viegli vairākas stundas nosēdēt statiski, bet divpadsmit gadus vecā Beāte izturēja, un viņas portrets iemūžināts vairākās izstādes gleznās,” stāsta A.Buškevica. A.Ozols piebilst, ka arī modelis Staņislavs procesu bija iedomājies citādāku, vieglāku. “Viņš domāja, ka nofotografēsim viņu un varēs doties prom, ka glezna taps pēc bildes, bet nekā. Pacietīgi tomēr sēdēja, gan beigās atzīstot, ka tā esot nogurdinoša padarīšana,” stāsta A.Ozols.

 

Uzrunātie mākslinieki atzīst, ka plenērs – tas ir kaut kas dvēselei, jo tā laikā nav jādomā ne par ko citu, var pilnībā nodoties tikai mākslai, radīšanas procesam. “Tā ir kā medusmaize, jo vari neko citu nedarīt – tikai gleznot,” tā A.Buškevica. Tam piekrīt arī Jelgavas māksliniece Anna Kaltigina. “Tā ir iespēja satikt kolēģus un iepazīt jaunas vietas, jo katrs plenērs notiek kādā citā vietā, kur iepriekš, iesējams, nemaz neesi bijis. Plenērā izveidojas tuva saikne ar dabu, kas ik uz soļa pārsteidz, jo nekad nevar zināt, kurā mirklī uznāks lietus, kad mākoņi aizsegs sauli. Plenērs – tā ir mākslinieka vajadzība, un pienākums ir šos plenērā radītos darbus pēc tam atrādīt skatītājiem,” tā A.Kaltigina.

 

Pirmoreiz ar Jelgavas Mākslinieku biedrību plenērā devās Latvijas Mākslas akadēmijas absolvente gleznotāja un jelgavniece Aļona Prokofjeva. “Tas bija kolosāls pasākums, kurā guvu pozitīvas emocijas, iepazinu fantastiskus cilvēkus un atklāju arī sev daudz jauna. Līdz šim man vairāk patika strādāt mājās, bet, iespaidojoties tieši no Aizkalnes plenēra, es pirmo reizi šovasar devos gleznot Jelgavas pilsētvidē. Uzgleznoju skatu ar pils saliņas tiltiņu un domāju šo darbu iesniegt konkursā “Jelgavas dominante”,” stāsta A.Prokofjeva.

 

Aizkalnes plenērā tapuši vairāk nekā 50 darbi, un tas apliecina, ka mākslinieki laiku izmantojuši lietderīgi – radošam darbam. “Plenērs ir laiks, kad tā dalībnieki var katru mīļu brīdi – šajā gadījumā piecas nepilnas dienas – veltīt tikai gleznošanai vai zīmēšanai, nedomājot par sadzīves lietām, kas ikdienā bieži kavē apstāties pie molberta. Un jelgavnieki šo laiku izmantoja mērķtiecīgi,” tā M.Brancis.

 

Jāpiebilst, ka Jelgavas Mākslinieku biedrības plenēra dalībnieku darbi ar skatiem no Aizkalnes apkārtnes ir iemūžināti arī pastkartēs un tās turpmāk varēs nopirkt “Jasmuižā”, kā arī tuvākās apkārtnes tūrisma objektos. Izstādes atklāšanā katrs mākslinieks saņēma pastkartes, kurās iemūžināti viņa darbi.

 

Par finansiālo atbalstu plenēram biedrība izsaka pateicību Jelgavas pilsētas Kultūras padomei un Jelgavas pilsētas pašvaldībai.

 

 

Foto: Jelgavas pilsēta

 

Informācija sagatavota

Jelgavas pilsētas pašvaldības

Sabiedrisko attiecību pārvaldē