Jaunumi

Šodien, 21. novembrī, aprit 102 gadi kopš Jelgavas atbrīvošanas no Bermonta karaspēka. Pirms diviem gadiem, atzīmējot Bermontiādes 100. gadadienu, pirmizrādi Jelgavā piedzīvoja Māras Zālītes un komponista Jāņa Lūsēna muzikālā poēma “Kā ābeļdārzs ir brīvība“. Tā veltīta latviešu tautas brīvības sapņiem un cīņai par Latvijas valsti, it īpaši notikumiem ap Jelgavu. Atzīmējot Jelgavas atbrīvošanas no bermontiešiem gadadienu, aicinām noskatīties muzikālās poēmas ierakstu, kas pieejams ŠEIT.

Uzvara pār Bermontu Jelgavā un tās apkārtnē 1919. gada 21. novembrī bija faktisks brīvības cīņu noslēgums. Neatkarības karš prasīja daudz upuru, tomēr vainagojās ar uzvaru. Jaunā Latvijas valsts bija izcīnīta, aizstāvēta un noturēta. Lomās: Artūrs Skrastiņš, Ilze Ķuzule-Skrastiņa, Daumants Kalniņš, Zigfrīds Muktupāvels, Kristīne Zadovska, Andris Ērglis. Mūziķi: Jānis Lūsēns, Harijs Gūtmanis, Evija Mundeciema, Marita Karpa, Latvīte Cirse, Jānis Ozoliņš, Jānis Lūsēns juniors. Piedalās: Meiteņu koris “Spīgo” (vadītāja Līga Celma-Kursiete), vīru koris “Frachori” (vadītājs Ingus Leilands), jauktais koris “Balti” (vadītāja Maija Branka), režisors un scenogrāfs: R.Suhanovs. Diriģents: Valdis Butāns.

Poēmā izstāstīts Jelgavas un Latvijas stāsts par simts gadus seniem notikumiem, kuros tika izcīnīta valsts brīvība. Tās sākums parāda laiku īsi pirms Pirmā pasaules kara un mīlestību, kas valda starp Jēkabu (D.Kalniņš) un Dārtu (I.Ķuzule-Skrastiņa). Sākas karš un latvieši dodas cīnīties, karojot Krievijas impērijas sastāvā. Uzvedumā tiek izdziedāti tālākie notikumi, muzikāli ilustrējot kara sākumu, Ziemassvētku kaujas, vācu spēku realizēto Kurzemes okupāciju, kā arī boļševiku ienākšanu, bermontiešu nodarīto postījumu un Jelgavas atbrīvošanu.

Poēmā izdziedāts M.Zālītes sarakstītais librets, kurā minēti ne tikai faktiskie vēstures notikumi, bet arī to vispārējās tēmas – kara šausmas, cilvēka stāšanās pretī cilvēkam un brīvības nozīme.

Foto: Jelgava.lv

Informācija sagatavota

Sabiedrisko attiecību pārvaldē