Jaunumi

8. novembrī Jelgavas domes ārkārtas sēdē deputāti pieņēma lēmumu neatbalstīt Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas 1. lasījumā atbalstīto Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā“, kas paredz 2025. gadā apvienot Jelgavas valstspilsētas pašvaldību ar Jelgavas novada pašvaldību.

Jelgavas pašvaldība uzskata, ka likumprojekts ir izstrādāts steigā un nepārdomāti, pārkāpjot konsultāciju ar pašvaldībām juridisko procedūru, kā arī likumprojektā nostiprinātais tiesiskais regulējums nesasniedz administratīvi teritoriālajai reformai izvirzīto mērķi. Likumprojekts ir izstrādāts bez atbilstoša izvērtējuma un pamatojuma, kā tas ietekmēs ne tikai Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iedzīvotāju, bet arī jaunizveidotās Jelgavas novada pašvaldības iedzīvotāju intereses un tiesības.

Jelgavas dome šādu lēmumu pieņēma, atbildot uz Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas vēstuli, kurā bija lūgts iesniegt domes lēmumu, paužot domes attieksmi par šo likumprojektu. Tas paredz 2025. gadā apvienot Jelgavas valstspilsētas pašvaldību ar Jelgavas novada pašvaldību, nosakot Jelgavu par apvienotās pašvaldības administratīvo centru un paredzot, ka no 2022. gada 1. janvāra līdz 2025. gada pašvaldību vēlēšanām pašvaldībām ir pienākums sadarboties pašvaldības mantas apsaimniekošanā, saimnieciskās darbības sekmēšanā, sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanā un bērnu tiesību aizsardzības jomā. Papildus likumprojekts paredz noteiktus uzdevumus, kas apvienojamām pašvaldībām veicami gan līdz to apvienošanai, gan arī pēc 2025. gada pašvaldību vēlēšanām.

Šādu likumprojektu ministrija sagatavojusi, ņemot vērā Satversmes tiesas 21. jūnija spriedumu, proti, “lemjot par līdzšinējā Ozolnieku novada iekļaušanu jaunajā Jelgavas novadā, kurā nav reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra, likumdevējs nav ievērojis reformas mērķi un kritērijus un ir rīkojies patvaļīgi”.

Jelgavas pašvaldība uzskata, ka no minētā Satversmes tiesas sprieduma neizriet pienākums Saeimai pieņemt lēmumu par pašvaldību apvienošanu, Saeimas pienākums ir vērtēt iespējamos attīstības centrus jaunizveidotajā Jelgavas novada pašvaldībā. Tāpat ne ministrija, ne Ministru kabinets, ne arī Saeima nav izvērtējusi kādas Jelgavas novadā iekļautās apdzīvotās vietas kā administratīvā centra atbilstību attīstības centra kritērijiem. Neveicot šādu izvērtējumu, valstspilsētas pašvaldības tiek nostādītas nevienlīdzīgā situācijā. Jelgavas pašvaldībā arī uzsver, ka jau šobrīd notiek administratīvi teritoriālās reformas īstenošana un Jelgavas novada pašvaldība, kuras sastāvā iekļauta līdzšinējā Ozolnieku novada pašvaldība, veic institucionālu maiņu pašvaldību apvienošanai un daudzas citas darbības, kas nepieciešamas jaunizveidotās pašvaldības darbībai. Tāpēc atkārtotas izmaiņas teritoriālajā reformā, apvienojot Jelgavas valstspilsētu ar jaunizveidoto Jelgavas novada pašvaldību, būtu papildu birokrātisks process, kas prasīs papildu finansiālo slogu. Turklāt likumprojekta izstrādātāji pārkāpuši vienlīdzības principu, nepamatoti nolemjot par atsevišķu valstspilsētu – Daugavpils, Jelgavas, Liepājas, Rēzeknes un Ventspils  – administratīvās teritorijas statusa atņemšanu. Tajā pašā laikā statuss tiek saglabāts Rīgai un Jūrmalai.

Jelgavas pašvaldība arī norāda, ka saskaņā ar likumu “Par pašvaldībām” būtu jāorganizē publiskā apspriešana par pašvaldības administratīvās teritorijas robežas grozīšanu. Līdz ar to pašvaldībām ir dodams laiks publiskās apspriešanas rīkošanai, lai noskaidrotu iedzīvotāju viedokli par pašvaldības administratīvās teritorijas robežu grozīšanu un šo izmaiņu ietekmi uz iedzīvotāju interesēm un vajadzībām.

Foto: Jelgava.lv

Informācija sagatavota

Sabiedrisko attiecību pārvaldē