Jaunumi

Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš:
„Mūsu galvenā priekšrocība ir pilsētas ģeogrāfiskais izvietojums. Jelgava atrodas Latvijas centrā, lielo ceļu un arī dzelzceļu krustpunktā. Te ir lielākā kravu pārvadājumu stacija Latvijā. Īpaša nozīme ir Rīgas tuvumam, lai gan tas ir ne tikai pluss, bet vienlaikus arī mīnuss. No vienas puses, kad Jelgavā darbu pārtrauca lielie uzņēmumi, tas glāba pilsētas iedzīvotājus. No otras puses, tagad, kad pilsētā arvien vairāk jūtams darbaroku trūkums, ļoti liels skaits ekonomiski aktīvo jelgavnieku diemžēl strādā Rīgā. Pirms gadiem diviem tādu bija vairāk nekā 10 000. Pēdējā laikā šim skaitlim ir tendence sarukt, lai gan starp Rīgā strādājošajiem ir daudz ierēdņu un dažādu iestāžu darbinieku, kas noteikti turpinās braukt uz galvaspilsētu, jo pārredzamā nākotnē diezin vai viņiem atradīsies līdzvērtīgs darbs Jelgavā. Turklāt Rīga akumulē sevī arī daļu no Jelgavas intelektuālā potenciāla, un, Rīgā iepērkoties, tur paliek arī daļa jelgavnieku naudas.
Tie, ko dēvē par mazkvalificētu darbaspēku, Jelgavā ir atraduši sev darbu, un, kā liecina viens no Latvijas finanšu pētījumiem par Jelgavu, šie cilvēki ir vairāk apmierināti nekā augsti kvalificēti darbinieki. Neoficiāla aptauja liecina, ka ārpus Latvijas no jelgavniekiem strādā ap 250-300 cilvēku, taču iespējams, ka šis skaitlis ir nedaudz lielāks. Bezdarba līmenis Jelgavā ir 6,5%, otrs mazākais tūlīt pēc Rīgas. Tas nozīmē, ka faktiski bezdarba nav, drīzāk ir darbaroku trūkums.
Vēl viens no Jelgavas plusiem ir Latvijas Lauksaimniecības universitāte. Tas ir zinātniskais potenciāls, augsti kvalificēts darbaspēks, iespējas vistiešākā veidā realizēt saikni zinātnieks-uzņēmējs, lai perspektīvā varētu orientēties uz produktiem ar augstu pievienoto vērtību. Pašlaik mēs uz to liekam galveno akcentu, domājot par nākotni.
No biznesa viedokļa svarīgi, ka Jelgavā ir senas pārtikas pārstrādes un mašīnbūves tradīcijas. Samērā nesen veiktais pētījums par darbaspēka tirgu un šī tirgus attīstības virzieniem liecina, ka tieši mašīnbūve nākotnē varētu būt viena no vadošajām nozarēm Zemgalē. Tāpēc mēs šo nozari līdz ar metālapstrādi esam iekļāvuši pilsētas attīstības plānā kā prioritāti. Tomēr šo plānu pilnībā realizēt būs iespējams tikai tad, ja mums nepietrūks kvalificēta darbaspēka. Lai to nodrošinātu, esam sākuši sadarbību ar pilsētas skolām. Sadarbības mērķis ir pastiprināt eksakto mācību priekšmetu apguvi. Arī pilsētas Pieaugušo izglītības centrā tiek sagatavoti metālapstrādes speciālisti. Pārsvarā tie ir augstas klases metinātāji, kas pēc apmācību programmas pabeigšanas saņem EIRO sertifikātu.
Blakus mašīnbūvei perspektīva varētu būt arī pārtikas rūpniecība, mēbeļu ražošana un ķīmiskā rūpniecība. Šajos virzienos tad arī tiek strādāts. Jau šogad kopā ar SIA Delta Rīga paredzēts uzbūvēt rūpnīcu biodīzeļa ražošanai.
Kas attiecas uz pašvaldības zemi, ko varētu piemērot uzņēmējdarbībai, lielākās vai mazākās teritorijās Jelgavā vēl brīvi ir ap 40 ha. Tas nav daudz, bet arī nemaz tik maz. Tiesa, mums ir viena 300 ha liela teritorija, ko pagaidām taupām. Un tas ir lidlauks. Neesam atmetuši cerību to arī izmantot kā lidlauku. Pašlaik notiek pārrunas par iespējām kādreizējo lidlauku atjaunot. Tiesa, ar pārvadājumiem diezin vai būs iespējams pelnīt, toties pelnīt iespējams ar to, kas atrodas ap lidlauku, tāpēc mums ir ļoti svarīgi tas, cik racionāli un kā šī teritorija tiks izmantota.
Mēs ik brīdi esam gatavi sadarbībai un savu iespēju robežās atbalstīsim ikvienu biznesa projektu, kas nestu abpusēju labumu. Gan pilsētai, gan uzņēmējiem.”

