Kopš 1998. gada, kad Jelgavā tapa pirmie desmit ledus mākslas darbi, pagājuši 23 gadi, kuru laikā Ledus skulptūru festivāls ieguvis starptautisku vērienu un kļuvis par neatņemamu Jelgavas vērtību. Februāra sākums ierasti mūsu pilsētā ir festivāla norises laiks, taču šogad, saistībā ar epidemioloģisko situāciju Latvijā un pasaulē, tradīcija uz gadu tiek “iesaldēta”, lai jau atkal tiktos 2022. gadā. Tomēr šajā laikā varam paraudzīties uz aizvadītajiem gadiem, māksliniekiem, viņu panākumiem un darbiem, kas ik gadu Jelgavā ļāvuši uzburt valstību, kurā valda ledus, krāsas un gaismas.
Starptautiska pasākuma vārdu festivāls ieguva jau otrajā tā norises gadā, savukārt 17 gadus vēlāk tas iekļauts starp 10 lielākajiem ledus skulptūru notikumiem pasaulē. Festivāls lepojas ar iespaidīgu statistiku – 22 gadu laikā tas apmeklēts vairāk nekā miljons reižu un mūs priecējis ar vairāk nekā 900 visdažādāko ledus mākslas darbu, kas tapuši gan kā konkursa darbi, gan kā paraugdemonstrējumu, demo un foto skulptūras.
“Deviņdesmitie gadi bija entuziasma pilns, radošs laiks, kad tā vien gribējās paveikt ko jaunu un līdz šim nebijušu. Viss, protams, sākās ar ideju. Pārtikas nozares izstādē Rīgā ieraudzīju ledus skulptūru, kas pat istabas temperatūrā bija apskatāma vairākas dienas. Noskaidroju, kas ir autori, un tā brāļi Rinalds un Anrijs Opincāni kļuva par pirmajiem ledus skulptūru tēlniekiem Jelgavā 1998. gadā, kad vēl nebija ne konkursa, ne festivāla – tā bija skulptūru izstāde,” stāsta pašvaldības iestādes “Kultūra” vadītājs Starptautiskā ledus skulptūru festivāla Jelgavā direktors Mintauts Buškevics.
Viņš atzīst, ka tālākā attīstība bija strauja: “Otrajā gadā piesaistījām ziemeļvalstu finansējumu, piedalījās šo valstu mākslinieki un pasākums bija kļuvis starptautisks. Trešajā gadā aicinājām vairāk Latvijas mākslinieku, izsludinājām konkursu un izdomājām, ka darbus varam izstādīt arī pašvaldībās, kuras atbalstītu pasākuma norisi. Tas bija visai interesants, bet arī izaicinošs formāts, kuru turpinājām vairākus gadus, paviesojoties arī Šauļos. Pēc laika bija skaidrs, ka šo “reklāmas” periodu varam noslēgt, un festivāls turpmāk saistījās tikai ar Jelgavu. Sākot ar desmito jubileju, tas piedzīvoja būtisku izaugsmi. Ieviesām lielformāta skulptūras, un visai drīz konkursa apjoms pieauga līdz 30 māksliniekiem, 30 mazajām un 15 lielajām konkursa skulptūrām. Gadu gaitā kopā ar citiem ledus mākslas darbiem to skaits pārsniedzis deviņus simtus, savukārt pārstāvji no Pasaules Ledus un sniega skulptūru asociācijas ļāva mums iekļūt pasaules apritē.”
“Mūsu festivāla pievienošana starptautiskajam kalendāram palīdzēja māksliniekiem plānot savu gadu, un tas piesaistīja arvien vairāk ārvalstu tēlnieku. Starptautisko pieredzi guvām arī paši – desmitās jubilejas festivālā saņēmām uzaicinājumu no Jelgavas sadraudzības pilsētas Magadanas piedalīties viņu ledus skulptūru festivālā. Lai pārstāvētu pilsētu, aicināju tā gada festivāla labāko tēlnieku Kārli Īli, kurš ieguva pirmo vietu kā komandu, tā individuālo darbu kategorijā. Tā aizsākās mūsu draudzība un starptautiskie panākumi,” skaidro M.Buškevics. Magadanā gan 2008., gan 2009. gadā Jelgavas komanda ieguva otro vietu. Tālākajos gados sekoja panākumi arī citos festivālos pasaulē, tostarp tādās ilgām tradīcijām bagātās ledus un sniega skulptūru “mekās” kā Harbina Ķīnā, Saporo Japānā un Fairbanksa ASV. Par Jelgavas komandas starptautiskajiem panākumiem vēsta daudzie diplomi, medaļas un fotogrāfijas, kuras M.Buškevics plāno nodot Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejam.
