Jaunumi

Protams, bērns tādā ģimenē jūtās nelaimīgs un nomākts, taču viņa izņemšana no ģimenes ir pēdējais solis, ko bāriņtiesa sper tikai tad, ja atrodoties vecāku uzraudzībā, tiek apdraudēta bērna dzīvība un veselība. Bāriņtiesas un pārējo institūciju pamatmērķis ir atveseļot ģimeni, lai bērnam nebūtu jādodas uz aprūpes institūciju.

Bāriņtiesa palīdzību bērnam var sniegt tikai tādā gadījumā, ja ir nepieciešamā informācija. Diemžēl ne vienmēr mēs varam būt ģimenē tai brīdī, kad nepieciešams palīdzēt bērnam, tāpēc ļoti svarīgi ir laikus saņemt informāciju no līdzcilvēkiem, radiniekiem, kaimiņiem un citiem.
Šā gada sešos mēnešos bāriņtiesas speciālisti ir apsekojuši dzīvesvietā 295 ģimenes. Tomēr nereti ir apstākļi, kad bērns no ģimenes jāizņem. Tādos gadījumos bariņtiesas pienākums ir izvērtēt situāciju, ņemot vērā bērna viedokli un liecības, pieņemt lēmumu par bērna ievietšanu sociālās aprūpes iestādē (bērnu namā), vai piedāvāt alternatīvās aprūpes formas – aizbildnību, audžuģimeni vai adopciju.
Uz šo brīdi mūsu pilsētas bērnu namā – patversmē ir 84 audzēkņi, no kuriem šogad ir ievietoti 16 bērni. Mūsu pašvaldības bērnu namā – patversmē bērnu vecums ir no 2 gadiem līdz 20 gadiem. Savukārt paši mazākie bērni – no dzimšanas līdz 2 gadu vecumam atrodas valsts aprūpē – bērnu bāreņu aprūpes centrā «Rīga», uz kurieni no mūsu pilsētas šogad aizsūtīti trīs bērni.

Izplatītākais alternatīvais bērnu aprūpes veids – aizbildnība
Savukārt no alternatīvām aprūpes formām visizplatītākais ārpusģimenes aprūpes veids ir aizbildnība, kur bērnam, kas palicis bez vecāku gādības, tiek nodrošināta ģimeniska vide. Bāriņtiesa ieceļ aizbildņus Latvijas Republikas Civillikumā noteiktajā kārtībā – aizbildnība pār nepilngadīgajiem, pirmkārt, piekrīt viņu tuvākajiem radiniekiem. Mūsu pilsētā ir 140 aizbildņi, kuri kopā aprūpē 183 bērnus. Aizbildnība iestājas ar to brīdi, kad tiek iecelts aizbildnis, un beidzas, bērnam sasniedzot 18 gadus. Aizbildņa rīcību uzrauga bāriņtiesa, un, ja izrādās, ka aizbildnis nepilda savus pienākumus, viņu atceļ no aizbildņa amata. Šajā gadā no aizbildņa amata mūsu pilsētā ir atcelti pieci aizbildņi.

Audžuģimeņu kustība Jelgavā attīstās lēni
Domāju to neapšaubīs neviens, ka bērna pilnvērtīgai attīstībai ir nepieciešama ģimeniska vide. Bērna tiesības uzaugt ģimenē nosaka arī Bērnu tiesību aizsardzības likums. Bērnu un ģimenes lietu ministrija, lai tuvinātu bez vecāku gādības palikušos bērnus ģimeniskai videi, un bērns nebūtu jāievieto aprūpes iestādē, ir uzsākusi valstī audžuģimeņu kustību, kura lēnām, bet noteikti virzās uz priekšu, un ir neatsverama kā alternatīvās aprūpes forma. Diemžēl mūsu pilsētā, neskatoties uz valstī plašsaziņas līdzekļos izvērsto kampaņu, līdz šim nav atradušies atsaucīgi cilvēki, vai ģimenes, kas būtu izteikušas vēlēšanos kļūt par audžuģimeni, savukārt tās ģimenes, kurām šo iespēju bāriņtiesa piedāvāja, nebija gatavas savu ģimenes dzīvi pakārtot tām prasībām, kas noteiktas MK noteikumos par audžuģimenēm.
Izmantojot izdevību, gribu vēlreiz aicināt sabiedrību nebaidīties, uzdrošināties un atnākt uz bāriņtiesu, lai saņemtu plašāku informāciju par iespējām palīdzēt kādam nelaimē nonākušam bērnam.

Vecāku atbildība par savu bērnu
Un tomēr, neraugoties uz to, gribu atgādināt, ka pirmām kārtām par bērnu ir atbildīgi viņu vecāki. Bērnu tiesību konvencija nosaka vecāku atbildību par to, lai viņi spēju un finansiālo iespēju robežās bērnam nodrošinātu viņu attīstībai nepieciešamos apstākļus. Diemžēl praksē bāriņtiesas darbinieki sakaras ar klaju vecāku bezatbildību, nolaidību alkohola vai citu apreibinošu vielu lietošanu, kuru laikā bērns un viņa vajadzības tiek aizmirstas. Nereti bērns ir pakļauts emocionālai, fiziskai vai seksuālai vardarbībai. Tādos gadījumos, bāriņtiesai ir jālemj par vecāku aprūpes tiesību atņemšanu vai lietas par aizgādības tiesību atņemšanu ierosināšanu tiesā. Turklāt vecāki ne vienmēr apzinās savas darbības vai bezdarbības kaitīgo ietekmi uz savu bērnu.

