Ģimene

Jelgavas pašvaldība dažāda vecuma skolēniem jau vairākus gadus mērķtiecīgi piedāvā radošā un izglītojošā vidē apgūt STEM jomas – dabaszinības, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātiku. 1.–4. klašu skolēniem Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrā (ZRKAC) notiek nodarbības “STEM junioriem”, un šogad apmācības noslēdza 60 bērni, tostarp pilnu mācību ciklu četru gadu garumā pirmoreiz pabeiguši 14 skolēni. Lai secīgi pa vecumposmiem varētu turpināt gūt padziļinātas zināšanas par STEM jomas priekšmetiem, skolēniem 5.–7. klašu grupā interešu izglītības nodarbības “Prātnieku laboratorija” organizē Jelgavas Valsts ģimnāzija. Šajā programmā kārtējo mācību gadu noslēdza 30 jaunieši. Rudenī abās mērķprogrammās notiks jaunu audzēkņu uzņemšana – pievienoties aicināti izglītojamie no jebkuras pilsētas skolas. Galvenais uzņemšanas kritērijs ir nemainīgs – interese par STEM priekšmetiem.

“STEM junioriem” nodarbības 1.–4. klašu skolēniem tiek piedāvātas kopš 2020. gada, katru mācību gadu organizējot nodarbības “Dabaszinību eksperimenti”, “Aizraujošā matemātika”, “LEGO robotika” un “Projektēšana”.

No bērniem nedzirdam – “man ir garlaicīgi!”

“STEM junioriem” nodarbībās skolēni sarežģītus priekšmetus apgūst radošā, aizraujošā un arī analītiskā veidā. “Mūsu galvenais mērķis ir atbalstīt un attīstīt bērna interesi STEM jomā, un veiksmes atslēga ir praktiska darbošanās,” stāsta ZRKAC mērķprogrammas vadītāja Sanita Šabanska. Piemēram, nodarbībās “LEGO robotika” bērni konstruē un projektē automašīnu, motociklu vai robotu modeļus, tad rīko sacensības un paši izvērtē izgatavotā priekšmeta spējas. Dabaszinību eksperimentos skolēni pēta, kā veidojas krāsas, kā rodas skaņa, kā mikroskopā izskatās dabas materiāli, kā mēle izjūt garšas, kā deguns sajūt smaržas un kādas ir dažādu vielu īpašības. “Aizraujošā matemātika” ir laiks sudoku prāta mežģiem, figūru veidošanai telpiskās domāšanas attīstībai un no sērkociņiem veidotajām vienādībām, bet projektēšanā ar spēļu komplektiem notiek eksperimenti ar spēkiem, kustībām un to mijiedarbību. “Lai gan šobrīd aktuāls jautājums ir noturīgas skolēnu koncentrēšanās spējas, no bērniem nedzirdam komentārus – “man ir garlaicīgi”, “vēl ilgi?”. Tas tāpēc, ka programmas pamatā ir individuāla pieeja – katrs strādā ar savu uzdevuma komplektu, savā tempā. Te nav iespējas būt garlaikotam vērotājam un malā sēdētājam. Apmācību moduļi un saturs mainās, mācību gada laikā skolēnu aizrautība nepazūd, bet tikai pieaug,” vērtē S.Šabanska.

Ne tikai zināšanas, bet arī papildu prasmes

Šogad pilnu mācību ciklu četru gadu garumā pirmoreiz pabeiguši 14 bērni, un S.Šabanska atzīst: nodarbības bērniem sniedza vairāk nekā teorētiskās un praktiskās zināšanas STEM jomā. Radoša pieeja ļāvusi attīstīt arī kritisko domāšanu, problēmu risināšanas, kā arī pētnieciskās prasmes. “Piemēram, ja projektēšanā pamatuzdevums ir vilcēja būvniecība, tad līdztekus praktiskām zināšanām par šo procesu mēs mācāmies plānot – cik un kādi materiāli būs nepieciešami, analizēt – kā darbosies konstrukcija, izmantojot vienu vai otru materiālu, novērtēt rezultātu – kāpēc cita vilcējs spēj labāk pavilkt noteiktu svaru, un meklēt risinājumu,” skaidro S.Šabanska. Viņa norāda, nodarbību laikā bērni nonāk pie atziņas, kura STEM joma viņiem ir tuvāka. Pievienoto vērtību apstiprina arī vecāki – aptauju anketās viņi norāda, ka bērni paši izrādījuši interesi par nodarbību apmeklējumu, bet procesā ir ieguvuši gan jaunas zināšanas un daudzveidīgas prasmes, gan arī domubiedrus.

