Tāpēc gadījumā, ja atteikuma saņēmējs vēršas administratīvajā tiesā, pašvaldības vienīgais arguments var būt sabiedrības attieksme pret konkrētām azartspēļu vietām un kopumā pret jau pastāvošo spēļu zāļu skaitu. Tieši tāpēc esam vērsušies ar aptauju pie Jelgavas iedzīvotājiem ar lūgumu izteikt savu viedokli, kas kalpotu par argumentu, kāpēc pašvaldība atsaka jaunu spēļu zāļu atvēršanu.
Pēc izmaiņām likumā šogad Jelgavas pašvaldībā nav atvērta neviena jauna spēļu zāle. Gada sākumā tika saņemti divi pieteikumi par spēļu zāles atvēršanu, un dome pieņēma lēmumu atteikt. Pretendenti ir iesnieguši prasību administratīvajā tiesā, un pašlaik gaidām laiku, kad tiesā tiks nozīmēta izskatīšana šiem atteikumiem.
Jāatzīst, ka Jelgavā spēļu zāļu ir par daudz, taču ne pašvaldības vainas dēļ. Strādājam pie tā, lai domes sēdēs ierosinātu izskatīt jautājumus par to spēļu zāļu slēgšanu, kur tiek pārkāpti noteikumi. Te ir svarīga valsts un pašvaldības policijas aktīva darbība, uz kuru sastādīto protokolu pamata jautājumu varētu ierosināt. Ar domes lēmumu ir noteiktas pašvaldības policijas pilnvaras kontrolēt, vai spēļu zālēs tiek ievēroti noteikumi un vai tur neatrodas nepilngadīgas personas.
Likumam būtu jāļauj pašvaldībām vēl efektīvāk reglamentēt spēļu zāļu atrašanās vietas un arī limitēt to skaitu. Par labāko varētu saukt situāciju, ja pašvaldība savā teritorijas plānojumā varētu noteikt vietu, kur šīs spēļu zāles var atrasties, un visa pārējā pilsēta no tām būtu brīva.
Neesmu radikālis, un uzskatu, ka pilnīgs šī uzņēmējdarbības veida aizliegums radītu citas problēmas – šādas iestādes atradīsies pagrīdē un nemaksās nodokļus. Loģisks risinājums būtu, kā jau minēju, teritorijas lokalizācija un iespēja limitēt spēļu zāļu skaitu. Vēl viens mans priekšlikums – ar likumu palielināt spēļu automātu apjoma limitu vienā zālē. Tas ļautu samazināt mazo spēļu zāļu skaitu pilsētā, līdz ar to noteiktā teritorijā darbotos viens kazino.