Šā gada sešos mēnešos ar Jelgavas pilsētas bāriņtiesas lēmumiem 12 vecākiem ir atņemtas aprūpes tiesības, un tiesā iesniegts 31 prasības pieteikums par aizgādības tiesību atņemšanu. Par tādiem faktiem, kas satur noziedzīga nodarījuma pazīmes, mēs ziņojam tiesībsargājošām institūcijām, tomēr nereti pierādījumu trūkuma dēļ vainīgās personas netiek sauktas pie atbildības, taču jebkurā gadījumā, arī pie aizdomām par iespējamu vardarbību pret bērnu, bērns saņem rehabilitācijas kursu, kur bāriņtiesai, saskaņā ar MK attiecīgiem noteikumiem ir noteikti pienākumi sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanā.
Grozījumi, kas šā gada martā izdarīti Bērnu tiesību aizsardzības likumā, paredz paplašinātas bērnu tiesības un augstākas prasības vecākiem, valsts un pašvaldību institūcijās, kuru pārziņa ir bērnu tiesību aizsardzības jautājumi.
Vēlreiz vēlos atgādināt visiem vecākiem, ka bērnu līdz 7 gadu vecumam bez pieaugušo vai pusaudža, kurš ir vecāks par 13 gadiem, uzraudzības atstāt nedrīkst.

Bezatbildīgiem vecākiem nāksies atdarīt maku
Likuma grozījumi paredz arī, ka tiem vecākiem, kuriem ir atņemtas bērna aprūpes vai aizgādības tiesības, par sava bērna uzturēšanu ārpusģimenes aprūpē, būs jāmaksā. Savukārt summas lielumu un tās piedziņu noteiks MK noteikumi. Līdz šim šos bērnus uzturēja valsts vai pašvaldība.
Neskatoties uz to, bāriņtiesā katru nedēļu pienāk vairāki zvani par bērniem, kuri kaimiņu dzīvokļos vai māju pagalmos atstāti vieni, bez uzraudzības.
Mīļie vecāki! Pret jums var tikt piemēroti Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzētie sodi.

Dodoties peļņā uz ārzemēm, bērnu nedrīkst pamest novārtā
Iepriekšējā mācību gada laikā bāriņtiesā tika saņemta satraucoša informācija par to, ka vecāki ir devušies darba meklējumos uz ārvalstīm, bet izbraucot diemžēl aizmirsuši savu galveno pienākumu – parūpēties par saviem nepilngadīgajiem bērniem, kā rezultātā bāriņtiesas redzes lokā nokļuva 11 ģimenes, kuru atvases sajūtot «brīvības saldo garšu» pārtrauca apmeklēt skolu, sāka nepiedienīgi uzvesties dzīvokļos un kāpņu telpās, traucējot apkārtējos. Gribu atgādināt vecākiem, pirms izbraucat ārpus valsts robežām, lūdzu pilnvarojiet kādu trešo personu, kura jūsu prombūtnes laikā nesīs pilnu atbildību par jūsu bērnu, pārstāvēs viņu personiskajās un tiesiskajās attiecībās. Pretējā gadījumā iesaistīsies bāriņtiesa un, ņemot vērā, ka bērns faktiski ir pamests, ievietos viņu aprūpes iestādē vai arī ģimenē, kura pieņems šo bērnu uz laiku, līdz atgriezīsies vecāki.

Bāriņtiesa aizstāv bērna personiskās un mantiskās intereses
Saskaņā ar likuma «Par bāriņtiesām un pagasttiesām» bāriņtiesa aizstāv arī bērna personiskās un mantiskās intereses attiecībās ar vecākiem un citām personām. Gadījumos, ka miris viens no vecākiem, gādā par atstātā mantojuma saraksta sastādīšanu, piedalās bērna mantojuma daļas izdalīšanā, dod atļauju mantojuma sadalīšanai, bērna mantas atsavināšanai, ieķīlāšanai un apgrūtināšanai ar citām lietu tiesībām.
Patlaban bāriņtiesas uzraudzībā ir 407 bērnu mantas uzraudzības lietas. Nereti bāriņtiesas darbiniekiem nākas saskarties ar vecāku nesapratni vai pat agresiju, ja netiek saņemta bāriņtiesas atļauja vienai vai otrai rīcībai ar bērna mantu. Īpaši tas attiecas uz bērna naudas noguldījuma izņemšanu, nekustama īpašuma dāvinājumu vai vēlēšanos tos atsavināt pārdodot par nepamatoti zemam cenām, kas klaji aizskar bērna intereses, tas pats attiecās arī uz rīcības nespējīgo personu mantas atsavināšanu.

