Datortomogrāfija (DT) bija īsts apvērsums ne tikai rentgenoloģijā, bet medicīniskajā diagnostikā kopumā. Ar DT izgudrošanu ārstiem radās iespēja ieraudzīt cilvēka iekšējo orgānu pat vissīkākās anatomiskās struktūras. Datortomogrāfijā iegūstot vairākus ķermeņa vai izmeklējamā orgāna šķērsgriezuma attēlus ik pēc kāda konkrēta attāluma (piemēram pēc 1mm) panāk kvalitatīvu 3 dimensiju attēlojumu, kas ļauj perfekti izvērtēt izmeklējamā orgāna topogrāfiju: izvietojumu, lielumu, patoloģisko vietu raksturu, saistību ar apkārtējiem orgāniem. Datortomogrāfija ir neaizstājama dažādu pataloģiju, traumatisko izmaiņu precizēšanai un precīzai, nelielu izmaiņu noteikšanai kaulos, mīkstajos audos un iekšējos orgānos un galvas un muguras smadzenēs. Ar “GENERAL ELEKTRIC” HiSpeed spirāles kompjūtertomogrāfu var veikt dažādas augstas izšķiršanas spējas rekonstrukcijas 3-dimensiju griezumā. Ir iespēja izmeklēt pacientus ar galvas un muguras smadzeņu patoloģiju, mugurkaula un disku izmaiņām, plaušu un videnes veidojumiem, kā arī ar hroniskām plaušu slimībām, vēdera dobuma orgānu patoloģijām, it sevišķi aizkuņģa dziedzeru slimībām. Šī diagnostikā iekārta ir neaizstājama palielinātu limfmezglu, dažādu veidojumu un lielo asinsvadu izmeklēšanā. Laikus atklāj pārmaiņas! Laikus un pareizi nozīmēta Datortomogrāfijas izmeklēšana ļauj atklāt patoloģiskus stāvokļus agrīnā stadijā, kad izmaiņas orgānos vēl ir minimālas. Ja cilvēkam ir kādas sūdzības, tad ir būtiski laikus apmeklēt ārstu, lai pārliecinātos, vai tā nav kādas slimības sākumstadija. Visiem labi zināms, ka laikus atklāta slimība ir daudz labāk ārstējama nekā ielaista, tāpēc nedrīkst ignorēt dažādus veselības traucējumus, atkal un atkal atliekot vizīti pie ārsta. Visbiežāk slimībai ir kaut kādi priekšvēstneši, piemēram, neizskaidrojams sagurums, pašsajūtas pasliktināšanās, ēstgribas trūkums vai galvassāpes. Ja tā, ejiet pie ģimenes ārsta, kurš tālāk lems par nepieciešamo izmeklēšanu. Kas notiek procedūras laikā? Veicot DT, pacients tiek noguldīts uz speciāla galda, ap kuru izmeklēšanas laikā rotē rentgenspuldze. Izmeklēšana pacientam nav sāpīga un nepatīkama. Tās laikā ļoti svarīgi ir, lai pacients uz izmeklējuma galda nekustētos. Krūšu kurvja un vēdera dobuma izmeklēšanas laikā pacientam uz dažām sekundēm jāaiztur elpa. Procedūras laiks ir ļoti dažāds (15-40 minūtes) un atkarīgs no tā, kāda ķermeņa daļa tiek izmeklēta. Izmeklēšanas laikā nereti nepieciešams ievadīt vēnā kontrastvielu, no kā parasti rodas siltuma sajūta. Tā ir normāla parādība un nekādā gadījumā neliecina par bīstamām organisma blakusreakcijām uz kontrastvielu. Kā sagatavoties procedūrai? – Uz vēdera dobuma orgānu izmeklēšanu pacients ierodas tukšā dūšā. Pirms procedūras pacientam nereti ir nepieciešams 4-6 stundas iepriekš iedzert kontrastvielu. Kontrastviela nav kaitīga un neizsauc nepatīkamas organisma blakusreakcijas. – Tā kā DT bieži nepieciešama kontrastvielas ievade vēnā, pirms izmeklējuma pacientam nepieciešams noteikt nieru bioķīmiskās analīzes – kreatinīnu un UREA asinīs. Kontrastvielu nedrīkst ievadīt, ja pacientam ir alerģija pret jodu. Šādos gadījumos pacientam ir jābrīdina medicīniskais personāls. – Lai izvairītos no nekvalitatīviem attēliem, pirms izmeklējuma pacientam jānoņem visas metāliskās detaļas – rotaslietas u.c. Vai procedūra ir kaitīga? Starojuma deva šīs procedūras laikā ir augstāka, nekā veicot parasto rentgenuzņēmumu, taču izmeklēšanas risks ir minimāls un blakusefektu nav. Iespējamo ģenētisko seku dēļ no DT izmeklējumiem jāizvairās grūtniecēm. Ārsts novērtē, cik liela ir pacientam pieļaujamā reizes deva un kāds drīkst būt gada laikā saņemtais starojums.
Informācija sagatavota Zemgales veselības centrā