Jaunumi

Droši varu apgalvot, ka Eliass par šo faktu būtu ļoti priecīgs, jo savā radošajā mūžā viņš bija ļoti augstu pacēlis savu darbu vērtējuma latiņu. Ģ.Eliass gan nekad nav teicis, ka pielīdzinājis sevi Eiropas māksliniekiem, bet, viņa vērtējumos un atzinumos ir jūtama cieša saistība ar Eiropas mākslu. Viņa darbos ir dzīva Rietumeiropas skola – beļģu, franču, un ar šo izstādi mūsu mākslinieks it kā atgriežas tajā mākslas vidē, no kuras savulaik izaudzis, vienlaikus apliecinot, ka latviešu māksla ir Eiropas kultūras sastāvdaļa.

Darbs pie izstādes rīkošanas aizsākās jau pavasarī, mūsu muzejam sadarbojoties ar mākslas galeriju «Māksla XO» Rīgā un «TVD Art» mākslas galeriju Berlīnē. Jāpiebilst, ka Berlīnes mākslas galerijas īpašnieks daudz uzmanības velta tam, lai popularizētu gan izcilus latviešu mākslas klasiķus, gan mūsdienu māksliniekus, gan citu bijušo padomju savienības valstu mākslu.

Sākotnēji bija paredzēts, ka Ģ. Eliasa darbu izstāde būs mazāka, taču tad, kad «TVD ART» īpašnieks V. Tarasenko ieradās Jelgavā un iegāja muzeja krātuvē, lai izvēlētos darbus izstādei, Ģ.Eliass viņu ātri vien pārliecināja, ka izstādei jāatvēl visas galerijas telpas.

Šoreiz izstādē būs skatāmas Ģ. Eliasa eļļas gleznas, kas tapušas laika posmā no 1912. līdz 1920. gadiem – agrīnie darbi, kopumā 27 gleznas.
Pašlaik sadarbībā ar Ārlietu ministriju darbi jau ir nogādāti Berlīnē, taču pirms tam tie visi tika vairāk vai mazāk restaurēti, dažām gleznām uzlikti jauni rāmji, pārējām atjaunoti. Muzeja restauratore, mākslinieki un citi speciālisti ir pastrādājuši godam.

Pirms izstādes atklāšanas ir ieguldīts liels darbs, lai popularizētu un iepazīstinātu Vācijas sabiedrību ar Ģ. Eliasu. Plaša informācija lasāma internetā, katalogi nosūtīti Vācijas muzejiem, bet, šķiet, lielākais ieguvums būs Berlīnes mākslas katalogs, uz kura vāka būs skatāma Ģ.Eliasa glezna «Maija». Tas iznāk reizi trijos mēnešos un septembra beigās tiks laists klajā tā jaunākais izdevums. Katalogā uz divām lapām būs raksts par Ģ. Eliasu, kā arī vēl sešas gleznu reprodukcijas.

Jāatzīst, ka tā vienam latviešu māksliniekam, kaut arī ļoti izcilam, ir laba reklāma, jo šis katalogs būs apritē trīs mēnešus, turklāt tas ir brīvi pieejams visos muzejos, mākslas galerijās, bibliotēkās un citās kultūras iestādēs.

1. oktobris būs īpaša diena ne vien Ģ. Eliasam, bet arī mūsu muzejam, jo šī būs arī pirmā reize, kad ārpus Latvijas būs skatāma tikai no mūsu krājuma veidota izstāde. Tāpēc droši var apgalvot, ka Vācijā tiks popularizēts ne tikai Ģ.Eliass, bet arī mūsu pilsēta.
Šo projektu gandrīz pilnībā finansējam paši. Tajā ieguldīta sponsoru nauda un Domes piešķirtie līdzekļi, bet par gleznu nogādāšanu Vācijā jāpateicas Latvijas Republikas Ārlietu ministrijai.

Svarīgi, ka no 1. novembra, kad izstāde galerijā būs noslēgusies, tā vēl mēnesi būs skatāma Latvijas vēstniecībā Vācijā. Tāpēc iespējams, ka tas ir tikai sākums plašākai sadarbībai ar mākslas galerijām un muzejiem Eiropā.

Tuvojoties izstādes atklāšanai, mūsu prieku par šo iespēju sāk aizēnot atbildības sajūta un mazlietiņ arī nedrošība, jo šī izstāde ir līdzīga eksāmenam – kā vācu sabiedrība uzņems mākslinieka darbus, kādas emocijas un pārdomas tie viņos raisīs. Cerēsim, ka arī šoreiz būs tāpat kā citkārt – skatītājs, ieraudzījis Ģ.Eliasa darbus, parasti nepaliek vienaldzīgs, tie viņu uzrunā.

Marija Kaupere, Ģederta Eliasa vēstures un mākslas muzeja direktores vietniece

(Publicēts: Jelgavas Domes ziņas, 28.09.2005.)