Jaunumi

 Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra tāpat kā Ārlietu ministrija Jelgavu min kā vienu no veiksmīgākajiem piemēriem investīciju piesaistē. “Tas ir mērķtiecīga darba rezultāts daudzu gadu garumā. Secīgi esam strādājuši, lai sakārtotu profesionālās izglītības sistēmu un pilsētas infrastruktūru, kas ir vieni no būtiskākajiem kritērijiem, kādēļ investors izvēlas savu ražotni izvietot mūsu pilsētā,” pilsētas panākumu formulu ieskicē domes priekšsēdētājs.
 
Pēc vērienīgās ielu rekonstrukcijas aktualizējušies satiksmes organizācijas jautājumi – teju katram ir viedoklis par luksoforu darbību pilsētā. Kā jūs vērtējat jauno satiksmes organizāciju Jelgavā?
Ielu infrastruktūras sakārtošana bija mūsu prioritāte, un šajā jomā ir paveikts milzīgs darbs. Raiņa iela, Čakstes bulvāris, Lielā iela, Lietuvas šoseja, Rīgas iela, Mātera iela – tās ir tikai galvenās maģistrāles. Līdz ar to pilsētā ir mainījusies satiksmes organizācija un plūsma. Pēc Lielās ielas atvēršanas atjaunojās tranzīta plūsma. Rīta un vakara stundās pilsētas noslogotākos krustojumus šķērso ap 2000 transportlīdzekļu, un tas ir vairāk nekā sākotnēji bijām plānojuši, tādēļ luksoforu darbība pakāpeniski jāpieskaņo ikdienas situācijai un vajadzībām. Mūsu prioritāte, projektējot jaunās ielas, bija satiksmes drošība, tādēļ sākotnēji visas Lielās ielas garumā kreisajiem pagriezieniem bija paredzēta atsevišķa josla, tomēr finanses bija ierobežotas, tādēļ nācās meklēt kompromisu. Arī šajā ziņā uzsvaru likām uz drošību, cenšoties maksimāli samazināt konflikta situācijas krustojumos, tādēļ vairs nevaram atgriezties pie “zaļā viļņa” principa, bet speciālisti strādā, lai piedāvātu iespējami labāko risinājumu. 
 
Vai pašvaldībām nebūtu jādod lielākas pilnvaras satiksmes uzraudzības jomā, ņemot vērā, ka Valsts policijai tam nepietiek resursu?
Jau pašlaik Pašvaldības policija veic virkni Valsts policijas funkciju, tādēļ šādu iespēju neizslēdzu. Tāpat, piemēram, Pašvaldības operatīvās informācijas centrs (POIC), izmantojot videonovērošanas un satiksmes vadības sistēmu, šādu uzraudzību jau daļēji veic. 
 
Vairākkārt esat uzsvēris, ka pašvaldībām pēdējos gados nav veidojies dialogs ar valdību. Cik lielā mērā tas saistīts ar to, ka valdības koalīcijā strādājošajām partijām nav plašas pārstāvniecības pašvaldībās?
Tas nav tik vienkārši. Ekonomiskās lejupslīdes periodā visā pasaulē bija tendence centralizēt resursus. Tas notika arī Latvijā. Valdība vēlējās visu kontrolēt. Tomēr šobrīd, kad krīze ir beigusies, mēs vēlamies panākt taisnīgu attieksmi pret pašvaldībām un iedzīvotājiem. Ja mums tiek uzliktas papildu funkcijas vai samazināti ieņēmumi saistībā ar izmaiņām nodokļu politikā, būtu korekti kompensēt šos izdevumus. Pašvaldības ir viens no demokrātiskas sabiedrības balstiem, iedzīvotājam vistuvākā valsts varas pārstāvniecība, tādēļ mums nav pieņemama šāda politika.
 
