Otrdien Jelgavas domes sēdē deputāti apstiprināja šā gada pilsētas budžetu 120 086 655 eiro apmērā, kur ieņēmumi ir sabalansēti ar izdevumiem.
“Budžeta sagatavošana bija liels izaicinājums, lai pašvaldība ar tai prognozētajiem ieņēmumiem spētu nosegt visus nepieciešamos izdevumus. Grūtības radīja valdības pieņemtie lēmumi, kas pēc būtības ir atbalstāmi, taču rada pamatīgu papildu slogu pašvaldības budžetam, jo finansējums šo lēmumu izpildei netiek nodrošināts. Tā, piemēram, pedagogu algu pieaugums šogad prasa papildu divus miljonus eiro Jelgavas budžetam, minimālās algas kāpums – papildu 600 000 eiro, likuma norma piecu gadu laikā nodrošināt valsts pārvaldē un pašvaldībā strādājošajiem minimālo atalgojuma līmeni – papildu 1,2 miljonus eiro. Tāpat sociālo pabalstu izmaksas pieaug par 400 000 eiro, bet sociālās nozares darbinieku atlīdzības palielināšanai nepieciešami papildu 438 000 eiro. Savukārt izdevumi brīvpusdienu nodrošināšanai 1.–4. klašu skolēniem pieaug par 133 000 eiro,” budžeta veidošanas procesu skaidroja Jelgavas pašvaldības izpilddirektore Irēna Škutāne.
Papildus valdības lēmumiem pašvaldībai ir jānodrošina arī Valsts kases nesamērīgais aizdevumu procentu likmju kāpums, kas, salīdzinot ar 2023. gadu, palielinās vairāk nekā divas reizes, un izdevumi pieaug par 2,8 miljoniem eiro.
Tas viss ir radījis saspringtu situāciju, jo kārtējo gadu pašvaldības pārliecinās, ka valsts nepilda pašas pieņemtos likumus, kas nosaka – ja pašvaldībai tiek uzliktas papildu funkcijas un palielināti izdevumi, tam ir jāseko arī finansējumam. Valsts budžeta sagatavošanas procesā kārtējo reizi netika uzklausīta arī pašvaldību argumentācija par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) sadalījumu starp valsti un pašvaldībām. Jau kopš 2020. gada pašvaldībām ir atņemti 5 procenti no šī nodokļa ieņēmumiem. Jelgavai šogad tie ir 2,6 miljoni eiro. “Tā ir summa, ar ko, piemēram, būtu iespējams praktiski nosegt nesamērīgo aizdevumu procentu likmju kāpumu. Taču šobrīd mums šie izdevumi bija jāatrod pašvaldības budžetā,” skaidroja I.Škutāne, uzsverot, ka vienīgie ieņēmumi, kas šogad pašvaldības budžetā palielinās, ir IIN prognoze un tas ir nevis valsts nopelns, bet gan jelgavnieku un pilsētas uzņēmumu sekmīgs darbs.
Salīdzinot ar pagājušo gadu, IIN ieņēmumi palielinās par 5,4 miljoniem eiro, bet dotācija no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda samazinās par 1,5 miljoniem. Tas nozīmē, ka ieņēmumi šogad pieaug par 3,9 miljoniem eiro, bet pašvaldībai papildu izdevumu segšanai budžetā bija jāatrod finansējums 7,7 miljonu eiro apmērā.
Skrupulozi tika pārskatīts katras pašvaldības iestādes finansējums un samazināti naudas līdzekļi atsevišķu preču un pakalpojumu iegādei. Taču budžeta sabalansēšanas procesā galvenais uzstādījums bija – samazinājums nekādā veidā nedrīkst ietekmēt pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību sniegto pakalpojumu kvalitāti iedzīvotājiem.
