Jaunumi

1265. gadā starp Lielupi un Driksu sākās Livonijas ordeņa pils celtniecība, un šajā gadā rakstos pirmoreiz minēts vēsturiskais pilsētas vārds – Mītava. Šogad, atzīmējot 755 gadus kopš šī notikuma, arī Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs atskatās uz mūsu pilsētas vēstures līkločiem un notikumiem tajos.

Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja direktore Gita Grase skaidro, ka labākais palīgs muzeja darbā ir laiks – jo vairāk noticis, jo vieglāk notikumos meklēt kopsakarības, tādējādi saprotot, kā vērtēt vienu vai otru vēstures epizodi. Šī atziņa sevi turpina pierādīt ar katru dienu no jauna, Jelgavas šodienu vērtējot pēc tās 755 gadu garās vēstures.

Gadadienā atgādinās svarīgākos notikumus

Muzeja direktore atzīst, ka, runājot par nozīmīgiem atskaites punktiem pilsētas vēsturē, būtiski ir uzsvērt divus gadskaitļus – 1265. gadā rakstos pirmoreiz minēts vēsturiskais pilsētas vārds Mītava (pils nosaukums – Mitove), savukārt 1573. gadā Jelgavai piešķirtas pilsētas tiesības, tai kļūstot par devīto pilsētu Latvijas teritorijā. “Jelgavas muzejs vienlīdz lielu uzmanību pievērš abiem šiem gadskaitļiem, 755. gadadienā lielāku uzsvaru liekot uz pilsētas vēstures nozīmīgākajām lappusēm. Šogad papildinām uz Jelgavas dibināšanas 750. gadadienu veidoto ceļojošo izstādi par pilsētas vēsturi, kā arī, verot durvis apmeklētājiem, aicināsim novērtēt modernizēto ekspozīciju “Aizvēsture un Livonijas laiks”, kurā būs arī stāsts par pilsētas dibināšanu un Livonijas ordeņa mestra Konrāda no Mandernas nopelniem tajā,” stāsta G.Grase. Muzejs atbalsta arī biedrības “Mans tautastērps” akciju, gatavojot unikālu dāvanu Jelgavai svētkos – musturdeķi, kura tapšanā iesaistījušies gan jelgavnieki, gan dalībnieki no citām Latvijas vietām un pat ārvalstīm.

Tā ir sakritis, ka muzejā pilsētas jubilejas gadā noslēdzas akreditācijas termiņa piecgade, un jau sagatavoti plāni turpmākajam piecu gadu darbības posmam līdz pat pilsētas 760. jubilejai. “Nākamajos piecos gados paredzam vairāk pievērsties 19. gadsimta norisēm. Taps grāmata “No rātes līdz pilsētas valdei”, kurā akcentēsim Jelgavas pašvaldības vēsturi, pievērsīsimies Kurzemes Provinces muzeja mantojumam, kā arī Jāņa Čakstes dzīves un darba gaitām Jelgavā un mākslinieka Ģederta Eliasa un viņa dzimtas atstātajām pēdām Jelgavā un novadā. Noteikta vieta būs arī senākiem notikumiem saistībā ar Kurzemes un Zemgales hercogisti, īpaši uzsverot hercoga Jēkaba laiku. Tāpat turpināsies darbs pie “dzīvās vēstures” tēmu izpētes, sagatavojot muzeja piedāvājumu par aktuāliem notikumiem 20. gadsimtā un 21. gadsimta sākumā – valsts okupāciju, civiliedzīvotāju deportāciju, Jelgavas rūpniecības vēsturi, atmodu, Baltijas ceļu, 1990. gada 4. maiju, Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā un Jelgavas lomu šajos notikumos, kas ne vienmēr bijusi centrāla, taču vienmēr nozīmīga,” atzīst G.Grase. Tāpat tiks izstrādāts jaunu nodarbību piedāvājums skolēniem.

Par pētniecībā jau paveikto runājot, G.Grase min pēdējo trīs gadu laikā tapušos pētījumus “Jelgavas albums”, “Jelgavas ģimnāzistu dzīvesstāsti un viņu devums Latvijas valstij” un “Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri – Jelgavas ģimnāzijas audzēkņi”, kas apkopoti grāmatās. Šobrīd sagatavošanā ir grāmata “Jelgavas dārzi un parki”, ko plānots izlaist rudenī.

Muzeja direktore nosauc arī pilsētas vēstures lappuses, par kurām līdz šim runāts mazāk un kuras būtu vērts izcelt turpmākajā darbā. Piemēram, Jelgavā savulaik strādājušo izcilo zinātnieku darbs, kā arī baltvācu, krievu un ebreju inteliģence, kam bijusi ārkārtīgi liela un līdz mūsdienām nepietiekami novērtēta loma pilsētas sabiedriskajā un kultūras dzīvē.