Kā vērtējat pieņemto valsts budžeta projektu 2014. gadam?
Pašvaldībām šis budžets nav labvēlīgs, tādēļ Latvijas Pašvaldību savienība budžeta projektam saskaņojumu nav devusi. Tas attiecas gan uz nelabvēlīgo iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) sadalījumu, gan uz iemaksām Pašvaldību izlīdzināšanas fondā. Faktiski tikai 16 no 119 Latvijas pašvaldībām, tostarp Jelgava, spēj sevi nodrošināt un ir spiestas savus ieņēmumus pārdalīt par labu trūcīgākajām pašvaldībām caur Pašvaldību izlīdzināšanas fondu. Jelgavas iemaksas šajā fondā ik gadu aug un nākamgad sasniegs jau gandrīz 900 tūkstošus latu. Tā ir vairāk nekā puse no summas, kuru novirzām pabalstiem un citām sociālajām vajadzībām. Valsts artavai šajā izlīdzināšanas fondā jābūt lielākai. Runājot par valsts budžetu – pozitīvi gan ir tas, ka beidzot valdība ir sekojusi pašvaldību piemēram un sākusi risināt jautājumus, kuri ir saistīti ar demogrāfiju un atbalstu ģimenēm. Jelgavā tā ir prioritāte jau vairāku gadu garumā – pilsētā deklarētajiem bērniem tiek nodrošināta bezmaksas interešu izglītība, atlaides sabiedriskajā transportā, bet daudzbērnu ģimenēm – arī ēdināšana skolās un bērnudārzos.
 
Pilsētas jaunie objekti prasa papildu uzturēšanas izdevumus – vai nākamgad plānotie papildu ienākumi spēs kompensēt šos arvien augošos izdevumus?
Daudz patīkamāk ir atvēlēt līdzekļus ceļa seguma un ietvju kopšanai nekā bedrīšu lāpīšanai, kaut gan jāpiekrīt, ka jauno objektu uzturēšanas izdevumi ir papildu slogs budžetam. Taču sakārtota infrastruktūra ir viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem, lai šeit ieplūstu investīcijas un cilvēki par savu dzīvesvietu izvēlētos mūsu pilsētu, tādēļ arī turpmāk domāsim, kā to padarīt krāšņāku. Jau šogad Pasta salā tiks atklāta slidotava, bet nākamā gada nogalē iedzīvotāju vērtējumam tiks nodots viss objekts. Tā būs plaša pielietojuma atpūtas zona gan ģimenēm ar bērniem, gan aktīvās atpūtas cienītājiem. Nākamgad jaunu veidolu iegūs arī dzelzceļa stacijas apkārtne, kura tuvākajos gados kļūs daudz rosīgāka gan kā vienots autobusu un dzelzceļa satiksmes mezgls, gan kā potenciālā tirgus atrašanās vieta.
 
Jelgava sevi apliecinājusi kā investīcijām pievilcīga pilsēta, lielas summas ieplūdušas no Krievijas – kā mūs šobrīd uztver Krievijā, un cik drošas ir šīs investīcijas?
Mēs nevaram runāt tikai par Krievijas investīcijām. “Evopipes” un “Latvijas piens” pārstāv vietējo kapitālu. Arī vācu uzņēmums “AKG” plāno investēt, lai dubultotu savus ražošanas apjomus un palielinātu strādājošo skaitu. Bet lielākais investīciju objekts pilsētā šogad ir Somijas valdībai piederošās kompānijas “Fortum” biomasas koģenerācijas stacija, kuras izbūvē ieguldīti 50 miljoni latu. Savukārt Krievijas investīcijas veiktas autobusu rūpnīcā “Amo Plant” un topošajā dzelzceļa kravas vagonu rūpnīcā, kuru Latvijā pārstāvēs korporācijas “Uralvagonzavod” meitas uzņēmums “UVZ Baltija”. Ņemot vērā, ka šīs korporācijas apgrozījums sasniedz trīs miljardus eiro, nav pamata domāt, ka investīcijas varētu būt nedrošas. Jaunajā rūpnīcā plānotas aptuveni 200 darba vietas. Arī “Amo Plant” veiksmīgi turpina sevi pierādīt un tuvākajā laikā varēs palielināt ražošanas jaudu. Autobusi saņēmuši augstu novērtējumu testos gan Maskavā, gan Voroņežas pilsētā. Esam vienojušies, ka nākamgad Jelgavā notiks Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas sēde, kurā aktualizēsim mūsu uzņēmējiem aktuālos jautājumus sadarbībā ar kaimiņvalsti.
 