Viņš uzsver, ka dalība pasaules līmeņa konkursos ir devusi daudz arī Jelgavas festivālam: “Tā vienmēr ir iespēja paraudzīties uz festivālu no dalībnieka pozīcijas, izprast, kāda ir organizācija citur, kāds ir atbalsts māksliniekiem, un jāsaka, ka šajā ziņā noteikti esam pasaules spicē. Tā ir arī iespēja iepazīt māksliniekus, viņu darbu, kvalitāti un rūpību, kas noteikti palīdz brīdī, kad tuvojas mūsu festivāls un no iesūtītajām skicēm jāizvēlas labākie autori.”
“Esam lepni aizbraukt, piemēram, uz Kanādu un pastāstīt, ka Jelgavā notiek labākais ledus skulptūru festivāls Eiropā. Ledus konkurss ar šādu vērienu, organizāciju, šādu festivāla daļu un apmeklējumu, visiem šiem elementiem kopā nav salīdzināms ne ar ko citu pasaulē. Daļa jelgavnieku varbūt to uztver kā pašsaprotamu, bet tas ir viens no pasaules labākajiem festivāliem,” uzsver Kārlis un Maija Īles, Jelgavas ledus skulptūru festivāla dalībnieki un Jelgavas “zelta komandas” pārstāvji jau vairāk nekā desmit gadu garumā.
K.Īle savu pirmo piedalīšanos Jelgavas ledus skulptūru festivālā atminas kā pacilājošu pieredzi: “Mani piedalīties 2005. gadā uzaicināja somu mākslinieks Anti Pedrozo, izveidoju darbu “Kāpnes uz debesīm” un ieguvu pirmo vietu. Uz šī viļņa, izlaižot vien pāris gadus, esmu piedalījies teju visu šo laiku.” Savukārt M.Īle Jelgavas festivālos piedalās kopš 2010. gada: “Toreiz vēl mācījos Mākslas akadēmijā, Kārlim Jelgavā tā bija ļoti aizņemta nedēļa, atvedu viņam smiltsērkšķu sulu. Mani arī, protams, tas viss ļoti interesēja, lai arī vēl nespecializējos tēlniecībā. Tā uz nedēļu paliku Jelgavā un darboties ar skulptūrām turpinu joprojām.”
Tēlnieki regulāri pārstāv Jelgavu arī starptautiski, vienlaikus gan popularizējot mūsu pilsētas festivālu, gan attīstot arī savas prasmes, savukārt, vērtējot vietējo mākslinieku talantu, K.Īle norāda, ka divās desmitgadēs, kamēr ir noticis Starptautiskais ledus skulptūru festivāls Jelgavā, sevi ir pierādījusi spēcīga tēlnieku paaudze. “Pirms 20 gadiem Eiropā bija ledus skulptūru bums, parādījās jauni mākslinieki, kuri arī tagad ir paši labākie un jaudīgākie savos 40–50 gados. Taču šī iemesla dēļ apritē ir visai grūti ienākt jaunajiem, jo vajadzīga pieredze. Bet to mēs noteikti varētu risināt, piemēram, ar studentu kategoriju,” min tēlnieks. Kārlis un Maija Īles sevi šo gadu laikā ir pierādījuši un nu jau Jelgavas festivālā uzņēmušies jaunas lomas – kā foto un demo skulptūru autori –, savukārt jauni panākumi skulptorus gaida starptautiskos festivālos, kas, cerams, drīz atsāksies.
“Katrs festivāla gads ir nozīmīgs, un katru reizi saņemam jautājumu, kas šogad būs jauns. Atbilde ir vienkārša – ledus skulptūras. Katru gadu redzam jaunas skulptūras, jaunus māksliniekus, viņu vīziju. Protams, vēl ir kur tiekties – vēlamies vairāk eksperimentēt ar ledu un citiem materiāliem, piemēram, uguni, vēlamies vairāk domāt par programmu bērniem, līdztekus lietuviešiem vēlamies piesaistīt vairāk Igaunijas mākslinieku. Bet svarīgs ir arī tas, ko mēs esam ieguvuši. Tā ir atpazīstamība Latvijas, tuvo kaimiņu un arī pasaules mērogā, tas ir pozitīvisms, Jelgavas kultūrtelpas un kultūrvides attīstība ar unikāliem pasākumiem,” uzsver M.Buškevics.
Foto: Jelgavas pilsētas un pašvaldības iestādes “Kultūra” arhīvs
Informācija sagatavota
Jelgavas pilsētas pašvaldības
Sabiedrisko attiecību pārvaldē
3.8 °C,
2.7 m/s,
83.3 % 
3.8 °C,
2.7 m/s,
83.3 %