Uzņemšana – septembrī

Jaunajā mācību gadā “STEM junioriem” mērķprogrammas nodarbības turpināsies esošajiem 2., 3. un 4. klases skolēniem, bet vienlaikus tiks uzņemti jauni dalībnieki 1. klases grupā. Pieteikties varēs septembra sākumā, un tiks uzņemti 15 dalībnieki 1. klases grupā. Savukārt 2.–4. klašu grupā pieejamo vietu skaits būs atkarīgs no tā, cik līdzšinējo dalībnieku turpinās dalību mērķprogrammā.

Jelgavas Valsts ģimnāzijā – “Prātnieku laboratorija” 5.–7. klašu skolēniem. Tā tiek īstenota kopš 2018. gada, ik mācību gadu organizējot radošas nodarbības dabaszinību, matemātikas, inženierzinātņu un tehnoloģiju jomā.

Talantīgiem skolēniem – radoši par sarežģīto

“Prātnieku laboratorija” ir vieta zināšanu un prasmju attīstībai talantīgiem skolēniem, kuriem ir interese padziļināti apgūt STEM jomu. “Katram vecumposmam tiek nodrošināts atbilstošs nodarbību saturs, tomēr vienojošais faktors ir tas, ka pie mums izziņa notiek praksē,” stāsta nodarbību pasniedzējs Jelgavas Valsts ģimnāzijas skolotājs Kārlis Daģis. Tā, piemēram, matemātikas nodarbībās bērni paši veido galda spēles ar uzdevumu elementiem, vēro kāršu trikus, kuros integrēti matemātiski aprēķini, projektē un modelē autostāvvietas pēc parametriem. Dabaszinību nodarbībās veido automodeļus, izzinot enerģijas īpašības, no makaroniem būvē torņus, pētot konstrukciju uzbūvi, skatās filmas, analizējot, vai redzētās situācijas ir iespējamas dzīvē no fizikas viedokļa. Savukārt tehnoloģiju jomā jaunieši darbojas ar ozorobotiem, kas māca programmēt nevis datorā, bet ar krāsu kodiem, apgūst digitālo zīmēšanu un izzina dažādas inovatīvas iekārtas. “Nodarbības caurvij arī inženieru domāšanas cikls. Tas ir process, kurā bērni no nulles veido gala produktu, tādējādi tiek izzināti visi posmi – no idejas radīšanas un plānošanas līdz prototipa izveidei, uzlabošanai un testēšanai,” stāsta K.Daģis.

Pievienotā vērtība – zināšanas pielietot praksē

Lai gan šis ir otrais gads, kad nodarbības atgriezušās ierastajā ritmā pēc pandēmijas, pilnu kursu “Prātnieku laboratorijā” kopumā noslēguši 15 jaunieši. “Redzam arī pirmos darba augļus – daļa no prātniekiem turpina mācības ģimnāzijā, izvēloties inženiertehnisko novirzienu,” stāsta K.Daģis. Viņš atzīst, ka nodarbību dalībnieki iegūst būtiskas prasmes, kas teorētiskās zināšanas palīdz pielietot praksē. “Mūsu nodarbības ir vērstas uz praktisku darbošanos, kas bērniem šķiet aizraujoša, taču nereti patiesībā padodas pat lēnāk un grūtāk nekā standarta uzdevumi. Teiksim, bērns ir izcils matemātikā piemēru risināšanā, bet, kad šīs zināšanas jāpielieto nestandarta situācijā, rodas grūtības. Te arī atklājas nodarbību papildu pievienotā vērtība – mācāmies plānot veicamo darbu, nevis uzreiz ķerties pie materiāliem, analizējam, problēmsituācijām rodam risinājumu un trenējam koncentrēšanās spējas,” skaidro K.Daģis.

Uzņemšana – septembrī

Pētīt, eksperimentēt un radīt “Prātnieku laboratorija” aicinās arī nākamajā mācību gadā. Informācija par uzņemšanas kārtību gaidāma augusta beigās, bet uzņemšana – septembrī. 5. klašu grupā būs nodrošinātas vietas 16 jauniem dalībniekiem, bet 6. un 7. klašu grupās uzņemamo skaits būs atkarīgs no tā, cik līdzšinējo dalībnieku turpinās apmeklēt nodarbības.