Pilsētas statuss kā neatņemama vēstures sastāvdaļa

Šobrīd aktuālam esot jautājumam par Jelgavu kā republikas nozīmes pilsētu, arī Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs atskatās uz tās izcelsmi. Lai gan pilsētas tiesības Jelgavai piešķirtas samērā vēlu, tai bija nozīmīga loma Kurzemes un Zemgales hercogistes pastāvēšanā, kļūstot par tās galvaspilsētu 1642. gadā – līdz ar hercoga Jēkaba nākšanu pie varas. G.Grase uzsver, ka tieši šis ir laiks, kad Jelgava iegūst pilnīgi citu statusu un saimnieciskās attīstības potenciālu, kļūstot arī par pirmo pilsētu Latvijas vēsturē, kas iegūst visaugstāko – valstiska veidojuma galvaspilsētas – statusu. Jāņem vērā, ka Rīga par valsts galvaspilsētu kļuva tikai pēc 1918. gada. “Par šo unikālo faktu joprojām atgādina Latvijas ģerboņa atspoguļojums mūsu pilsētas ģerbonī. Hercogistes pastāvēšanas beigu posmā Jelgavai kā vienīgajai pilsētai ārpus Rīgas piešķīra tiesības lietot lielo ģerboni, ko pilsētai atkārtoti apstiprināja 2016. gadā,” skaidro G.Grase, turpinot: “1940. gadā Jelgavai piešķirts republikas pakļautības pilsētas statuss un tā tika izdalīta no toreiz pastāvošā Dobeles apriņķa sastāva. 1992. gadā, atjaunojot Latvijas Republikas neatkarību, termins “republikas pakļautības pilsēta” aizstāts ar terminu “republikas pilsēta”. Šobrīd, domājot par ieceri veidot otrā līmeņa pašvaldības uz tagadējo plānošanas reģionu bāzes, neizbēgams būs jautājums par šī līmeņa galveno pilsētu, un te, manuprāt, Jelgavas lomu un svaru nu nekādi neizdosies mazināt.”

Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja direktore saka: kaut arī šogad svinam Jelgavas 755. dzimšanas dienu, jau tagad būtu jādomā par to, kā atzīmēt 2023. gadā gaidāmo 450. gadadienu, kopš Jelgavai piešķirtas pilsētas tiesības.

Muzeja darbu veido sabiedrības interese

G.Grase apgalvo, ka interesi par vēsturi sabiedrībā galvenokārt rada šodienas notikumi un aktualitātes: “Laikā, kad tapa mūsu Mītavas tilts, sabiedrība vēlējās uzzināt par pilsētas tiltu vēsturi. Šobrīd, kad atdzimst Vecpilsētas iela, dzirdīgas ausis atradīs vēstījums par šīs pilsētas daļas nozīmi senākos laikos, un tā varētu turpināt bez gala.” Ņemot to vērā, muzeja darbs lielākoties tiek plānots, sekojot šodienas aktualitātēm un notikumiem.

“Manuprāt, cilvēku interese par vēsturi kopumā nav liela, taču noteiktai sabiedrības daļai tā ir, un šī interese ir noturīga. Tā vairāk asociējas ar laikiem, ko paši esam piedzīvojuši – šobrīd tas ir 20. gadsimta vidus. Taču kļūdaini ir pieņemt, ka personīgie pārdzīvojumi būs tikpat iedarbīgi uz cilvēkiem, kam šādu pārdzīvojumu nav. Muzejnieka uzdevums ir prast caur daudzu personu individuālo pieredzi veidot objektīvu stāstu,” spriež muzeja direktore. Viņa bilst, ka interesi par agrākajiem notikumiem var veicināt, ļaujot dzīvot tagadnē, kuras notikumi savukārt vēlāk kļūs par vēsturi: “Ja cilvēkam ir svarīgi tādi jēdzieni kā “ģimene”, “dzimta”, “dzimtā vieta”, “tēvzeme”, tad vēsture atnāks pati. Jauniešiem jāļauj vēstures procesā piedalīties pašiem. Savu sakņu apzināšana ir būtiska, lai saprastu savu vietu šajā pasaulē.” Līdz ar to savas dzimtas izpēte un interese par ģimenes vēsturi var kalpot par atspērienu interesei par vēsturi plašākā mērogā, pētot notikumus un vietas, kas dzimtas mūžā spēlējušas būtisku lomu.

Vēsture veidojas nepārtraukti

Lai arī muzeju vidē nav izstrādāti kritēriji par to, kādi priekšmeti būtu jāievieto muzeja krātuvēs kā tagadnes liecinieki, Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā notiek pastāvīga jaunāko laiku vēstures arhivēšana. To veido galvenokārt fotogrāfijas par ikmēneša lielākajiem notikumiem pilsētā, suvenīri ar Jelgavas simboliku, un pamazām muzeja arhīvu sāk papildināt arī pašvaldību vēlēšanu reklāmas, plakāti par kultūras norisēm pilsētā, kā arī individuāli iegūtās privātpersonu un muzeja darbinieku liecības par neseno vēsturi. Šodienas liecības vērtēs nākotne, jo, kā uzsver muzeja direktore, vēstures kritērijs ir laiks. 50 gadi ir vispārpieņemtais laika griezums, kurā samazinās laika posma subjektīvais vērtējums.

Tāpat tiek vairāk apzināta dziļāka pagātne, ko nodrošina arvien jauni vēstures liecību atradumi un tehnoloģiskās iespējas. “Mūsdienu informācijas pieejamība neapšaubāmi ir lielisks palīgs ikdienas pētniecības procesā un muzeja komunikācijas darbā – ekspozīcijās un izstādēs. Īpaši noderīgi tas ir, ja stāstāms stāsts, ko papildināt ar muzeja krājumā esošajiem vēstures artefaktiem ir teju neiespējami. Veiksmīgs piemērs tam ir mūsu izveidotās virtuālās ekspozīcijas ar stāstu par kariem cauri Jelgavas laiku lokiem vai par to, kā top tautastērps,” tehnoloģiskās iespējas komentē G.Grase, piebilstot – muzeja darbā svarīgi atgādināt, ka priekšmets vienmēr ir labākais un autentiskākais vēstures notikumu liecinieks.

Foto: Jelgavas pilsēta

Informācija sagatavota

Jelgavas pilsētas pašvaldības

Sabiedrisko attiecību pārvaldē