Atbalsts uzņēmējdarbībai
Ar Jelgavas domes lēmumu 2006. gadā ir apstiprināti noteikumi, kas paredz:
komercsabiedrībai, kuras darbība ir ražošana un kura sākusi savu darbību kopš 2004. gada, piešķirami atvieglojumi 70% apmērā no nekustamā īpašuma nodokļu summas;
komercsabiedrībai, kuras darbība ir pakalpojumu sniegšana un kura sākusi savu darbību kopš 2004. gada, piešķirami atvieglojumi 50% apmērā no nekustamā īpašuma nodokļa summas.

Lielākās investīcijas tuvāko gadu laikā
SIA NP Properties NP Jelgavas Biznesa parks izveidei: kopējās plānotās investīcijas – līdz 20 milj. eiro.
Jelgavas pilsētas domes, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, Vācijas uzņēmuma AKG sadarbības rezultāts – AKG Thermotechnik Lettland: kopējās plānotās investīcijas – 12 milj. eiro; sākotnējo darba vietu skaits – 100; plānoto – līdz 300.

Jelgavas pilsētas dome pēdējos gados dažādos projektos piesaista investīcijas 3 miljonu latu apmērā. Zemgales Tehnoloģiskā parka Būvmateriālu inovācijas un testēšanas centram ir atvēlēti 2,8 miljoni eiro. Jelgavas Mašīnbūves rūpnīcā jau ir investēti 946 421 eiro (607 264 eiro ERAF līdzfinansējums).

Biznesa un industriālie parki

SIA ZEMGALES TEHNOLOĢIJAS PARKS
Pašlaik tapšanas stadijā. Projektā paredzēts ieguldīt vismaz 20 miljonus latu.
Jelgavas pašvaldība tam iznomājusi zemi 11 ha platībā Lielupes krastā Cukura
un Krasta ielā.
Laboratoriju un biznesa inkubatora telpas – 24 tūkst. m2.
ZTP paredzēts attīstīt un testēt būvizstrādājumus, orientējoties gan uz tradicionālajiem šis nozares izstrādājumiem, gan pētniecības un inovatīvo procesu veicināšanu, kas ļautu ražot produktus ar augstu pievienoto vērtību.
Darbību paredzēts uzsākt 2006. gadā.

NP JELGAVAS BIZNESA PARKS
Kopējā zemes platība – 23 ha
Kopējā telpu platība – 1 110 00 m2 (ražošanas un noliktavu telpas 97 000 m2, biroju telpas 13 000 m2)
Iznomāto telpu platība – 17 775 m2
Noslogotība – 6%
NP Jelgavas Biznesa parks (SIA NP Properties) atrodas kādreizējās autorūpnīcas RAF teritorijā. Pašlaik, pēc pirmās rekonstrukcijas kārtas pabeigšanas, tas ir viens no lielākajiem industriālajiem parkiem Latvijā. Tas atrodas no ekonomikas viedokļa stratēģiski izdevīgā vietā – tikai 42 km no Rīgas un tikai 2 km no apvedceļa, kas savieno autostrādes Jelgava–Rīga un Jelgava–Lietuvas robeža. Pilsētā krustojas sliežu ceļi austrumu–rietumu un ziemeļu– dienvidu virzienā. Līdz ar rekonstrukcijas pabeigšanu tas kļūs par vienu no lielākajiem un modernākajiem industriālajiem parkiem Baltijā.
Nomnieku profils – mašīnbūve, metālapstrāde un vairumtirdzniecības noliktavas.