Vai būs speciālisti, kas strādā jaunajās rūpnīcās?
Tas ir jautājums par skolēnu un jauniešu profesionālo orientāciju. Pēdējos piecus gadus esam daudz strādājuši, lai celtu profesionālās izglītības prestižu. Ir izveidots Metālapstrādes mācību parks, Tehnoloģiju vidusskola, tiek attīstīta sadarbība ar profesionālās izglītības iestādēm Vācijā, Itālijā un Francijā. Gan skolēni, gan pedagogi piedalās pieredzes apmaiņas programmās. Strādājam pie tā, lai jau no pirmsskolas izglītības līmeņa veidotu profesionālo orientāciju. Esam devuši skaidru signālu, ka perspektīvā pilsētā būs nepieciešami darba darītāji ar inženiertehniskajām zināšanām. Jau šobrīd ražošanas uzņēmumos cilvēki var nopelnīt konkurētspējīgu atalgojumu, bet perspektīvā šis atalgojums tikai augs.
 
Kāds nākamgad būs pilsētas budžets ieņēmumu sadaļā?
Nākamgad būsim sasnieguši 2007. gada līmeni (aptuveni 47 miljoni latu – red.). Tas nav slikti, lai gan no pirmskrīzes līmeņa (2008. gadā pilsētas ieņēmumi sasniedza 60 miljonus latu – red.) vēl esam patālu. Tomēr, ņemot vērā arvien pieaugošās izmaksas izglītības, sociālajā un infrastruktūras uzturēšanas jomā, budžets būs smags. Plānotais pieaugums diemžēl nesedz tos papildu izdevumus, kuri saistīti ar jaunu valsts uzdoto funkciju veikšanu un saistību atmaksu par realizētajiem projektiem. Iemaksas Pašvaldību izlīdzināšanas fondā vien pieaug par 228 tūkstošiem latu, tādēļ strikti iestājāmies par IIN pārdali par labu pašvaldībām. Labā ziņa gan ir tā, ka ekonomika turpina atveseļoties – eksperti nākamgad prognozē algu pieaugumu lielākajā daļā nozaru. Paaugstinoties kopējai labklājībai, arī pašvaldībai būs vairāk iespēju.
 
Ko mēs varam mācīties no Zolitūdes traģēdijas?
Šādas lietas nenotiek vienā dienā. Likumdevējs katram no būvniecības procesā iesaistītajiem ir uzlicis savus pienākumus, tādēļ izmeklēšanas uzdevums ir precīzi nodalīt katra atbildību. Šī traģēdija ir atgādinājums mums visiem, cik svarīgi ievērot noteikumus it visā. Sākot ar to, kā mēs reaģējam uz drošības signalizāciju vai cita veida brīdinājumiem ikdienā, un beidzot ar mūsu profesionālo atbildību savā darba vietā. Noteikumi un instrukcijas nav tikai birokrātiska prasība. Bieži no tā, cik rūpīgi ievērojam šos noteikumus, ir atkarīga cilvēku dzīvība.
 
Vai pilsētā tiek pievērsta pietiekama uzmanība drošības jautājumiem?
Vienmēr esmu uzsvēris, ka drošības jautājumi ir prioritāri, tādēļ sadarbībā ar VUGD regulāri rīkojam mācības, kā rīkoties krīzes situācijās. Pašvaldībā ir izveidots POIC, un viena no šī centra funkcijām ir uzraudzīt drošības situāciju pilsētā. Ikviens var zvanīt POIC pa bezmaksas tālruni 8787 un informēt gan par ikdienišķām nebūšanām, gan par drošības apdraudējumiem. Arī pēc traģēdijas Zolitūdē reaģējām un pārbaudījām visus sabiedriskos objektus, uzdevām īpašniekiem veikt tehnisko ekspertīzi, lai gūtu pārliecību par pilsētas iedzīvotāju drošību.
 
Par ko no līdz šim paveiktā domes priekšsēdētāja amatā ir vislielākais gandarījums?
Vislielākais gandarījums ir par mūsu cilvēkiem, par pilsētas sasniegumiem. Ir izveidojušās spēcīgas tradīcijas: Pilsētas svētku svinības, ledus un smilšu skulptūru festivāli, valsts svētku nedēļa ar lāpu gājienu un uzņēmēju sarūpēto salūtu. Augot pilsētai, arī mēs paši esam auguši un kļuvuši pašapzinīgāki, arvien biežāk saņemam atzinību konkursos un dažāda līmeņa festivālos. Līdz ar Čakstes bulvāra promenādes izbūvi ir atdzīvojusies Lielupe, pēc rekonstrukcijas jauna dzīve sākusies Lielajā ielā, tiek atvērti jauni veikali un kafejnīcas. Tas liecina, ka cilvēkos ir atgriezies optimisms.