Jaunumi

15. septembrī Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrā norisinājās biznesa tehnoloģiju uzņēmumu platformas «BiSMART» konference par viedajām tehnoloģijām pilsētvidē. Jelgava šajā konferencē tika prezentēta kā pašvaldība, kas veiksmīgi izmanto tehnoloģiju iespējas, lai pilsētas pārvaldi padarītu iedzīvotājiem draudzīgāku, drošāku un efektīvāku.

Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš, atklājot konferenci, ieskicēja Jelgavas pieeju viedās pilsētas tehnoloģijās minot, ka sauklis “Pilsēta izaugsmei” nav tikai vārdi, bet gan gan pieeja, kādā tiek plānota attīstība — tai ir izvēles iespējas, kādā veidā sniegt pakalpojumus pilsētniekiem — tradicionāli, vai tomēr izmantojot mūsdienu tehnoloģiskos risinājumus.

Digitalizācijas vēstnieks no globālā tehnoloģiju uzņēmuma «Cisco» Bass Borsma konferencē kā vienu no labākajiem digitālajiem risinājumiem satiksmes uzraudzībā minēja Dānijas galvaspilsētu Kopenhāgenu, kur viedā transporta vadības sistēma atkarībā no reālās satiksmes plūsmas jau regulē pat maksu par stāvvietu – jo mazāk brīvu stāvvietu, jo dārgāka tā kļūst. Tas ļaujot izvairīties no satiksmes sabiezinājumiem, un autovadītājs jau laikus var pārliecināties par to, kur ir brīva stāvvieta un cik maksās šis pakalpojums konkrētajā brīdī. 

Uzņēmuma «PricewaterhouseCoopers» biznesa vadības konsultāciju direktore Baiba Apine, atbildot uz jautājumu “Kas ir gudra pilsēta” min, ka tai jāatbilst trīs pamatkritērijiem. Publisko pakalpojumu sniegšana jābalsta uz vienotu informācijas tīklu; ir jābūt attīstītai ģeogrāfiskās informācijas sistēmai, lai varētu plānot dažādus attīstības scenārijus reālā laika režīmā, savukārt sniegtajiem komunālajiem un sabiedriskajiem pakalpojumiem jābūt integrētiem vienotā sistēmā, lai dienesti savstarpēji varētu koordinēt darbu.

Pašvaldības operatīvās informācijas centra (POIC) vadītājs Gints Reinsons runu iesāka ar vārdiem: “Pilsēta, kā tu jūties?”. Augot pilsētai, aug arī tās iedzīvotāju prasības pret dzīves kvalitāti. Pilsētas 24 stundu videonovērošana ļauj sekot līdzi notiekošajam. Viedās tehnoloģijas sniedz iespēju tiešsaistē uzraudzīt pilsētas infrastruktūru, rūpēties par sabiedrisko kārtību un drošību.

Attīstoties pilsētas infrastruktūrai, aug arī iedzīvotāju prasības pret dzīves kvalitāti. Fiziski pārbaudot teritoriju, visam izsekot līdzi vairs nevar, tādēļ jāizmanto  tehnoloģiju piedāvātās iespējas, kas 24 stundu režīmā ļauj sekot tam, kāda situācija ir pilsētā. Viedās tehnoloģijas sniedz iespēju tiešsaistē uzraudzīt pilsētas infrastruktūru, rūpēties par sabiedrisko kārtību un drošību. Pilsētas infrastruktūra un drošība tiek uzraudzīta ar 15 dažādu tipu sensoriem un vairākiem desmitiem dažāda tipa videonovērošanas kamerutipu sensoriem. Kopumā situācija pilsētā tiek monitorēta ar 1645 sensoriem. Tas ļauj pietiekami precīzi atbildēt uz jautājumu: “Pilsēta, kā tu jūties?”, jo viedo sensoru tīkls sniedz iespēju sekot līdzi satiksmes situācijai, ūdens līmenim upēs, pilsētas apgaismojumam, svārstībām elektrotīklā, noteikt automašīnu numurzīmes, pārliecināties par iekārtu uzlādes līmeni un daudziem citiem parametriem. Savukārt izstrādātā ģeogrāfiskās informācijas sistēma ļauj 3D režīmā modelēt plūdu draudus, apbūves situāciju un dažādu komunikāciju pieejamību konkrētās vietās. Šo pieredzi no pilsētas vēlas pārņemt arī citas pašvaldības, bet šobrīd tieši Jelgavā ir modernākais šāda līmeņa centrs Baltijas valstīs, min Gints Reinsons.

Jelgavas pilsētas pašvaldības iestādes «Pilsētsaimniecība» vadītājs Māris Mielavs,  sauc Jelgavu par pilsētu, kura spēj reaģēt uz satiksmes intensitātes izmaiņām tajās pilsētas ielās, kas nav aprīkotas ar viedo satiksmes organizācijas sistēmu. Šobrīd testa režīmā ar sensoriem ir aprīktota stāvvietu pie iestādes “Pilsētsaimniecība” Pulkveža Oskara Kalpaka ielā 16a. Piedāvātais risinājums ļauj elektroniski uzraudzīt, cik ilgi automašīna atrodas stāvvietā, kā arī to, vai konkrētā autostāvvieta ir aizņemta. Ar šādu risinājumu var efektīvāk uzraudzīt stāvēšanas laika ierobežojumus, kā arī identificēt brīvās stāvvietas pilsētā.

Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks, Jurijs Strods atskatoties uz neseno pagātni atzīmē, ka 1999. gadā, kad tika projektēta Driksas un Lielupes tilta pārbūve, par atskaites punktu ņemts rādītājs, ka abus tiltus diennaktī šķērsos ne vairāk kā 20 tūkstoši automašīnu. Pēc skaitīšanas rezultātiem uz to brīdi faktiskā satiksmes intensitāte bija tikai 10 tūkstoši automašīnu dienā. Taču pašlaik atsevišķās dienās intensitāte sasniedz pat 40 tūkstošus automašīnu, kas šķērso Čakstes bulvāra un Lielās ielas krustojumu. Bez viedajiem risinājumiem satiksmes organizācijā pilsēta izjustu vērā ņemamus satiksmes sabiezinājumus.

Informācija sagatavota

Jelgavas pilsētas pašvaldības

Sabiedrisko attiecību pārvaldē