Jaunumi

Koncertzizrāde veidota sadarbībā ar Jauno Rīgas teātri un mūzikas ierakstu  izdevniecību  “UPE”, kas septembra beigās laida klajā  “Mielava un Pārcēlāju” jauno albumu “Parunā ar sevi”. 

Izdevniecības pārstāvis Klāss Vāvere uzskata, ka 10 jaunās dziesmas, visticamāk, kļūs par pārliecinošu argumentu gan tiem daudzajiem, kas Mielavu “sajūt visvairāk”, gan tiem, kuri katru viņa ierakstu komentē ar pašizskaidrojošo “Mielavs kā Mielavs”. Jā, arī šoreiz viss ir kā Mielava albumos ierasts. Tikai – uzdrīkstēšos piebilst – labāk, dziļāk un trāpīgāk.

Pēdējos gados rūpīgi koptajā stilistikā, kuras būtiskākie pirmavoti variē starp stilizētu krievisko romanču izjūtu un mūsdienīgi amerikānisku folk un country jeb t.s. americana tradīciju “MIELAVS un PĀRCĒLĀJI” nu šķiet sasnieguši jaunu robežstāvokli. Ietekmju upes vairs nerit paralēli, bet krustojas, veidojot dabisku un pašsaprotamu identitāti, kas nerada jautājumus par inspirācijām un to avotiem, bet vienkārši (?) pārliecina, ļaujot pilnībā izbaudīt pašas dziesmas.

Ar to mēs nonākam pie “PĀRCĒLĀJIEM”, kuru vārds prasa atšifrējumu. Tāpat kā komplimentus. Jo, kaut arī jaunie “PĀRCĒLĀJI” izrādās “veci vēži”, Mielava līdzgaitnieki kopš Ādama un “Jauna Mēness” laikiem – Gints Sola (ģitāra, mūzikas līdzautors) un Juris Kroičs (bungas), – Ainara repertuārs reti ir guvis tik organiski izjustu un niansēti iedarbīgu skanējumu kā šoreiz. Iespējams, tieši principiālais lēmums atteikties no visa liekā, samazinot sastāvu līdz minimumam (dažās dziesmās ieskanas arī mutes ermoņikas, bandžo, mandolīna un kontrabass), senajiem ieroču brāļiem ļāvis iemantot cita līmeņa saskaņu, kurā “mazāk ir vairāk” un kuras askētiski virtuozais, stilistiski precīzais un emocionāli smalkais unplugged skanējums nodrošina perfekti atbilstošu pavadījumu šo dziesmu pašapceres un mīlas lirikai.

“Parunā ar sevi” nepiedāvā daudz megahitu potencēm apveltītus radiohitus, kādi tā autorus, tā vien liekas, vairs neinteresē ne cilvēcīgi, ne mākslinieciski. Taču iespējams tieši tādēļ, tas ir viens no viņu pārliecinošākajiem un simpātiskākajiem darbiem, kurā vēlēšanos izpatikt aizstājusi vēlme pateikt, to kas pašiem liekas svarīgi un uzrunāt cilvēkus ar līdzīgu izjūtu. Vismaz, dzirdot tādas dziesmas kā “Varbūt”, “Es balsoju par”, “Uzklāj mani uz ceļiem”, “Sniegs izkūst tavos matos”, tam ir viegli noticēt… Savukārt albuma noslēdzošā dziesma-vēstījums latviskā Džonija Keša stilā “Trīs pārcēlāji” šķiet apveltīta ar īstenām nākotnes folkloras potencēm!

Kā reiz teica katra dziesmas žanra praktiķa autoritāte Bobs Dilans: “Nav svarīgi, no kurienes dziesmas nāk. Svarīgi, kur tās mūs aizved. “MIELAVS un PĀRCĒLĀJI” ar savām labākajām dziesmām mūs nogādā krastā, kur ir sasodīti patīkami atrasties un tā vien gribas atgriezties.

Pēc www.upe.lv materiāliem sagatavoja Marta Romanova, Portāla redaktore