Šodien, 21. novembrī, ir Jelgavas atbrīvošanas no Bermonta karaspēka 105. gadadiena. Godinot Jelgavas atbrīvotājus, pilsētas vadība, iestāžu vadītāji un jelgavnieki Meža kapos nolika ziedus.
1919. gada augustā vācu spēku pavēlnieks fon der Golcs savu karaspēku pārveidoja par Rietumkrievijas brīvprātīgo armiju, par tās pavēlnieku ieceļot Bermontu-Avalovu, kura štābs tika izvietots Jelgavā. Septembra beigās Bermonts uzbrukumam Rīgai bija sakopojis ap 50 000 vīru lielu karaspēku. Pēc sīvām cīņām 11. novembrī Bermonts no Rīgas ieņemšanas bija spiests atteikties un atkāpās uz Jelgavu. Latvijas armijas uzbrukums Jelgavai sākās 20. novembrī, un jau 21. novembra vakarā Bermonta karaspēks no Jelgavas tika padzīts.
1922. gada 15. oktobrī Meža kapos tika uzstādīts piemineklis Brīvības karā pie Jelgavas kritušo un tur apbedīto karavīru piemiņai. Tas bija pirmais piemineklis Brīvības karā kritušajiem Latvijā. Piemineklis veidots pēc mākslinieka A.Strekāvina projekta M.Brauera firmā Jelgavā par tautas saziedotiem līdzekļiem.
Piemineklī iestrādāta bronzā lieta krituša karavīra pēcnāves sejas maska. Piemineklī zem saules staru ieskauta ugunskrusta iekalts teksts: “Kāpām uz sārtu – nesām jums brīvību”. Pieminekļa otrā pusē atrodas bronzas plāksne ar tekstu: “Šie varoņi upurēja dzīvību par Jelgavas brīvību”.
2019.gada 21. novembrī, pilsētas atbrīvošanas simtajā gadadienā, Jelgavā tika atklātas sešas stēlas jeb piemiņas plāksnes Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem, kuri dzimuši šajā pilsētā un novadā. Stēlās iemūžināti Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru un Jelgavas atbrīvošanas cīņu dalībnieku vārdi, dienesta pakāpes un dzīves gadi.
0.2 °C,
5.6 m/s,
88.3 % 
0.2 °C,
5.6 m/s,
88.3 %