Bāriņtiesas pienākums, saskaņā ar Latvijas Republikas Civillikuma normām, pēc tiesas sprieduma saņemšanas par aizgādnības nodibināšanu rīcības nespējīgām personām, vai promesošas vai pazudušas personas mantai, iecelt aizgādni. Patreiz bāriņtiesas uzskaitē ir 47 rīcības nespējīgas personas, kurām ir iecelti 29 aizgādņi.

Pēdējos gados šiem skaitļiem ir tendence strauji augt, kas ir saistīts ar likumdošanu un normatīvo aktu sakārtošanu, pensiju un pabalstu saņemšanu, ko līdz šim saņēma šo personu piederīgie bez attiecīga pilnvarojuma.
Katras ģimenes sākums ir laulība. Parasti, gatavojoties kāzām un domājot par bērniem, netiek runāts par to, ka iespējams, reiz šo laulību nāksies šķirt. Bet dzīve ir dzīve, un nereti tiek pieņemti arī ļoti smagi lēmumi. Nereti gan vecākiem, gan citiem pieaugušajiem aktuāls kļūst jautājums – kur turpmāk bērns dzīvos? Jebkurā gadījumā tas nav viegli. Arī šādās situācijās likumdošana ir paredzējusi bāriņtiesas līdzdalību bērna interešu aizstāvībai, kur saskaņā ar likumu par Bāriņtiesām un pagasttiesām bāriņtiesa izšķir arī vecāku domstarpības bērnu un vecāku personiskajās attiecībās un pēc tiesas pieprasījuma sniedz atzinumu par aizgādības tiesību īstenošanu un saskarsmes tiesību izmantošanu, saskaņā ar Civillikuma 181. un 182. panta normām, ja laulību šķirot vecāki paši par to nespēj vienoties. Bāriņtiesas ikdiena rāda, ka šķirot laulību, daļa vecāku nevar vienoties par to, pie kura bērns paliks pēc šķiršanās, savukārt otram vecākam ir tiesības satikties ar savu bērnu, ja tas nekaitē bērnam. Šā gada 6 mēnešos bāriņtiesa ir piedalījusies un sniegusi atzinumus 46 tiesas sēdēs, nereti šādi procesi velkas pat gada garumā, kad vecāku strīdos bērns tiek turēts kā ķīlnieks, jo konstruktīvi risināt jautājumus, kas saistīti ar bērnu, spēj tikai retais.

Jebkurā jautājumā, kas skar bērna intereses, bāriņtiesas pirmais pienākums ir noskaidrot bērna viedokli, ja viņš to spēj formulēt, un sniegt atzinumu tiesā, ievērojot bērna intereses. Jelgavas pilsētas bāriņtiesa (O.Kalpaka ielā 9)
apmeklētājus pieņem:
Pirmdienās no pulksten 15 līdz 19
Otrdienās no pulksten 8 līdz 12
Ceturtdienās no pulksten 8 līdz 12
Ja esi bērns, tu vari vērsties bāriņtiesā:
– ja pret tevi izturas vardarbīgi – emocionāli vai fiziski (sit, iepļaukā, draud, nonievā, vaino, ignorē u.c.);
– ja pret tevi izturas seksuāli vardarbīgi;
– ja tev ir domstarpības ģimenē, skolā vai sabiedrībā;
– ja tu vēlies stāties laulībā pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas un šo atļauju nedod vecāki;
– ja tu vēlies kļūt pilngadīgs pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas.

Jebkurš pieaugušais var vērsties bāriņtiesā:
– ja radušās domstarpības bērnu audzināšanas jautājumos skolā, sabiedrībā, ģimenē;
– ja ģimene vēlas adoptēt bērnu;
– ja miris viens no vecākiem, bērna mantojuma jautājumos;
– ja vecāki dzīvo atsevišķi un nevar vienoties par satikšanos ar bērniem;
– ja ir zināms, ka bērniem tiek darīts pāri vai pārkāptas viņu tiesības.

Bāriņtiesa lemj:
– par aprūpes tiesību atņemšanu un atjaunošanu;
– par aizbildnības nodibināšanu un izbeigšanu;
– par bērna ievietošanu bērnu namā-patversmē vai bāreņu aprūpes centrā;
– par audžu ģimenes statusa piešķiršanu;
– par atļaujas došanu bērna mantojuma sadalīšanai, bērna mantas atsavināšanai, ieķīlāšanai;
– par atļaujas došanu bērnam robežas šķērsošanai;
– par bērna nosūtīšanu uz konsultāciju pie psihologa vai cita ārsta-speciālista;
– adopcijas jautājumus;
– par ģimenes valsts pabalsta, bērna kopšanas pabalsta un apgādnieka zaudējuma pensijas izmaksu un izmaksas pārtraukšanu vecākiem;
– par nepieciešamās palīdzības sniegšanu, ja bērns cietis no vardarbības;
– par prasības pieteikuma iesniegšanu tiesā aizgādības tiesību atņemšanai.
– un vēl citos jautājumos.