Nemainīga Jelgavas prioritāte ir izglītība, kam šogad budžetā paredzēts 51,5 miljons eiro. Šobrīd turpinās moderna stadiona būvniecība pie Centra pamatskolas, Pārlielupes pamatskolas ēkas daļai tiek mainīts jumta segums, noslēgsies ūdenstūrisma un sporta bāzes būvniecība Pilssalas ielā, kas pavērs jaunas iespējas ne tikai sporta skolas audzēkņiem. Bērnudārzam “Sprīdītis” Skolas ielā 2, pārbūvējot palīgtelpas, tiks atklāta jauna grupa. Noslēgsies arī būvprojekta izstrāde Spīdolas Valsts ģimnāzijas bibliotēkas ēkai un stadiona pārbūvei.
Vēl šogad līdztekus būtiskam pieaugumam pedagogu algām tiek palielināts pašvaldības finansējums privātajām pirmsskolas izglītības iestādēm.
Sociālais aizsardzības budžets šim gadam ir 12 657 595 eiro. Pagājušajā nedēļā tika atklāts daudzfunkcionālais sociālo pakalpojumu centrs Zirgu ielā 47a, kas nozīmē, ka sociālo pakalpojumu klāsts pilsētā paplašinās. Kopumā šogad sociālo pabalstu izmaksas pieaug par 400 000 eiro.
Jelgavas pašvaldība jau ilgstoši ir paplašinājusi dažāda veida atbalstu jelgavniekiem un apņēmusies veikt brīvprātīgās iniciatīvas sociālajā jomā, ko neparedz neviens likums. Šis plašais atbalsts daudzbērnu ģimenēm, senioriem, audžuģimenēm, cilvēkiem ar invaliditāti un citām iedzīvotāju grupām gadā budžetā veido gandrīz 1,5 miljonus eiro.
Tāpat pašvaldība turpina realizēt septiņas atbalsta programmas iedzīvotājiem un uzņēmējiem, kas ļauj piesaistīt pašvaldības finansējumu dažādu projektu realizācijai.
Patlaban noslēdzas šā uzsaukuma ES fondu projektu realizācija, tāpēc šogad pilsētā tiek pabeigti vairāki uzsāktie darbi. Tas arī izskaidro, kāpēc lielo projektu realizācijai šogad finansējums ir mazāks nekā gadu iepriekš – 15,6 miljoni eiro. Nozīmīgākie darbi, kas pilsētā vēl turpinās, ir 2., 3. līnijas un Nameja ielas posma pārbūve, Aizsargu ielas rotācijas apļa un pēc tam arī Bauskas ielas posma rekonstrukcija. Pavasarī noslēgsies jaunās dzimtsarakstu nodaļas ēkas būvniecība Pasta ielā, bet rudenī – Pilssalas ielas pārbūve.
Paralēli tam pašvaldība jau gatavojas jaunu projektu realizācijai, uzsvaru liekot uz infrastruktūras attīstību uzņēmējdarbības vides attīstībai. Apstiprinātajā šā gada budžetā vēl nav iekļauts viens no nozīmīgākajiem tuvāko gadu projektiem – nupat kā parakstīts līgums par ES finansējumu 20 miljonu eiro apmērā Zemgales industriālā parka (ZIP) infrastruktūras attīstībai. Tas nozīmē, ka jau šogad sāksies Meiju ceļa, Slokas ielas un Lapskalna ielas rekonstrukcija, kā arī Atmodas ielas turpinājuma izbūve un ZIP piegulošās teritorijas sakārtošana, lai tajā ienāktu jauni uzņēmumi, kas radīs jaunas darba vietas ne tikai pilsētā, bet reģionā kopumā.
Pavasarī būs gatava jaunā dzimtsarakstu nodaļas ēka
Šoruden noslēgsies Pilssalas ielas pārbūve
Pabeigs ūdenstūrisma un sporta bāzes būvniecību
Pārlielupē būvēs skeitparku
Top mūsdienīgs stadions pie Centra pamatskolas
2., 3. līnijas un Nameja ielas posma pārbūve
Aizsargu iela pabeigta; turpinās rotācijas apļa rekonstrukcija
Izstrādā būvprojektu bibliotēkas ēkai un stadiona pārbūvei
Turpina pilsētas apgaismojuma modernizāciju
Pārlielupes pamatskolas ēkas daļai mainīs jumta segumu